Sanda Liepiņa: Finanšu sektors Latvijā ir atteicies no augsta riska klientiem

Uz Neatkarīgās jautājumiem atbild Finanšu nozares asociācijas valdes priekšsēdētāja Sanda Liepiņa.

- Cilvēki, sekojot līdzi dažādiem Latvijas politiķu paziņojumiem, ir satrakoti, jo ik pa laikam izskan teksti, ka Latvijas banku maksājumu kartes vairs neapkalpos nekur pasaulē. Latvijas banku sektoram uzticība ir Somālijas līmenī. Vai situācija tiešām ir tik briesmīga?

- Pagājušā gada septembra sākumā tika publiskots Moneyval regulārais ziņojums par Latviju. Tas nebija īpaši labvēlīgs savā novērtējumā. Latvija nokļuva paaugstinātas uzraudzības statusā. Valsts pārstāvjiem līdz šī gada jūnija beigām būs jāsniedz atbildes ziņojums par paveikto, ieviešot rekomendācijas, kas tad arī būs par pamatu atkārtotajam izvērtējumam. Mēs jau pagājušā gada 21. martā vērsām uzmanību uz to, ka ir jānodrošina viss, lai vēl tālāk netiktu iedragāta Latvijas starptautiskā reputācija. Citēšu mūsu paziņojuma tekstu: «Ja Moneyval ziņojums par Latviju, kuru plānots publiskot 2018. gada rudenī, būs nelabvēlīgs, jau tagad prognozējam, ka tas nozīmēs lielus izaicinājumus banku darbībai, apkalpojot Latvijas uzņēmumus un iedzīvotājus. Latvijas valdībai jādara viss nepieciešamais, lai parādītu skaidru rīcību un apņēmību apkarot finanšu noziegumus un nepieļaut Latvijas banku sistēmas izmantošanu prettiesiskām darbībām, kas neatbilst starptautiskajai praksei un tiesībām.»

Paziņojums rudenī bija negatīvs. Mēs arī tagad turpinām aicināt jauno valdību, lai Moneyval rekomendācijas tiktu izpildītas.

- Vai tas nozīmē, ka šovasar mums visiem atvaļinājumā laikā tā - hlop! un atslēgs norēķinu kartes, bet Latvijas Bankai atņems tiesības veikt norēķinus eiro? Kas tie par draudiem? Cilvēki ir sabiedēti. Citi uzskata, ka ir ātri jāizņem norēķinu karte kāda Igaunijas bankā. Vai tas ir risinājums?

- Ir jāsaprot, ka ikvienu Latvijas pilsoni vai valstspiederīgo Latvijas novērtējuma sekas ietekmēs neatkarīgi no tā, kurā valstī viņš saņems finanšu pakalpojumus. Mēs Saeimas komisijas sēdē norādījām, ka valdībai būtu jāveic pasākumi, lai mēs nenokļūtu šādā situācijā jau 2020. gada februārī, kad Starptautiskā finanšu sadarbības grupa ir plānojusi pieņemt lēmumu attiecībā uz Latviju. Ja Starptautiskā finanšu sadarbības grupa pieņems lēmumu iekļaut Latviju šajā sarakstā, tad pirmie, kas sajutīs sekas, būs eksportētāji uz trešajām valstīm (ārpus ES). Precīzas sekas neviens jums šobrīd nepateiks, jo tās būs atkarīgas no tā brīža ģeopolitiskās situācijas pasaulē, no sankciju režīma pret Krieviju utt. Sekas varētu izpausties tā, ka sadārdzināsies un būtiski paildzināsies jebkāda veida norēķini importētājiem un eksportētājiem, kas strādā ar valstīm ārpus Eiropas Savienības.

