"Esam uzlabojuši makrorādītājus, ir palielināta naudas plūsma, bet ekonomiskās attīstības nav," - intervijā Latvijas Radio sacīja valsts kontroliere Inguna Sudraba.
Pašlaik valsts ekonomikas pamatā ir vienas dienas skatījums: aizdotā nauda tiek maksāta pabalstiem, tā ir nauda, kas palīdz šodien. Tikko stipendiju darbs beidzas, cilvēks atkal paliek bez ienākumiem, jo nav radīta alternatīva iespēja pelnīt pēc tam, skaidro Sudraba.
Ja turpināsies šāda pieeja vienas dienas - šodienas - skatījumā, kā savākt nepieciešamo bilanci, tad nekas cits neatliks kā celt nodokļus un ķerties klāt pensijām, norāda valsts kontroliere un piebilst, ka vēl vairāk samazinot sociālā atbalsta iespējas un neradot alternatīvas, kā nopelnīt, valsti no krīzes neizvedīs.
Pēc Sudrabas domām, krīze Latvijā būs beigusies tad, kad šeit būs radīta stabila ekonomiskā vide. Viņa pieļauj iespēju, ka vēl šoziem gaidāms nākamais krīzes vilnis, kad "daudzi izsludinās savus bankrotus".
Viņasprāt, "mēs neesam iemācījušies, kā pārvaldīt valsti, lai saviem iedzīvotājiem nodrošinātu labus dzīves un darba apstākļus. Nav radīta vide, lai cilvēki šeit justos stabili."
Komentējot valsts funkciju audita rezultātus, Sudraba sacīja, ka arī tajā ir pašos pamatos nepareizs uzstādījums. "Ja uzstādījumus sāk ar to, ko nedarīt vai ko darīt mazāk, tad sabotāža būs vienmēr. Protams, kad kādam atņem naudu, ierēdņi un amatpersonas protestē," uzskata valsts kontroliere.
Viņasprāt, ir jāsāk ar uzstādījumu, "ko mēs gribam panākt, tad vērtēt, ko mērķa sasniegšanai var darīt".
"Pieeja, - ko var darīt mazāk vai nedarīt nemaz - neizvedīs valsti no pašreizējās situācijas," uzskata Sudraba.
Viņa norāda, ka valstī trūkst vienota skatījuma. "Ir kāda naudas summa, kas ir iedota katrai ministrijai un valsts iestādei, tā katra nosaka savu uzdevumu un redzējumu, bet kopēja skatījuma nav," skaidro valsts kontroliere.
Viņa apsveic privātā sektora, šajā gadījumā Fondu biržas ekspertu - iniciatīvu, parādot valdībai, kā tās rīcībā esošos aktīvus var pārvaldīt. "Līdz šim valdībai nav bijuši konkrēti mērķi un uzdevumi saviem uzņēmumiem. Pievērsties šim sektoram - uzņēmumiem ar valsts un pašvaldības kapitāla daļām - ir neatliekams valdības uzdevums," uzskata Sudraba.
Valsts kontroliere uzsver, ka Ministru kabinets joprojām nav izpildījis Saeimas 2008.gadā uzdoto - veikt grozījumus likumā par valsts kapitālsabiedrībām. "Kopējais valsts un pašvaldību ieguldījums ir vairāk nekā 2,4 miljardi latu, bet nav pārskata, ko no šī ieguldījuma iegūst valsts," skaidro Sudraba.
Viņa min Somijas pieredzi, kur ir viens valsts deprataments ar nelielu darbinieku skaitu, kas pārvalda valsts kapitāla uzņēmumus.
Uz iebildumu, ka Latvijā ir daudz personu, kas nevēlētos panākt šādu valsts un pašvaldības kapitāla iestāžu caurspīdīgumu, Sudraba pauda neviltotu izbrīnu: "Kā var nevēlēties efektīvi pareizi pārvaldīt to, kas pieder valstij, tas ir sabiedrības īpašums. Tas ir valdības pienākumus godprātīgi pildīt savu darbu."
Viņasprāt, trijos mēnešos var izvirzīt uzdevumus atbildīgajām iestādēm un sakārtot šo jautājumu arī Latvijā.
Sudraba sacīja, ka arī uz 10.Saeimu kandidējošo partiju programmās nav redzami konkrēti mērķi, kādus tā vēlas sasniegt un ar kādām metodēm tas tiks sasniegts, līdz ar to viņa vēl neesot izlēmusi, par ko balsos.