Citi raksti

Ir brīži, kad mums nekas neizdodas – sviestmaize krīt ar apziesto pusi uz leju, iesāktie darbi nekust ne no vietas, laiks kaut kur pazūd, solījumi izčākst gaisā, nopirktās lietas izrādās nederīgas, darījumi neveiksmīgi, plānotie pasākumi tiek atcelti. Vārdu sakot, no visa pāri paliek vien čiks.

Vārdi „grila ballīte” vai „grils” ne vienmēr ir saistāmi grilēšanu kā procesu. Man grila ballīte pirmām kārtām asociējas ar nesteidzīgu vakarēšanu labu draugu kompānijā pie ugunskura, no kurienes nāk kāda kārdinoša smarža: tā var būt kopīgi vārīta zivju zupa, čuguna katlā sautēts medījums, uz zariem uzspraustu desiņu cepšana vai tikko nomakšķerētu zivju grilēšana uz oglēm.

Ja, cenšoties orientēties plašajā eļļu un sēkliņu klāstā, kas atrodams dažādās tirdzniecības vietās, gribas atrast kaut ko tādu, kas nebūtu nācis no tālām zemēm, tad noteikti nedrīkst paiet garām linsēklu produktiem.

Francija, Vācija, Šveice, Somija, Lietuva un Igaunija – uz šīm valstīm aizceļo gandrīz 70% Latvijas mīksto mēbeļu ražotāja Elīza-K produkcijas. Uzņēmuma valdes loceklis Aleksejs Koročkins norāda, ka tieši eksports ļāvis pārvarēt krīzes gadus, kad apgrozījums vietējā tirgū piedzīvoja būtisku kritumu.

Vientulība ir sociāls jēdziens un nereti tiek uztverta negatīvā nozīmē. Tāpēc latviešu valodā ir arī citi vārdi – vienatne, vienpatība, kas vairāk norāda uz brīvprātīgu noslēgšanos.

Laika ritējumā, kas šķiet aizvien straujāks, mainās paradumi, ik brīdi rodas dažādas jauninājumi. Reizēm nepelnīti aizmirstas arī veselīgi pārtikas produkti un vārdi, kuros tos sauc. Viens no tādiem ir staks – tikai retais tūlīt zinās, kas tas tāds.

Par karaliskajām rozēm, romantiskajām vijolītēm vai aromātiskajiem ceriņu ziediem parasti domājam kā par kaut ko skaistu, gaisīgu, sirdij un dvēselei vien baudāmu.

Gaisa stihija – tā ir ideja, uztvere un racionālā prāta pasaule. Gaisa zīmes saistās ar informācijas apmaiņu un izplatīšanu. Gaiss ir arī radošās domas elements, un Gaisa zīmē dzimušie pasauli skata objektīvi un šķirti no emocijām un jūtām.

Nomainot latu, 2014. gada 1. janvārī eiro kļūs par Latvijas realitāti. Kaut arī ar varu mīļš nekļūsi, mūsu valdība finiša taisnē ar eiro ieviešanas informatīvo kampaņu mēģina tautu un eiro sadraudzēt. Vai tas izdosies? Par ko liecina jaunās naudas ieviešanas datums?

Es pēc zodiaka zīmes esmu Mežāzis. Gribu izvēlēties sev kādu akmeni talismanu. Kas man vislabāk derētu? Laura

Labdien! Saprotu, ka katram ir sava sūtība un prioritātes, tomēr vēlos pajautāt. Man ļoti rūp viss, kas saistās ar mājām un ģimeni. Draugi reizēm saka, ka es ar savām rūpēm pārspīlēju. Vai tas ir kāds karmiskais uzdevums? Esmu dzimusi 1975. gadā Lauvas zīmē. Valda

31. jūlijā pēc plkst. 12.00 Bādenes-Virtembergas Valsts kaltuvē («Staatliche Münzen Baden-Württemberg») Štutgartē Latvijas Bankas prezidents Ilmārs Rimšēvičs iedarbināja naudas izgatavošanas iekārtu, lai sāktos Latvijas eiro monētu kalšana.

