Ekonomiste: Iespaidīgais algu kāpums daļēji atspoguļo ienākumu legalizāciju

No šī gada janvāra tika pacelta minimālā alga, kas varēja diezgan būtiski palielināt vidējo algu - ap 22-25% darba ņēmēju saņem minimālo algu vai mazāk. Līdz ar to iespaidīgais algu kāpums šogad pirmajā ceturksnī daļēji atspoguļo ienākumu legalizāciju, vērtē "Swedbank" vecākā ekonomiste Lija Strašuna.

Centrālās statistikas pārvaldes dati rāda, ka bruto algu kāpums šā gada pirmajā ceturksnī bija 7,7% salīdzinājumā ar iepriekšējā gada pirmo ceturksni. Tas ir ievērojams paātrinājums, atzīmē Strašuna. Pērn ceturtajā ceturksnī kāpums bija 4,8%.

Neto alga šogad pirmajā ceturksnī bija pat par 9,5% augstāka nekā pirms gada, pateicoties sociālo iemaksu samazinājumam par 0,5%, kā arī neapliekamā minimuma un atvieglojumu par apgādājamiem palielināšanai gada sākumā. Ņemot vērā ļoti zemo inflāciju, reālā vidējā neto alga jeb strādājošo pirktspēja gada laikā pieaugusi par 9,1%. Pašlaik tā ir vien 2% zem pirmskrīzes maksimuma 2008.gada ceturtajā ceturksnī.

Strādājošajiem algu kāpums ir laba ziņa. Izskatās arī, ka tas jau ir diezgan plašs - gan nozaru ziņā, gan arī ienākumu līmeņu ziņā, vērtē "Swedbank" vecākā ekonomiste. Vienlaikus viņa norāda, ka diemžēl algu kāpums ir ievērojami straujāks par ražīguma kāpumu un, ja tas ilgstoši turpināsies, tiks iedragāta uzņēmumu konkurētspēja un ekonomikas izaugsme varētu palēnināties vai pat apstāties. Strašuna aicina palūkoties, kas pašlaik notiek Igaunijā, kur pērn bruto algas auga par turpat 8%, bet šī gada pirmajā ceturksnī iekšzemes kopprodukts saruka par turpat 2% gada griezumā.

Algu dinamikai ir zināma inerce. Ekonomikas izaugsme šogad nebūs tik strauja kā pērn, un Krievijas-Ukrainas konflikts, visticamāk, negatīvi ietekmēs gan Latvijas eksportu, gan investīcijas. Tas nozīmē, ka uzņēmumi piesardzīgāk skatīsies gan uz jaunu darba vietu radīšanu, gan algu paaugstināšanu. Visticamāk, algu pieaugums kļūs lēnāks gada otrajā pusē, prognozē Strašuna.