Partija "Jaunais laiks" (JL) uzskata, ka Tautas partijas (TP) līdera Andra Šķēles izstrādātais plāns ekonomiskās situācijas uzlabošanai apdraud sabiedrības, īpaši sociāli aizsargājamās grupas, intereses.
Kā aģentūru LETA informēja JL Saeimas frakcijas sabiedrisko attiecību konsultante Laila Timrota, JL valdes priekšsēdētāja Solvita Āboltiņa TP piedāvājumā saskata "tukšus vārdus un blefu, kur ignorēti sociālie jautājumi un lielākoties piedāvāti jau šīs valdības virzīti projekti, savukārt par nozarēm, kurās vērojamas lielākās problēmas un kas atrodas pašas TP pārraudzībā, piedāvājumā nav ne vārda".
Arī "uzspiestā ultimatīvā sadarbības forma" JL neesot pieņemama. "Šī nav divu partiju, bet gan koalīcijas valdība, kurā priekšlikumi un idejas ir visām valdībā esošajām partijām. Sadarbības līgums neparedz atsevišķu koalīcijas partneru vienošanos noslēgšanu, un TP, ja tā vēlas savu piedāvājumu uzturēt, iecere atbilstoši līgumam jāvirza izskatīšanai sadarbības padomē, kur tas tāpat kā citu partiju un sociālo partneru ieteikumi, tiks izvērtēts, balstoties uz ieguvumiem, iespējām un to fiskālo ietekmi, kas ir svarīgs priekšnosacījums, lai pildītu starptautisko aizdevēju nosacījumus un nodrošinātu likumdošanā noteikto sabiedrības sociālo aizsardzību," savā šovakar izplatītajā paziņojumā norāda JL.
Kā uzskata Āboltiņa, "vairākus gadus, pie varas esot TP funkcionāriem, Latvijas valsts ekonomika tika dzīta strupceļā". Viņasprāt, lielākās kļūdas Latvijas tautsaimniecībā pieļautas tieši TP laikā, līdz ar to JL neesot pamata uzticēties kārtējam TP plānam. "Turklāt tieši šobrīd TP atbildība ir veselības nozare, kurā vēl gana darāmā. Diemžēl arī par šo mēs TP piedāvājumā nedzirdējām ne vārda," uzsver Āboltiņa.
Kā ziņots, Šķēles izstrādātais plāns ekonomiskās situācijas uzlabošanai paredz vairākus neatliekamus uzdevumus, tostarp politiķis piedāvā starp sociālajiem partneriem nekavējoties slēgt sabiedrisko līgumu.
Šķēle kā neatliekamus uzdevumus, kuri būtu jāpaveic līdz vasaras sākumam, piedāvā noteikt jau minētā sabiedriskā līguma slēgšanu, pasākumu īstenošanu uzņēmējdarbības veicināšanai un darbavietu radīšanai un konkrētu valsts mērķu nospraušanu - līdz 2014.gadam Latvijai jāsasniedz bezdeficīta budžets, jāparedz parādu atdošana desmit gadu laikā, bet piecu gadu laikā jāapņemas sasniegt 2005.gada nodarbinātības līmeni.
Kā iecerējis Šķēle, sabiedrisko līgumu slēgtu valdība ar sociālajiem partneriem, tā termiņš būtu vismaz pieci gadi, un līgums būtu saistošs arī nākamajām valdībām.
Valdība ar līgumu publiski apņemtos nepaaugstināt kopējo nodokļu slogu, tādējādi vairojot uzņēmējdarbības vides prognozējamību, vienkāršot nodokļu maksāšanu, izveidot bezdeficīta budžetu un atdot parādus desmit gadu laikā, samazināt ministriju skaitu līdz deviņām un nodot valsts funkcijas privātam sektoram ar mērķi ietaupīt valsts budžetā 100 miljonus latu.
Tāpat valdība apņemtos noteikt valsts pārvaldes tēriņu griestus, ieviest valstī e-pārvaldi, publiskot visas valsts pārvaldes algas, Pasaules Bankas Biznesa vides indeksā divu līdz četru gadu laikā visos desmit rādītājos iekļūt valstu pirmajā desmitniekā pasaulē, samazinot administratīvo slogu uzņēmējiem par 25%.
Arodbiedrības ar līgumu publiski apņemtos iesaistīties ēnu ekonomikas un aplokšņu algu apkarošanā, nepieprasīt darba algu palielināšanu straujāk par darba ražīguma pieaugumu un pilnveidot savus strādājošo pārstāvniecības principus atbilstoši Eiropas Savienības praksei, bet darba devēji apņemtos atbalstīt valsts piedāvātās iniciatīvas darba vietu radīšanai, paaugstināt darba ražīgumu, godprātīgi maksāt nodokļus, atbalstīt ēnu ekonomikas un aplokšņu algu apkarošanu un sniegt racionālus un sabalansētus priekšlikumus uzņēmējdarbības vides uzlabošanai.