Žurnāla iepriekšējā numurā rakstījām par to, kāpēc ir būtiski regulāri pārbaudīt aknu veselību, kaut arī pašsajūta ir laba, un par to, kā pasargāt sevi no nopietniem aknu bojājumiem.

Koks būvniecībā kopš aizvēsturiskiem laikiem ir uzticams un pārbaudīts materiāls. Tas ir ekoloģisks, rada mājīgumu un, pārvērties mājās, logos, durvīs, mēbelēs vai saimniecī­bas priekšmetos, turpina būt dzīvs.

Aptuveni 12 tūkstoši strādājošo 520 profesijās – tik bagāts ir koncerna Latvijas dzelzceļš kolektīvs. Valsts akciju sabiedrības Latvijas dzelzceļš (LDz) personāla direktore Lolita Smiltniece uzsver, ka uzņēmums ir atvērts jaunām darba rokām, kuras var ne tikai palepoties ar iegūtu diplomu, bet sevi apliecināt kā daudzpusīgas, spēcīgas personības ar patriotisma dzirksti.

Ikviens uzņēmums neatkarīgi no uzņēmējdarbības veida un lieluma ir cieši saistīts ar sociālekonomiskajiem procesiem mūsu valstī, kā arī norisēm vismaz Eiropas Savienības (ES) līmenī.

Uz diskusiju par darba tirgus problēmām un risinājumiem Neatkarīgā aicināja Lattelecom valdes locekli un personāla vadības direktori Ingrīdu Roni, Latvenergo personāla vadības direktori Ingu Kolu, bankas Citadele personāla daļas vadītāju Daci Gaigalu un LMT personāla daļas vadītāju Ievu Abakoku.

Mežinieks ir domāšanas un dzīves veids, ko nevar iemācīties dažos gados, uzskata a/s Latvijas valsts meži (LVM) vadība, tāpēc savus potenciālos darbiniekus viņi audzina jau kopš bērna kājas – aicina ciemoties mežā ģimenes ar pavisam maziem ķipariem; par mežu stāsta dažādos formālās un neformālās izglītības pasākumos skolas bērniem; veicina pasniedzēju tālākizglītību dabas un vides jautājumos; iesaistās vidējās profesionālās izglītības pilnveidošanas procesos; atbalsta augstākās izglītības iestādes un to studentus mežsaimniecības zinātņu padziļinātai apguvei.

Iespēju viena līdz pusotra gada laikā apgūt profesiju līdz šim izmantojuši gandrīz 2000 jauniešu. Arī šoruden 44 profesionālās izglītības iestādes visā Latvijā gaida jaunos censoņus Eiropas Sociālā fonda (ESF) atbalstītajās profesionālās izglītības programmās.

Uzņēmēju uzskatus par Latvijai pašreiz pieejamo resursu izmantošanu ilgtspējīgai attīstībai sarunā ar Neatkarīgo pauž Latvijas Darba devēju konfederācijas (LDDK) ģenerāldirektore Līga Meņģelsone.

2012. gada WorkingDay organizētajā pētījumā Iekārojamākais darba devējs Lattelecom ieguva otro vietu. Saruna ar Lattelecom grupas personāla vadības direktori Ingrīdu Roni.

«Mūsu uzņēmumā strādā tikai Latvijas iedzīvotāji, un mēs par to esam ļoti gandarīti. Personāla atlasē neesam raudzījušies ārpus valsts robežām ar mērķi darbā pieņemt viesstrādniekus, jo mums ir svarīga strādājošo kvalitāte, uzsver SIA Latvijas Mobilais telefons (LMT) viceprezidente un valdes locekle Laura Keršule, piebilstot – uzņēmums ir lepns, ka gadu gaitā tam ir izveidojusies sabiedrībā atpazīstama seja, kura bez aizrautīgiem un lojāliem darbiniekiem nekad tāda netaptu.