- Tas, ko es nesaprotu: Kamēr Latvijas komercbanku kontos glabājās 12 miljardi eiro nerezidentu naudas, mūsu norēķinu kartes pieņēma visur pasaulē. Kad no Latvijas tika aizskaitīta prom, es pieļauju, noziedzīgi netīrā nerezidentu nauda 9 miljardu eiro apjomā, tad Latvijas komercbanku sistēma uzreiz kļuva tik neuzticama, ka noripoja līdz Jemenas līmenim?

- Moneyval ziņojumā Latvijas veikums tika vērtēts pēc 40 pozīcijām...

- Man šķiet, ka Moneyval ziņojuma autori balstījās uz novecojušu informāciju! Pārmaiņas, kas ir notikušas 2018. gadā, ir ievērojamas, bet tās šajā ziņojumā nav ietvertas.

- Tīri objektīvi tās nevarēja iekļaut, jo, veicot šādu novērtējumu, ir ļoti strikti saplānots laika grafiks, un tas jau iepriekš bija visiem iesaistītajiem zināms. Jau 2017. gada janvārī mēs vērsām gan premjera, gan visu vadošo amatpersonu uzmanību uz nepietiekamo Latvijas gatavošanos šim novērtējumam. Tobrīd jau bija zināms, ka Moneyval komanda Latvijā ieradīsies 2017. gada novembrī un strādās divas nedēļas. Citas valstis starptautiskam novērtējumam laikus un nopietni gatavojas. Pavisam nesen tika pabeigts Apvienotās Karalistes novērtējums, kurā valdība veica ļoti koordinētu, strukturētu, plānveidīgu darbību, spējot parādīt savus riskus un spēju katrā no riskiem parādīt skaidru rīcības plānu - to, kā viņi plāno apkarot noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju. Mēs visa 2017. gada laikā aicinājām uzlabot Kontroles dienestam efektivitāti, kas bija Latvijas galvenais trūkums. Mūsu aicinājums bija pārmaiņas Kontroles dienestā veikt jau 2017. gada pavasarī. Tika pieņemts lēmums to nedarīt, bet sagaidīt vērtējumu. Savukārt novērtējums parādīja, ka mums ir ļoti vāja kopējo koordināciju un risku apzināšanās. No 40 rekomendācijām finanšu sektors ir atbildīgs par 13 rekomendāciju izpildi, pārējās attiecas uz nefinanšu sektoru, tiesībsargājošajām iestādēm u.c. Tas, ka vērtējums būs par situāciju līdz 2017. gada oktobrim, bija skaidrs jau vairākus gadus iepriekš. Varbūt nebija pilna apzināšanās par atbildību, ko nozīmē gatavošanās šādiem vērtējumiem. Tā kā esam iekļuvuši paaugstinātas uzraudzības statusā, nākamais atskaites punkts būs šī gada jūnijā, kad valstij ir jāiesniedz ziņojums par paveikto, ieviešot rekomendācijas. Pelēkajā sarakstā tiek iekļautas valstis ar stratēģiskām nepilnībām noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas, terorisma finansēšanas novēršanas, kā arī starptautisko mērķtiecīgo finanšu sankciju ievērošanas jomā. Tiek vērtēts, cik efektīvi tiek kontrolētas dažādas finanšu plūsmas gan finanšu, gan nefinanšu sektoros - nekustamo īpašumu un dārglietu, antīko priekšmetu tirdzniecībā, advokātu, notāru, zvērinātu revidentu, grāmatvežu un citu sniegtajos pakalpojumos.

Līdz ar to nevienam no iesaistītajiem nevajadzētu būt pārsteigumam, ka tika vērtēta situācija Latvijas finanšu sistēmā par stāvokli līdz 2017. gada oktobrim.

- Taču 2018. gadā notika milzīgas pārmaiņas. Finanšu sektors veica lielus upurus - atteicās no nerezidentu naudas apkalpošanas. Pērn tika sākta krimināllieta pret centrālās bankas prezidentu. It kā vislielākā problēmu banka pērn saka virzību uz pašlikvidēšanos. Ir paveikts kaut kas tāds, par ko 2017. gada oktobrī pat nevarēja sapņot. Vai tas ir maz?

