Rozentāle tiksies ar Pasaules Bankas direktoru Centrāleiropas un Baltijas valstīs

Lai pārrunātu veselības aprūpes pieejamību, sociālā drošības tīkla stratēģijas īstenotos atbalsta pasākumus ārstniecības saņemšanā iedzīvotājiem ar zemiem ienākumiem un nozares finansējuma sadali un izlietojumu, šodien veselības ministre Baiba Rozentāle (TP) tiksies ar Pasaules Bankas direktoru Centrāleiropas un Baltijas valstīs Pīteru Haroldu.

Veselības ministre norāda, ka Pasaules Bankas eksperti atzinīgi ir novērtējuši pagājušajā gadā veiktās strukturālās reformas, kuru rezultātā izveidota maza nozares administrācija un precīzi definēts katras ārstniecības iestādes sniegtais medicīnisko pakalpojumu klāsts. Jau šobrīd Pasaules Bankas izvirzītās prasības, kas paredzēja līdz 2011.gada beigām būtiski samazināt slimnīcu un slimnīcu gultu skaitu, ir praktiski izpildītas, tādējādi finanšu līdzekļi tiek izlietoti maksimāli efektīvi, skaidro Rozentāle.

Jau ziņots, ka pērn no sociālā drošības tīkla stratēģijas paredzētajiem līdzekļiem veselības aprūpē tika izlietoti vien 6,5%, taču šogad šī palīdzība ir gājusi plašumā un, iespējams, vēl tiks paplašināts palīdzības apmērs cilvēkiem ar maziem ienākumiem.

Kā uzsvēra VM valsts sekretāra vietnieks Juris Bundulis, pēc pirmā ceturkšņa datiem par izlietotajiem "sociālā spilvena" līdzekļiem VM spriedīs, vai nav vērts paplašināt personu loku vai palīdzības apmēru trūcīgajiem, lai šo naudu izlietotu tam paredzētajiem mērķiem.

Bundulis uzsvēra, ka VM plāno iesaistīt vismaz pusi no lauku ģimenes ārstiem stratēģijas īstenotajā pasākumā, kas paredz papildu medicīnas māsas samaksas segšanu. Tas gan nozīmē, ka ģimenes ārsta prakses pieņemšanas laiku būtu jāpagarina par divām stundām, un uz to "katrs ārsts neparakstās". Šobrīd līgumus noslēguši gandrīz 100 ģimenes ārsti, taču bija plānots, ka līdz gada beigām šādus līgumus varētu noslēgt ap 300 ģimenes ārstu prakšu.

Ekonomika

Latvijā gadā ir 12 papildu brīvdienas (Lieldienās, Jāņos, Latvijas Republikas Neatkarības atjaunošanas dienā, Latvijas Republikas Proklamēšanas dienā, Darba svētkos, Ziemassvētkos un Jaungadā). Lielākā daļa cilvēku, izņemot darbaholiķus, labprāt iegūtu vēl pāris papildu brīvdienas, piemēram, Lāčplēša dienu un 15. augustu. Arī darba nedēļa varētu būt īsāka. Ekonomisti gan krata pirkstu – papildu brīvdienas Latvijai izmaksājot dārgi.

Svarīgākais