Kādas prognozes Ekonomikas ministrija izsaka nākamajai desmitgadei?
Vidējā termiņā Latvijā arvien izteiktāka kļūs vidējas kvalifikācijas darbaspēka nepietiekamība, ko visvairāk izjutīs apstrādes rūpniecībā un būvniecībā, liecina Ekonomikas ministrijas (EM) darba tirgus vidēja un ilgtermiņa prognozes.
"Sabiedrība noveco, dalība Eiropas Savienības kopējā tirgū nav strādājusi mums par labu, jo pēdējā dekādē zaudēti gandrīz 15% darbaspēka. Savukārt pēdējos divus gadus valstī vērojama strauja ekonomikas izaugsme, kas ir radījusi darbaspēka deficītu, attiecīgi strauji aug arī darba samaksa," trešdien žurnālistiem sacīja ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens (V).
Ņemot vērā negatīvās demogrāfijas tendences, atbilstoša darbaspēka nepietiekamība nākotnē var kļūt par nozīmīgu šķērsli ekonomikas izaugsmei, liecina EM prognozes. Prognozējams, ka iedzīvotāju skaits Latvijā līdz 2035.gadam varētu samazināties par 132 000, pie tam darbaspējas vecumā iedzīvotāju skaits samazināsies straujāk nekā kopējais iedzīvotāju skaits.
Kopumā nākamajā dekādē nodarbinātības iespējas paplašināsies, taču demogrāfijas tendences un darba tirgus reģionālās atšķirības radīs vēl izteiktāku darbaspēka nepietiekamību, teikts EM prognozēs.
Vienlaikus izglītības piedāvājuma struktūra ir kļuvusi sabalansētāka ar darba tirgus vajadzībām, tomēr speciālistu skaits, kas ienāk darba tirgū, joprojām ir mazāks, nekā nepieciešams, lai pilnībā risinātu darbaspēka nepietiekamību.
EM prognozē, ka 2025.gadā lielākais darbaspēka pieprasījuma pieaugums gaidāms fizikas un inženierzinātņu speciālistiem, kā arī augsti kvalificētiem būvniecības, apstrādes rūpniecības un informācijas tehnoloģiju speciālistiem. Savukārt lielākais darbaspēka pieprasījuma samazinājums gaidāms zemākas kvalifikācijas rūpniecības strādniekiem, veikalu pārdevējiem, apkopējiem, tirdzniecības aģentiem un citiem vienkāršu profesiju strādniekiem.
EM prognozē, ka darbaspēka pieprasījums vienkāršajās profesijās līdz 2035.gadam varētu samazināties par aptuveni 36% jeb aptuveni 40 000 darbavietu.
Prognozēts, ka līdz 2025.gadam iztrūkums pēc augstākās kvalifikācijas dabaszinātņu, informācijas un komunikācijas tehnoloģiju un inženierzinātņu speciālistiem var pieaugt līdz aptuveni 17 000. Vidējā termiņā var veidoties arī iztrūkums darbaspēkam ar vidējo profesionālo izglītību - aptuveni 31 000.
Joprojām vairāk nekā 40% no jauniešiem darba tirgū nonāk ar vidējo vispārējo un pamatizglītību, savukārt šāda darbaspēka pieprasījums darba tirgū nākamajos gados strauji samazināsies, liecina EM prognozes.