- Jautājums ir par to, kādā veidā mēs efektīvi spējam komunicēt par pārmaiņām.

No 2016. gada finanšu nozarē notiek pakāpeniska atteikšanās no augsta riska klientiem. Gatavojoties nacionālo risku novērtējumam, mēs - asociācijas ietvaros - analizējām Latvijas finanšu sektora specifiskos riskus. Tajā brīdī tie bija augsta riska nerezidentu klienti, kuri izmanto specifiskus juridiskus veidojumus - čaulas kompānijas. Jau 2017. gada oktobrī tika apstiprinātas nozares vadlīnijas.

Jau tobrīd tika paredzēta atteikšanās no sadarbības ar čaulas kompānijām un nodokļus pilnībā nemaksājošajiem uzņēmumiem, tāpēc nevar teikt, ka tas bija milzīgs upuris. Tās bija nepieciešamas pārmaiņas, un jau līdz 2017. gada vasarai Latvijas bankas bija atteikušās no sadarbības ar apmēram 30 000 klientu. 2017. gada oktobrī, apstiprinot asociācijas Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas un sankciju ievērošanas (AML/CFT) politiku un vadlīnijas, mēs pieļāvām, ka process turpināsies vēl apmēram gadu vai pusotru. Pēc FinCEN paziņojuma 2018. februārī process no sākotnēji plānotā gada vai pusotra gada noritēja daudz īsākā laikā, līdz 2018. gada jūnija beigām šis process jau faktiski bija noslēdzies.

- Vai var teikt, ka pēc šīm pārmaiņām situācija banku sektorā ir būtiski uzlabojusies?

- Pilnīgi noteikti. Mēs par to skaidri komunicējam. Ir notikusi būtiska riska ekspozīcijas samazināšana, atteikšanās no šiem augsta riska klientiem. 2017. gadā nozare pati skaidri iezīmēja virzienu, kas jau bija uzsākts. Ja tas nebūtu uzsākts, tad tik nozīmīgas izmaiņas finanšu sektors nespētu īstenot divu mēnešu laikā. Pašlaik vairāk nekā 90% no banku depozītiem ir no Latvijas vai no citām ES dalībvalstīm. Tagad mums ir izveidojies uz Eiropu fokusēts finanšu sektors. Finanšu nozares asociācijas uzstādījums ir veidot uz Eiropas vienoto banku tirgu fokusētu digitālu, attīstītu finanšu sektoru. To šobrīd parāda gan depozītu statistika, gan arī pārskaitījuma statistika. Savukārt ārvalstu klientu dolāru norēķini principā ir pārstājuši plūst caur Latviju. Mēs varam teikt, ka esam atteikušies no ārvalstu klientu fokusēta transakciju biznesa modeļa, kas neizbēgami bija paaugstinātā riska avots. Tagad esam pārgājuši uz jaunu finanšu nozares struktūru. Mums tirgū ir četras piecas universālās bankas un citi specializētie finanšu pakalpojumu sniedzēji, kas ir ieguldījumu pārvaldes sabiedrības, privātie pensiju fondi, specializētas nišas bankas, kā arī citi finanšu tehnoloģiju uzņēmumi. Uzstādījums par augstākajiem standartiem noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijai paliek. Mēs skaidri apzināmies, ka mums jāsasniedz augstākie standarti divos trīs gados. Nākamā problēma ir tā, ka pieaug finanšu sektora dalībnieku prasības uzņēmumu caurskatāmībai. Taču ne visi uzņēmumi ar to tiek galā, jo to vadība neapzinās riskus, kādus pašiem uzņēmumiem, kurus apkalpo mūsu bankas, rada viņu sadarbības partneri, kas ir sankciju sarakstos iekļautie uzņēmumiem, kuri ir saistīti ar koruptīviem darījumiem.

