"Parex bankā" iepludinās vēl 100 miljonus; Bičevskis cer, ka, banku pārdodot, naudu izdosies atgūt

Cerams, ka šie 100 miljoni latu būs pēdējais valsts ieguldījums "Parex bankā" un ka pēc bankas pārdošanas mēs visu šo naudu dabūsim atpakaļ. Tā šorīt medijiem sacīja Finanšu ministrijas valsts sekretārs Mārtiņš Bičevskis.

Jau ziņots, ka valdība šodien slēgtajā sēdes daļā uzklausīs ziņojumu par AS "Parex banka" sindicēto kredītu devēju aizdevuma atmaksu un lems par papildus 100 miljonu latu iepludināšanu bankā. Šādu līdzekļu novirzīšanu bankai vakar atbalstījusi valdību veidojošā koalīcija, liecina aģentūras LETA rīcībā esošā informācija.

Kā sacīja Bičevskis, banka ir spējusi uzkrāt lielāko daļu sindicētā kredīta atmaksai, pārējo daļu valsts kā īpašnieks sniegs bankai atbalsta veidā "saskaņā ar iepriekš plānoto grafiku un apjomu".

Pēc "Parex bankas" iepriekš sniegtās informācijas, no kārtējam maksājumam nepieciešamajiem aptuveni 218 miljoniem latu banka no saviem līdzekļiem spēs nodrošināt aptuveni 118 miljonus latu sindicēto kredītu atmaksai. Par atlikušo nepieciešamo līdzekļu daļu valsts kā īpašnieks sniegs bankai atbalstu "saskaņā ar iepriekš plānoto grafiku un apjomu".

Bičevskis uzsvēra, ka ir ieilgušas sarunas par bankas pārņemšanas līguma publiskošanu. "Tās ir valsts intereses, - valsts gādā, lai jebkura informācija, kas skar tās intereses, netiktu publiskota," sacīja valsts sekretārs un piebilda, ka "ir pietiekami daudz iepriekšējo bankas īpašnieku uzstādītu nosacījumu, kurus nedrīkst izpaust".

Pēc Bičevska teiktā, darbs pie bankas sagatavošanas pārdošanai turpinās.

Kā jau ziņots, FM iepriekš apgalvoja, ka līdz ar veikto darījumu "Parex bankas" saistību kopējā pozīcija pret Latvijas valsti samazināšoties - valsts galvojums bijis izsniegts par pilnu sindicēto kredītu apmēru, savukārt reālā nepieciešamā naudas summa esot mazāka, nekā 2009.gadā tika prognozēts.

Valsts kā "Parex bankas" lielākais akcionārs jau 2009.gada martā, izsniedzot galvojumu, uzņēmusies sindicēto kredītu atmaksas saistības un pilnībā bija informēta par nepieciešamajiem papildu finanšu līdzekļiem šo saistību segšanai, uzsver Melnace. "Parex banka" šajā laikā esot spējusi stabilizēt situāciju bankā, uzlabojot tās likviditāti, un piesaistīt lielāko daļu līdzekļu sindicēto kredītu saistību segšanai, līdz ar to nepieciešamais finanšu atbalsts ir mazāks, nekā 2009.gadā tika prognozēts.

2009.gada martā, Latvijai noslēdzot galvojumu līgumus ar "Parex bankas" sindicēto kredītu devējiem, valsts kā bankas lielākais akcionārs uzņēmās galvojuma saistības kredītu atmaksas nodrošināšanā, informēja Melnace. "Parex bankas" vienošanās ar sindicēto kredītu devējiem paredzēja izmaiņas sindicēto kredītu atmaksas grafikā, proti, 30% no kopējās aizdevuma summas jeb 232,5 miljonus eiro (aptuveni 163,4 miljonus latu) atmaksāt 2009.gada martā, savukārt 40% jeb 310 miljonus eiro (217,8 miljonus latu) - 2010.gada februārī un 30% jeb 232,5 miljonus eiro (163,4 miljonus latu) - 2011.gada maijā.

Saskaņā ar Valsts kases datiem Latvijas valsts septiņos termiņdepozītos "Parex bankā" jau bija noguldījusi 622 miljonus latu. Atbilstoši 2009.gada 8.maijā Ministru kabinetā apstiprinātajam bankas restrukturizācijas plānam valsts atbalsts bankai ir ilgtermiņā, kamēr "Parex banka" sāks atmaksāt valsts noguldījumus. Termiņnoguldījumu procentu maksājumos atbilstoši noslēgtajiem līgumiem "Parex banka" ir samaksājusi 42,12 miljonus latu.

"Parex bankas" 73,4 % akciju īpašnieks ir Privatizācijas aģentūra, bet 22,4% - Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības banka.

Ziņots arī ka jau kopš pērnās vasaras turpinās Finanšu ministrijas (FM) un AS "Parex banka" bijušo īpašnieku sarunas par bankas pārņemšanas līguma publiskošanu. Iepriekš solīts, ka sarunas tiks noslēgtas jau pērn septembra beigās, tomēr pušu sarunas un diskusijas joprojām turpinās.

Plašāki komentāri par sarunu procesu gan netiek sniegti, un, kā aģentūru LETA informēja Finanšu ministrijas Komunikācijas nodaļas vadītāja Baiba Melnace, "turpinās sarakste ar bijušo akcionāru pārstāvjiem par līguma atslepenošanas nosacījumiem". Precīzāki termiņi pagaidām joprojām nav zināmi.

LETA jau ziņoja, ka FM valsts sekretārs Mārtiņš Bičevskis pērn 23.jūlijā nosūtīja vēstuli bijušajiem "Parex bankas" akcionāriem Valērijam Karginam un Viktoram Krasovickim ar aicinājumu piekrist "Parex bankas" pārņemšanas līguma publiskošanai.

FM norāda, ka tādējādi tiktu nodrošināta iespēja publiskajā telpā sniegt objektīvu informāciju par "Parex bankas" pārņemšanu.

Patlaban "Parex bankas" pārņemšanas līgums paredz, ka tā saturs ir stingri konfidenciāls, izņemot likumā, Latvijas valdības rīkojumā vai jebkuros citos piemērojamos noteikumos minētus gadījumus.

Jau ziņots, ka valsts "Parex banku" pārņēma 2008.gada 8.novembrī.

Iepriekš visas procesā iesaistītās puses publiski paudušas atbalstu bankas pārņemšanas nosacījumu publiskošanai.

Ekonomika

Kopš šā gada 2. decembra, baudot “Rīgas balzama” produkciju, tiek stiprināti Totenhemas kluba futbolisti un otrādi – gūstot kārtējos vārtus futbolā, kluba dalībnieki apliecina pateicību alkohola lietotājiem. Jūlijs Šeflers ieķīlājis “Rīgas balzama” aktīvus futbola kluba īpašniekam, atsaucoties uz Apvienotās Karalistes uzņēmumu reģistru, ziņo Krievijas ziņu platforma PBK.

Svarīgākais