Kā varam secināt no Igaunijas Vides aģentūras veiktā jaunā oglekļa piesaistes aprēķina, kas no iepriekšējā atšķiras kā nakts pret dienu, Igaunijai draudošā miljardiem dolāru lielā naudas soda vietā valsts, gluži pretēji, nopelnīs naudu. Ar stāstu dalās postimees.ee.
"Vides aģentūra pašlaik maina savas statistikas laika grafiku," sacīja Kasemets, Igaunijas Klimata pārmaiņu ministrijas kanclers, atklājot stratēģiju, kā viņi plāno pārspēt viltībā Eiropas Savienību. “Aģentūra veic arī citas izmaiņas metodoloģijā. Tas noteikti ietekmēs mūsu mērķi un tā ambīcijas,” viņš piebilda.
Pagājušajā gadā Igaunijas valdība un sabiedrība bija šausmās, uzzinot, ka Igaunijai par ES klimata mērķu nepildīšanu var tikt "sodīta" vai, pareizāk sakot, tai nāksies par milzīgām naudas summām pirkt oglekļa kredītu.
Ko tas nozīmē? Eiropas Savienības dalībvalstis ir vienojušās līdz 2030. gadam samazināt oglekļa dioksīda emisijas vismaz par 55 procentiem, salīdzinot ar emisijām dažos iepriekšējos gados, tomēr Igaunijai ir lielas problēmas ar emisijas samazināšanu zemes izmantošanas un mežsaimniecības sektorā, kas ietver mežsaimniecību, lauksaimniecību, kūdras ieguvi un citas jomas.
"Mērķis ir nesamērīgi augsts salīdzinājumā ar citām valstīm un radīs negatīvas sociāli ekonomiskās sekas," 2021. gada novembrī sūdzējās Igaunijas Vides ministrija.
Igaunijas valdība nosūtīja sūdzību vēstuli uz Briseli, un, kā ziņo Postimees, amatpersonas arī mēģināja tieši pārliecināt Eiropas kolēģus, taču tas neietekmēja CO₂ mērķi.
2022. gada novembrī amatpersonas Igaunijas laikrakstam Õhtuleht atzina: "Mēs nesasniegsim LULUCF sektora 2021.- 2025. gada mērķus ne ar pašreizējiem, ne plānotajiem pasākumiem."
2022. gada pavasarī Igaunijas Vides aģentūras 2020. gada aprēķini parādīja, ka Igaunijas zemes izmantošanas sektors tā vietā, lai piesaistītu oglekli, pēkšņi atmosfērā izdala 1,3 miljonus tonnu CO₂ gadā, pretēji tam, par ko pirms tam amatpersonas informēja sabiedrību un Eiropas Komisiju - ka Igaunijas meži aktīvi absorbē oglekli un izvirzītie mērķi tiek sasniegti.
Tartu Universitātes restaurācijas ekoloģijas profesore Avelīna Helma izdevumam Postimees pastāstīja, ka patiesībā problēma radusies jau pirms daudziem gadiem, taču identificēta ar novēlošanos metodikas īpatnību dēļ - 2017. gadā mežizstrādes apjoms Igaunijā pieauga līdz pat 12,5 miljoni kubikmetru, un meža fonds piecu gadu laikā samazinājies par 26 miljoniem kubikmetru, kas ir vairāk nekā divu gadu ciršanas apjoms.
Kad tiek izcirsts vairāk mežu, nekā tiek izaudzēts, rodas oglekļa emisijas. Turklāt šāda mežizstrāde nenodrošina vienveidīgu meža resursu izmantošanu, par ko liecina, piemēram, Igaunijas Valsts meža apsaimniekošanas centra 200 gadu plāns, kurā teikts, ka mežizstrādes apjoms valsts mežos jāsamazina uz pusi.
Igaunijas Valsts meža apsaimniekošanas centra sniegtie skaitļi daudziem kļuva par patiesības brīdi - līdz šim problēmas apzināšanos traucēja Igaunijas Vides ministrijas mežsaimniecības attīstības plāns, kas kā "ilgtspējīgu" mežizstrādes apjomu noteica 12-15 miljonu kubikmetru gadā. Šie skaitļi tika papildināti ar mārketinga saukli "aug vairāk mežu, nekā tiek izcirsts".
Lai parādītu Eiropai augstākus oglekļa piesaistes rādītājus, Igaunijas Vides aģentūras amatpersonas uzskaitē varēja izlīdzināt vidējo koksnes krājumu uz hektāru, pamatojoties uz piecpadsmit gadu tendenci - tas ļāva iekļaut 2004.- 2010.gadu, kad koksnes ieguve bija zema, kas savukārt samazināja to gadu ietekmi, kuros bija lieli koksnes ieguves apjomi.
2023. gada novembrī aģentūra prezentēja jaunus aprēķinus, ar kuriem tā martā plāno pārsteigt Eiropu. Jaunajā grafikā redzams, ka Igaunijas zemes izmantošanas sektors no 2014. līdz 2021. gadam emitēja oglekli, nevis to iepriekš piesaistīja, savukārt mežu izciršanas apjoms, kas rada emisijas, ir pieaudzis, pārsniedzot maksimālo robežu.
