Krājbankā pazūd nauda un vainīgie
Latvijas Krājbankas bankrots 2011. gada beigās ir iecirtis Latvijas ekonomikā robu apmēram pusmiljarda eiro vērtībā.
Latvijas Krājbankas administratoram triju gadu laikā izdevies pārvērst naudā bankas īpašumus par 227 miljoniem eiro jeb apmēram trešo daļu no kreditoru prasījumu summas. Pagājušo gadu administrators pabeidza nesegto prasījumu summu par 510 miljoniem eiro. Tas diemžēl nenozīmē, ka bankas likvidācijas procesu varētu turpināt vēl 2 x 3 gadus, lai iegūtu 2 x 227 = 454 miljonus eiro, t.i., naudas summu, kas būtu kaut cik tuva bankas parādiem. Daudz ticamāk, ka jau tagad atgūtā summa ir tuva tai, kas tiks atgūta vispār. «Ņemot vērā, ka saglabājas būtiskas problēmas un neskaidrības, kas jārisina bankrota procedūras laikā, un pieņemot, ka lielākā daļa no tām visdrīzāk ir risināmas tiesas ceļā, nav iespējams aplēst, kādas summas un kādos termiņos varētu tikt atgūtas,» Neatkarīgajai atbildēja administratora pārstāvis Oskars Fīrmanis. Krājbankas administrators ir SIA KPMG Baltics, kas pilda šos pienākumus kopš 2011. gada decembra.
Visu līdz šim atgūto naudu administrators atdevis Noguldījumu garantiju fondam, kas bankas vietā iepriekš norēķinājās ar bankas noguldītājiem. Šobrīd banka palikusi fondam parādā vēl 247,2 miljonus eiro.
Valsts ir lielākā cietēja no Krājbankas bankrota gan tās uzturētā Noguldījumu garantiju fonda, gan pašvaldību un valsts uzņēmumu personā. 9. februārī Neatkarīgā jau pakavējās pie tā, kā 40 miljonus eiro Krājbankā zaudējis Latvijas Valsts radio un televīzijas centrs. Šis piemērs dod priekšstatu, no kurienes Latvijā vispār varēja savākt pusmiljardu eiro, ko atdot privātai bankai, kas valkāja Latvijas vārdu. Latvijas valsts savu banku 2005. gadā pārdeva aiz Lietuvas komercbankas Snoras izkārtnes paslēptajai Konversbank no Krievijas, no kurienes pa iespējami daudzām valstīm savu banku ķēdi bija sācis izplest Vladimirs Antonovs.
Dažos gadījumos valsts uzņēmumi gan bija nevis zaudētāji, bet ieguvēji uz Krājbankas rēķina. Ar to domāta, pirmkārt, Latvijas nacionālā aviosabiedrība airBaltic, ko Krājbanka finansēja, izmantojot starpniekfirmu mudžekli. Visticamāk, ka valsts nemaz nevēlas, lai visi darījumi šajā mudžeklī tiktu noskaidroti. Tad varētu būt tā, ka visi Krājbankas un tālāk valsts ieguvumi vienā pozīcijā atbilst zaudējumiem citā pozīcijā.
Naudas pazušanu Krājbankā jau kopš 2011. gada 25. novembra izmeklē Latvijas valsts policija. Šajā gadījumā izmeklēšanai pat it kā būtu rezultāti, jo apsūdzības sešām personām tika izvirzītas un pagājušā gada vasarā tika sākta šo personu tiesāšana. Īstenībā gan notiek tiesāšanas imitācija kā loģisks turpinājums izmeklēšanas imitācijai. Proti, pirmajā tiesas sēdē tika nolemts, ka process būs slepens un turpināsies pēc pusgada. Otrajā tiesas sēdē pēc pusgada nolēma uz nākamo sēdi sanākt atkal pēc pusgada, kas iekrīt šā gada 6. maijā.
Uz tiesu tika aizsūtīta no 2011. gadā sāktās krimināllietas nodalīta lieta pret bankas īpašniekiem un vadītājiem par svešas, t.i., Krājbankas, mantas piesavināšanos un sava dienesta stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu. Policijas lietvedībā palikusi sarakste ar tiesībsargājošām iestādēm četrās vai piecās valstīs, uz kurieni bankas vadītāji pēc V. Antonova prasības aizsūtīja bankas naudu, ko tālāk tas pats V. Antonovs savāca un izmantoja gan supergreznai dzīvei, gan darījumiem, kuri galu galā izjuka. V. Antonovam paklausīgais Krājbankas prezidents Ivars Priedītis turpretī atstāj tādu iespaidu, ka viņš savā labā bankas kasi nav tukšojis. Viņš izrādījies ļoti zemu atalgots bankas darbinieks, kuram nācās par to pašu naudu vispirms V. Antonova vietā pasēdēt cietumā un tagad divreiz gadā apsēsties uz apsūdzēto sola.
Dažādi vēl var pavērties attiecības starp Krājbankas un Snoras likvidatoriem. V. Antonovs bija patukšojis abas šīs bankas un tālāk manevrēja ar abās bankās atlikušajiem resursiem, kādu laiku slēpjot banku faktisko maksātnespēju. Kad Snoras izputēšana nebija noslēpjama, V. Antonovs paguva aizbēgt uz Londonu, kur joprojām atrodas, par spīti Lietuvas prasībai izdot viņu tiesāšanai. Nu vairs nav saskaitāms, cik reižu Anglijas tiesas gan lēmušas V. Antonovu izdot, jo viņa mahinācijas tomēr ir visai uzskatāmi pierādāmas, gan pieņēmušas šo lēmumu pārsūdzēšanu. Juristi izliekas noticam viņa stāstiem, ka Lietuvā viņu vajājot par nepakļaušanos Lietuvas prezidentes Daļas Grībauskaites uzmācībai. Šāda izlikšanās, protams, maksā miljoniem Lielbritānijas mārciņu. Kad V. Antonova advokāti būs viņu padarījuši par nabagu, viņu piedāvās ielikšanai pēc izvēles Lietuvas vai Latvijas nabagmājās.