Jebkurā dinamisku pārmaiņu procesā ir zaudējumi un ieguvumi. Pārmaiņas mums ļāva pastiprināt starptautisko biznesa pakalpojumu centru attīstību, kas ļaus papildus radīt līdz 10 tūkstošiem darba vietu šajā segmentā. Katrā ziņā mēs tagad daudz skaidrāk redzam attīstību starptautisko biznesa pakalpojumu centru virzienā un kur mums ir gan zināšanas, gan kapacitāte. Jau šobrīd Latvijā šajā segmentā darbojas vairāk nekā 50 uzņēmumu.

- Prasības uzlabot drošību tiek attiecinātas uz visiem. Lielākā daļa Latvijas iedzīvotāju sajuta to kā atteikšanos no kodu kartēm. Jautājums par samērību. Vai patiešām tiem, kuriem vienīgais ienākums ir pensijas vai minimālā alga un vienīgie internetbankas maksājumi ir ikdienas pirkumi un komunālie maksājumi, bija ļoti, ļoti svarīgi visiem pāriet uz jaunajām, pastiprinātās drošības iekārtām ar vienreizēju katram darījumam ģenerētu kodu?

- Tie tomēr ir nodalāmi jautājumi. Tas, par ko jūs šobrīd runājat, neattiecas uz paaugstinātiem riskiem, kas ir saistīti ar noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju.

Atteikšanos no kodu kartēm vai novecojušām tehnoloģijām nosaka no Eiropas Komisijas regulas 2018/389 izrietošās pārmaiņas, kas pilnā apmērā stāsies spēkā šī gada 14. septembrī. Latvijā jau no 2017. gada aprīļa, saskaņā ar FKTK noteikumiem, bankām tika uzdots pienākums nodrošināt pāreju uz drošākiem autentifikācijas līdzekļiem, izmantojot divu faktoru autentifikācijas līdzekļus. Konkrētie tehniskie risinājumi ir katras bankas ziņā. Bankas strādā konkurējošā tirgū, un katra piedāvā savus risinājumus, kas atbilst divpakāpju autentifikācijas prasībām un nodrošinātu maksājumu drošību klientiem. Pārmaiņu mērķis ir unikāli identificēt klientus, novēršot krāpniecību, kura bija iespējama ar novecojušo drošības līdzekļu izmantošanu. Pārmaiņas ir nepieciešamas, lai banku klientu līdzekļi netiktu apdraudēti. Starp mūsu asociācijas biedru bankām risinājumi ir dažādi.

Eiropas regulējums nosaka drošības prasības, kādām ir jābūt, kas ir paaugstinātas, lai nodrošinātu šo pārskaitījumu drošību. EK regula nepasaka konkrēti, ar kādiem rīkiem drošība būtu sasniedzama. Tāpēc katra finanšu iestāde Eiropas mērogā meklē iespējamos un saviem klientiem ērtākos risinājumus. Mēs redzam gatavību no banku puses gan skaidrot, gan palīdzēt aprīkot klientu mobilos telefonus ar attiecīgām programmām. Pāreju neizdomāja bankas pašas. Ir jāsaprot, ka ES līmenī bankām ir uzlikts par pienākumu nodrošināt divpakāpju autentifikāciju maksājumiem. Šis ir viens no konkurences aspektiem banku starpā, un tās bankas, kuras piedāvās klientiem ērtākos un saprotamākos risinājumus, būs labākā situācijā.

Tomēr ir vēl viena problēma. Reālā dzīvē notiek tā, ka pietiekami daudziem cilvēkiem dažādu iemeslu dēļ ir grūtības lietot internetbanku un viņi savus autentifikācijas līdzekļus, neveicot formālas procedūras bankā, iedod kādam citam. Saskaņā ar likumu tas tā nedrīkstētu notikt, bet ir iespējams pilnvarot papildu lietotāju internetbankai, it īpaši cilvēku ar īpašajām vajadzībām gadījumā. Šajā jautājumā esam izsūtījuši skaidrojumu un aicinājumu diskutēt par šo jautājumu vairākām institūcijām, arī zvērinātiem notāriem, kas gatavo pilnvaras. Atsevišķas diskusijas par šo jau ir notikušas.

