Valdība konceptuāli atbalsta priekšlikumu noteikt pienākumu reģistrētu politisko partiju un to apvienību priekšsēdētājiem un valdes locekļiem iesniegt deklarācijas.
Atbildes vēstulē Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldību lietu komisijai, kas šodien tika skatīta valdībā, tiek norādīts, ka šāds pienākums, ņemot vērā likuma mērķi un jēgu, nav nosakāms likumā "Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā", bet gan Politisko partiju likumā, jo šī likuma mērķis ir nodrošināt politisko partiju un to apvienību darbības tiesiskos pamatus, sekmēt partiju un to apvienību iekšējo demokrātiju un demokrātiskas un pilsoniskas sabiedrības nostiprināšanu.
Saskaņā ar Politisko partiju likumu politisko partiju un to apvienību finansēšanas noteikumu izpildes kontroli veic Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs, savukārt politisko partiju un to apvienību valdes locekļu mantiskā stāvokļa deklarācijas būtu iesniedzamas, izmantojot Valsts ieņēmumu dienesta elektroniskās deklarēšanas sistēmu.
Pēc Valsts ieņēmumu dienesta (VID) rīcībā esošās informācijas valstī ir 56 politiskās partijas vai to apvienības, kuru valdēs ir 459 valžu locekļi. Tādējādi deklarāciju ieviešana prasīs papildu finansējumu no valsts budžeta, kas nepieciešamas deklarācijas iesniegšanas kārtības nodrošināšanai, tajās ietverto ziņu pārbaudei un saukšanai pie atbildības par pieļautajiem pārkāpumiem, norādīts atbildes vēstulē Saeimas komisijai.
Vienlaikus deputātu uzmanība tiek vērsta uz faktu, ka Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā par katru deklarācijas veidu ir paredzēta atbildība atsevišķā pantā. Piemēram, Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 166.27 pantā ir paredzēta administratīvā atbildība par valsts amatpersonas deklarācijas neiesniegšanu noteiktā termiņā, deklarācijas aizpildīšanas un iesniegšanas kārtības neievērošanu vai par nepatiesu ziņu norādīšanu deklarācijā. Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 159.8 pantā paredzēta administratīvā atbildība par nodokļu un informatīvo deklarāciju iesniegšanas termiņu neievērošanu. Tādējādi, Politisko partiju likumā paredzot pienākumu politisko partiju un to apvienību priekšsēdētājiem un valžu locekļiem iesniegt deklarācijas, būs nepieciešams izdarīt atbilstošus grozījumus arī Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā.
Savukārt Krimināllikuma 219.pantā paredzēta kriminālatbildība par likumā noteiktās ienākumu, īpašuma, darījumu vai citas mantiska rakstura deklarācijas iesniegšanas pienākumu pārkāpumiem. Krimināllikuma 219.pants ir vispārīgi formulēts, konkrēti nenosaucot likumā noteikto deklarāciju veidus. Tādējādi Krimināllikumā grozījumus, lai paredzētu speciālu kriminālatbildību politisko partiju un to apvienību priekšsēdētājiem un valžu locekļiem par deklarācijas iesniegšanas pienākumu nepildīšanu, ja tiem šāds pienākums tiks noteikts Politisko partiju likumā, izdarīt nebūs nepieciešams.
Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldību lietu komisija vēstuli, kurā lūgts Ministru kabinetam sniegt viedokli par labāko variantu, kā rast iespēju noteikt par pienākumu politisko partiju un to apvienību priekšsēdētājiem un valžu locekļiem iesniegt deklarācijas, nodrošināt to iesniegšanu un kontroli, valdībai nosūtījusi 13.jūlijā.
Kā ziņots, 17.jūnijā Saeima, otrajā galīgajā lasījumā izskatot sagatavotos grozījumus likumā "Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā", atbalstīja deputāta Kārļa Šadurska (PS) priekšlikumus, kas paredz, ka partiju priekšsēdētājiem un valdes locekļiem būs jāiesniedz ienākumu deklarācijas divu nedēļu laikā pēc likumā stāšanās spēkā.
Saeima noteica, ka reģistrētu politisko partiju un to apvienību valdes priekšsēdētājiem un valdes locekļiem divu nedēļu laikā pēc likumā stāšanās spēkā jāiesniedz valsts amatpersonas ienākumu deklarācijas, norādot savu ienākumu faktisko stāvokli uz likuma spēkā stāšanās brīdi.
Savukārt dažas dienas vēlāk - 22.jūnijā - Valsts prezidents Valdis Zatlers nodeva Saeimai otrreizējai izskatīšanai minētos grozījumus likumā "Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā", norādot, ka viņš atbalsta prasību par reģistrētu politisko partiju vai partiju apvienību valdes priekšsēdētāju un valdes locekļu mantiskā stāvokļa caurskatāmības nodrošināšanu, jo tas "veicinātu politisko partiju vadības darbības atklātību un zināmu atskaitīšanos vēlētāju priekšā, kā arī var kalpot par apliecinājumu tam, vai politisko partiju amatpersonas patiesi darbojas sabiedrības interesēs".
Tomēr Zatlers uzskatīja, ka Saeima, pieņemot likumu, nav ņēmusi vērā, ka politisko partiju vadības (valdes priekšsēdētāja un locekļu) statuss neatbilst valsts amatpersonas statusam un viņu darbības regulēšana ir ārpus likuma "Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā" darbības jomas. Turklāt Saeima nav paredzējusi kārtību šo tiesību normu ievērošanas nodrošināšanai. Līdz ar to nav noteikta politisko partiju vadības atbildība par pārkāpumiem. Nav arī atbilstošā regulējuma attiecībā uz kontrolējošo institūciju kompetenci, kas savukārt rada bažas par iespējamo kontroles pasākumu leģitimitāti, uz ko savā vēstulē Valsts prezidentam ir norādījis arī Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs.
28.jūnijā Saeimas ārkārtas sēdē nodeva komisijā otrreizējai caurlūkošanai grozījumus likumā "Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā". Priekšlikumus minētajam likumprojektam var iesniegt līdz 5.jūlijam, bet tā izskatīšana plānota Saeimas sēdē 23.septembrī.