2009.gada budžeta deficīts, kas aprēķināts pēc naudas plūsmas metodes, bijis 6,5% no iekšzemes kopprodukta (IKP), bet pēc uzkrājumu metodes - "stipri pietuvojas 10%", šodien Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas sēdē paziņoja finanšu ministrs Einars Repše (JL).
Sarunās ar Starptautisko valūtas fondu un Eiropas Komisiju Latvijas valsts budžeta deficīts tiek rēķināts pēc uzkrājumu metodes. Tātad naudas plūsmas deficītam 6,5% apmērā jāpieskaita arī pašvaldību budžetu deficīti, kuri būs zināmi tikai janvāra beigās, un uzkrājumi dažādām valsts saistībām.
Finanšu ministrs ir pārliecināts, ka pēc uzkrājumu metodes rēķinātais valsts budžeta deficīts 2009.gadā nepārsniegs 10%.
Nepieciešamība pēc Satversmes tiesas sprieduma atmaksāt pensionāriem nelikumīgi ieturēto pensijas daļu ietekmēs valsts budžeta apjomu šogad un turpmākajos divos gados, palielinot deficītu par apmēram 100 miljoniem latu gadā.
Pēc Repšes teiktā, šā gada valsts budžeta deficīts varētu būt 8,5% no IKP, bet 2011.gadā - 6% pēc uzkrājumu metodes.
Finanšu ministrs norādīja, ka turpmāko divu gadu laikā nāksies veikt valsts budžeta izdevumu konsolidāciju par kopumā 700-800 miljoniem latu.
Atbildot uz deputātu jautājumiem, Repše piekrita, ka jau, sākot ar 2011.gadu, piemaksas par darba stāžu līdz 1996.gadam, kā arī pabalstus vecākiem varētu maksāt no valsts pamatbudžeta. Pēc Repšes teiktā, tas ir tikai grāmatvedības jautājums, jo valsts budžeta deficītu kopumā tas neietekmēšot.
Finanšu ministrs arī norādīja, ka ir jādomā par pensiju sistēmas ilgtspēju, lai pensiju izmaksas tiktu nodrošinātas arī pēc 10-20 gadiem. Repše arī solīja, ka, tikko radīsies tāda iespēja, Finanšu ministrija rosinās samazināt iedzīvotāju ienākumu nodokli un iemaksas sociālajā budžetā, jo kopumā nodokļi darbaspēkam ir pārāk augsti, kas neveicina ražošanu.
Kā ziņots, Finanšu ministrijas apkopotā informācija liecina, ka, rēķinot pēc naudas plūsmas (nacionālā metodoloģija), Latvijas konsolidētā kopbudžeta deficīts 2005.gadā bija 1,1%, 2006.gadā deficīts bija 0,5%, 2007.gadā budžetā bija izveidojies pārpalikums 0,6% apmērā, bet 2008.gadā budžetā atkal bija deficīts 3,3% no IKP.
Savukārt, rēķinot pēc uzkrājuma principa (ESA 95 metodoloģija), 2005.gadā budžeta deficīts bija 0,4%, 2006.gadā - deficīts bija 0,5%, 2007.gadā deficīts bija 0,3%, bet 2008.gadā budžeta deficīta apjoms bija 4,1% no IKP.