- Vienas ģimenes ietvaros tā notiek visai bieži.

- Tāpēc mēs arī esam nosūtījuši priekšlikumus un šābrīža redzējumu. Ja ir neskaidrības, tās būtu jāsakārto, bet liela daļa risinājuma ir tieši skaidrojošā darbā. Nav tā, ka to šobrīd nedrīkstētu tā darīt, bet ir jādara pareizi - nevis kādam iedot savus autentifikācijas līdzekļus, bet šo personu pievienot kā atsevišķu pilnvaroto lietotāju, un banka to skaidri redz. Neatkarīgi no ērtībām cilvēkiem jābūt uzmanīgiem, ko viņi pilnvaro rīkoties ar viņu naudu.

- Saprātīgs ceļš būtu definēt, ka uzticēt kādam citam veikt rēķinu nomaksu ir likumīgi.

- Jā, mēs pilnīgi piekrītam.

- Kādi ir šī gada jaunie izaicinājumi? Ko gaidāt no jaunās valdības un Saeimas?

- Kopumā nozarē turpinās transformācijas process, pārejot uz digitāliem risinājumiem. Latvijas finanšu sektora stiprā puse ir tā, ka mēs no administratīvās efektivitātes viedokļa esam starp labākajiem Eiropā. Mums izdevumu attiecība pret ieņēmumiem ir nedaudz vairāk par 40%, bet Vācijas bankās - vairāk par 70%.

Finanšu nozares asociācijas prioritātes ir trīs - attīstība, tehnoloģijas un atbilstība. Šobrīd mēs aktīvi strādājam, lai sakārtotu studējošo kreditēšanas sistēmu, kuru, cerams, no 2020. janvāra administrēs Altum, un tad visas finanšu iestādes, kuras vēlas nodarboties ar studiju un studējošo kreditēšanu, varētu pieteikties. Gaidām, ka beidzot tiks panākts progress, pieņemot Īres likumu. Divi Saeimas sastāvi to mēģināja paveikt, bet rezultātus nesasniedza. Ēnu ekonomikas apjoms īres attiecībās Latvijā ir milzīgs, un skaidrā regulējuma trūkums būtiski kavē attīstību šajā segmentā.

Lai veiksmīgi noritētu starptautisko biznesa pakalpojumu centru attīstība, ir svarīgi aizsākt attiecīgas izglītības programmas. Pie šī jautājuma mēs strādājam ar Rīgas Biznesa skolu. Ceram, ka jau no šī gada pirmā septembra sāksies jaunā ekselences programma ar IT jomu saistītajām industrijām Computer Science and Organizational Technologies.

Ir svarīgi, lai visi Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas likumā minētie reģistri tiktu saslēgti kopā. Pašlaik ar finanšu sfēru saistītās nozares informāciju nevar izmantot pietiekami efektīvi. 2018. gada nogalē mēs papildinājām Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas un sankciju ievērošanas vadlīnijas ar pretkorupcijas vadlīnijām, tāpēc turpināsim darbu pie risku mazināšanas biedru vidū.

Vēl ir jāatgādina, ka pagājušajā gadā agrākā Komercbanku asociācija ir būtiski paplašinājusies un pārveidojusies par Finanšu nozares asociāciju. Tagad mums ir jauni biedri katrā no specializēto finanšu pakalpojumu sniedzēju sadaļām, veidojot vienotu platformu un kvalitatīvas diskusijas par aktuāliem jautājumiem. Mēs redzam Latviju starp vadošajām ES valstīm atvērto banku pakalpojumu jomā ar attīstītajiem digitālajiem pakalpojumiem, tāpēc ir būtiski veidot sadarbības platformu starp visām iesaistītajām pusēm un rosināt diskusiju.