Vecajā grafikā šīs emisijas kļuva "redzamas" 2020. gadā, sešus gadus vēlāk nekā faktiskais datums, un kļuva publiski pieejamas astoņus gadus vēlāk.
Manipulācijas ar datiem ļāva maldināt gan sabiedrību, gan Eiropu, apgalvojot, ka solītais ilgtspējīgas mežizstrādes apjoms tiek saglabāts - galu galā mežs absorbē oglekli. Lai gan tā bija taisnība pirms aptuveni astoņiem gadiem, taču 15 gadu datu izlīdzināšanas triks vairs nav lietderīgs. Aprēķiniem atkal tiek izmantots parastais un adekvātais piecu gadu periods, ko tagad var izmantot, lai apmānītu Eiropu.
Kā tas darbojas: Igaunijai līdz 2030. gadam zemes izmantošanas sektorā ir jāapgūst noteikts daudzums, par 0,4 miljoniem tonnu CO₂ vairāk nekā vidēji 2016.- 2018. gadā. Tagad, uzrādot reālās oglekļa emisijas, kas iepriekš būtu radījušas problēmas, to ir viegli "salabot" par 0,4 miljoniem tonnu, jo tiek samazināti mežizstrādes apjomi.
Saskaņā ar veco grafiku, līdz 2030. gadam Igaunijas zemes izmantošanas nozarei būtu jāizmet 2,5 miljoni tonnu oglekļa. Tomēr, pamatojoties uz jauno grafiku, saskaņā ar Õhtuleht aprēķiniem, emisijām vajadzētu būt 1,3 miljoniem tonnu CO₂, jo 2016.- 2018. gadā emisijas bija lielākas.
"Pašreizējos datos ir plānots veikt vēl vairākas izmaiņas," komentēja Vides aģentūras galvenais meža statistikas speciālists Madis Raudsārs. “Ikreiz, kad mainās metodika un/vai emisijas faktori, tiek pārrēķinātas arī kopējās emisijas visam periodam. Būtiski, ka 2016.- 2018.gada bāzes perioda emisijas, ar kurām tiek salīdzināti mērķi, arī tiek pārrēķinātas, tas ir, samazinājuma mērķis paliek nemainīgs.”
Uz jautājumu, vai šis triks darbosies Eiropā, Kasemets atbild, ka tas nav triks, bet vai Eiropas Savienība pieļauj datu pārrēķinu?
"Jā, protams. To dara visas valstis,” atbildēja Kasemets.
“Mums nav pienākuma tieši maksāt soda naudu, ir kvotu pirkšanas un pārdošanas sistēma. Mums kā valstij ir jāpērk kvotas. Šodien nav skaidrs, cik šīs kvotas maksā, kam ir pārpalikums un kuram deficīts,” viņš skaidroja.
Viņš arī atzīmē, ka pēkšņi nozīmīgi kļuvuši dati, kas iepriekš bija tikai statistika, un no tiem gan uzņēmumu, gan valsts gadījumā ir atkarīgi maksājumi desmitiem un simtiem miljonu eiro apmērā.
Ja Õhtuleht minētie aprēķini ir kaut aptuveni pareizi, Igaunija savas CO₂ kvotas varētu pārdot citām valstīm - par to liecina ministrijas lēmums nesamazināt valsts mežu izciršanas apjomus.
“Ciršanu apjomam jābūt piesaistītam citiem mērķiem, kā arī tautsaimniecības nozares vajadzībām,” skaidro Kasemets. “Šobrīd izstrādājam Klimata likumu un drīzumā sāksim aktīvas diskusijas zemes izmantošanas jomā - mežsaimniecībā, lauksaimniecībā. Nākamgad mēs redzēsim vairāk ilgtermiņa izmaiņas tiesiskajā regulējumā un, protams, dažus jaunus pasākumus.”
Igaunija uzsver, ka līdz 2030. gadam tā var izvairīties no emisiju kredītu pirkšanas un patiešām lielajām izmaksām, ja pieņems nepieciešamos lēmumus saskaņā ar Klimata likumu un padarīs zemes izmantošanu klimatam draudzīgāku.
Jāatzīmē, ka šī nav pirmā reize, kad Igaunijas amatpersonas maldina Briseli. 2019. gadā, lai izvairītos no soda par atkritumiem, Igaunija “nopirka” sev piecus gadus, mainot atkritumu pārstrādes aprēķināšanas metodiku.
Taču Igaunijai neizdevās izvairīties no 34 miljonu eiro soda naudas par cukuru: pirms iestāšanās Eiropas Savienībā amatpersonas ļāva uzņēmumiem nelegāli iepirkt milzīgus lētā cukura daudzumus un nesauca tos pie atbildības, uzņēmēji iegrūda peļņu kabatā, bet Igaunijas iedzīvotājiem nācās samaksāt sodu.