Kadastrālās vērtības Latvijā iesaldē vēl uz diviem gadiem
Saeima šodien otrajā jeb galīgajā lasījumā atbalstīja grozījumus Nekustamā īpašuma valsts kadastra likumā, kas paredz par diviem gadiem pagarināt jaunās kadastrālo vērtību bāzes ieviešanu, pārceļot iepriekš paredzēto ieviešanas termiņu no 2020. uz 2022.gadu.
Grozījumu Nekustamā īpašuma valsts kadastra likumā anotācijā skaidrots, ka jaunās kadastrālās vērtēšanas metodikas izstrādes laikā darba grupa secināja, ka metodikas ieviešanai būs nepieciešamas būtiskas izmaiņas Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmas programmatūrā, kam nepieciešams valsts budžeta finansējums.
Līdz ar to bez pilnveidotās metodikas apstiprināšanas un bez tās ieviešanai nepieciešamu izmaiņu sistēmas programmatūrā izstrādes nav iespējams sākt jaunās kadastrālo vērtību bāzes izstrādi, norāda par šo lietu atbildīgajā Tieslietu ministrijā (TM). Attiecīgi ir nepieciešams mainīt termiņu jaunās ar pilnveidoto metodiku izstrādātās kadastrālo vērtību bāzes ieviešanai - tas ir, pārcelt termiņu no 2020.gada uz 2022.gadu.
Grozījumi paredz, ka, izstrādājot kadastrālo vērtību bāzi 2022.-2025.gadam, netiks piemērota šā likuma 68.pantu un 69.panta trešā daļu. Kadastrālo vērtību bāzi 2022.-2025.gadam paredzēts izstrādāt atbilstoši situācijai nekustamā īpašuma tirgū uz 2019.gada 1.jūliju. Ministru kabinetam līdz 2020.gada 31.jūlijam jāapstiprina kadastrālo vērtību bāze 2022.-2025.gadam, kuru piemēro kadastrālās vērtības aprēķinam no 2022.gada 1.janvāra. Līdz 2021.gada 1.februārim Valsts zemes dienestam jāpublicē savā tīmekļa vietnē kadastrālās vērtības, kuras stāsies spēkā 2022.gada 1.janvārī.
Lemts papildināt pārejas noteikumus, paredzot, ka 2020.gada un 2021.gada kadastrālo vērtību aprēķinam piemēro kadastrālo vērtību bāzi, kas noteikta noteikumos par kadastrālo vērtību bāzi 2016.-2019.gadam, un piemēro kadastrālo vērtību aprēķināšanas kārtību, kas noteikta Kadastrālās vērtēšanas noteikumos. Tāpat noteikts, ka valdībai līdz 2020.gada 1.novembrim pieņems attiecīgus normatīvos aktus, lai nodrošinātu, ka Nekustamā īpašuma valsts kadastrā tiek saņemti dati, kas nepieciešami kadastrālo vērtību bāzes izstrādei.
Jau vēstīts, ka TM izstrādātā jaunā kadastrālās vērtēšanas sistēma paredz speciālo vērtību un tās aprēķina principus, proti, individuālās apbūves zemei nodokļa vajadzībām būs paredzētā speciāla vērtība.
Speciālās vērtēšanas noteikšanas princips paredz sadalīt zemes vienību trīs daļās - zeme zem mājas, normatīvos noteiktā platība un pārējā platība. Katrai zemes platībai paredzēts piemērot atšķirīgu vērtību. Līdz šim ticis noteikts, ka individuālās apbūves zemei ir noteikta standartplatība, bet virsstandarta platībai piemērojams speciāls samazinošs koeficients, proti, jo lielāka zemes vienība, jo mazāka viena kvadrātmetra vērtība.
Savukārt daudzdzīvokļu māju apbūves zemei jaunā kārtība paredz ieviest standartplatību, kas būs atkarīga no apbūves intensitātes un ēku stāvu skaita. Attiecīgi standartplatībai tiks piemērota daudzdzīvokļu māju apbūves zemes bāzes vērtība, bet platība, kas pārsniegs standartplatību, tiks vērtēta kā zaļā zona. Paredzēts, ka jaunais regulējums uzlabos novērtējumus situācijās, kad dzīvojamai ēkai piesaistīti lielāki zemes gabali nekā nepieciešams un tos izmanto citu māju iedzīvotāji. Ministrijā uzsvēra, ka tas ir īpaši svarīgi piespiedu nomu gadījumos.
Kadastra vērtību noteikšanai jaunajā kārtībā tāpat plānots ņemt vērā ēkas būvniecības gadu. Būtiskas izmaiņas skars arī apbūves zonējumus, proti, līdzšinējo trīs apbūves zonējumu vietā paredzēts izmantot tikai vienu. TM skaidro, ka tas nepieciešams, jo sabiedrībai līdz šim ir bijis grūti orientēties sadalītajos zonējumos. Savukārt lauksaimniecības zonējumā turpmāk pagasta teritoriju varēs sadalīt vairākos zonējumos.