Ekonomiskā izaugsme Latvijā ir straujāka nekā prognozēts

2010.gada otrajā pusē iekšzemes kopprodukts (IKP) turpināja pieaugt, eksporta apjomi jau pārsniedza pirmskrīzes līmeni, pieauga apstrādes rūpniecības apjomi, tekošā konta bilance bija pozitīva, stabilizējās situācija darba tirgū un iekšējais patēriņš pakāpeniski palielinājās.

2010.gada 3.ceturksnī, salīdzinājumā ar 2.ceturksni, IKP palielinājās par 0,9 % (pēc sezonāli izlīdzinātiem datiem).

2010.gada 3.ceturksnī IKP apjoms par 2,9 % pārsniedza 2009.gada 3.ceturkšņa līmeni (salīdzināmās cenās).

Ekonomikas ministrijas veiktā analīze rāda, ka tautsaimniecības izaugsme šobrīd Latvijā ir straujāka nekā iepriekš prognozēts. Ekonomiskā situācija uzlabojas, lielā mērā pateicoties eksporta pieaugumam, un pozitīvās tendences ekonomikā, pirmkārt, izjūt ar eksporta iespējām saistīti uzņēmumi un tautsaimniecības nozares. Preču eksporta apjomi faktiskajās cenās 2010.gada vienpadsmit mēnešos bija par 24 % lielāki nekā 2009.gada atbilstošajā periodā.

Aktuālo informāciju par makroekonomisko situāciju valstī, tās analīzi un secinājumus ministrija apkopojusi Informatīvajā ziņojumā par makroekonomisko situāciju valstī, ar kuru šodien, 25.janvārī, tika iepazīstināti valdības ministri.

EM norāda, ka Latvijas eksporta kāpums ir saistīts ne tikai ar ārējā pieprasījuma pieaugumu, bet arī ar Latvijas ražotāju konkurētspējas palielināšanos, kas ir panākta gan uz darbaspēka izmaksu samazināšanas, gan uz produktivitātes palielinājuma rēķina.

Izaugsme 2010.gada trīs ceturkšņos bija vērojama visās preču ražošanas nozarēs. Īpaši jāatzīmē galvenās eksporta nozares – apstrādes rūpniecības – izaugsme (par 20,2 %). Kopš 2009.gada decembra nozares ražošanas apjomi ir palielinājušies caurmērā par 1,7 % ik mēnesi.

Pakāpeniski stabilizējas arī privātais patēriņš, par ko liecina mazumtirdzniecības apgrozījuma palielinājums. 2011.gadā nav sagaidāms vērā ņemams privātā patēriņa pieaugums, ko ietekmēs mājsaimniecību lielās parādsaistības un, neraugoties uz turpmāku situācijas uzlabošanos darba tirgū, arī relatīvi augstais bezdarba līmenis.

Tautsaimniecībā vērojamās pozitīvās tendences liecina, ka arī 2010.gada 4.ceturksnī IKP turpināja palielināties un 2010.gadā kopumā tas būs tuvu 2009.gada līmenim. Uzskatām, ka arī 2011.gadā galvenais ekonomikas dzinulis būs eksports. Tomēr eksporta pieaugums būs saistīts ar ārējā pieprasījuma dinamiku, ko ietekmēs krīzes laikā ieviesto ekonomikas stimulu atcelšana, vairāku valstu valdības sektora finanšu problēmas un nepieciešamība mazināt pārmērīgo budžeta deficītu. 2011.gada kopējā izaugsme jau būs pozitīva un IKP apjoms var par 3,5 % pārsniegt 2010.gada līmeni.

Līdz ar situācijas stabilizāciju tautsaimniecībā arī darba tirgū kopš 2010.gada 2.ceturkšņa bija vērojami uzlabojumi – ik ceturksni nodarbināto skaits pieauga un saruka bezdarbs. 2010.gada 3.ceturksnī pēc darbaspēka apsekojuma datiem bezdarba līmenis bija 18 %. Kopš 2010.gada marta mazinās arī reģistrētā bezdarba līmenis, kas decembra beigās bija 14,3 %. Tomēr sagaidām, ka aizvadītajā gadā kopumā nodarbinātība būs aptuveni par 4 % mazāka nekā vidēji 2009.gadā, jo nodarbinātības pieaugums 2010.gadā atsākās no ļoti zema punkta. Pakāpeniski situācija darba tirgū turpinās uzlaboties arī 2011.gadā.

Patēriņa cenas 2010.gada decembrī par 2,5 % pārsniedza 2009.gada decembra līmeni. Cenu kāpumu noteica ne tikai pieprasījuma stabilizēšanās iekšējā tirgū, bet arī būtiskais cenu kāpums pasaulē – galvenokārt, pārtikai un enerģētikas resursiem.

EM norāda, ka 2011.gadā saglabāsies gan iekšējo, gan ārējo faktoru ietekme uz patēriņa cenām. Plānoto budžeta konsolidācijas pasākumu ietekme būs divējāda - cenas gada sākumā palielinās paceltais pievienotās vērtības un akcīzes nodoklis; savukārt, budžeta izmaksu samazinājums nedaudz piebremzēs privāto patēriņu, kas ierobežos iespējas palielināt preču un pakalpojumu cenas. Ekonomikas ministrija prognozē, ka kopējais cenu kāpums 2011.gadā var sasniegt 2,6 % (12 mēnešu inflācija).

Svarīgākais