Piektdiena, 29.marts

redeem Agija, Aldonis

arrow_right_alt Citi raksti

Astroloģiskās nianses darbā ar kokmateriāliem

Koks būvniecībā kopš aizvēsturiskiem laikiem ir uzticams un pārbaudīts materiāls. Tas ir ekoloģisks, rada mājīgumu un, pārvērties mājās, logos, durvīs, mēbelēs vai saimniecī­bas priekšmetos, turpina būt dzīvs.

Lai kok­ma­te­ri­āli kal­po­tu go­dam, to sa­ga­ta­vo­ša­nā va­ram ie­vē­rot as­tro­lo­ģis­kus prin­ci­pus.

Kat­rai lie­tai savs koks

Spe­ci­ālis­ti stās­ta, ka at­ka­rī­bā no ko­ka vei­da un no­zā­ģē­ša­nas lai­ka koks var žūt ātr­i vai il­gi, tas var kļūt mīksts vai ciets, iz­liek­ties vai pa­likt taisns, sa­gla­bāt sa­vas la­bās īpa­šī­bas vai sākt pūt. Vār­du sa­kot, va­ri­an­tu ir daudz.

Da­ži teic, ka ko­ku gā­ša­nai nav slik­tu vai la­bu die­nu, bet sva­rī­gāk ir pa­do­māt, kā­dām va­ja­dzī­bām koks tiks iz­ma­tots – grī­das dē­ļiem, mā­jas celt­nie­cī­bai, mē­be­ļu vai til­tu iz­ga­ta­vo­ša­nai. At­ka­rī­bā no iz­man­to­ju­ma koks­nei ne­pie­cie­ša­mas tās vai ci­tas īpa­šī­bas.

Pie­mē­ram, ko­kiem pie­mīt īpa­šī­ba augot sa­griez­ties uz la­bo vai krei­so pus­i. Ja jum­ta skai­das ne­daudz grie­zī­sies pa krei­si, tad mit­rā lai­kā koks iz­tais­no­sies, bet sau­sā ne­daudz iz­liek­sies un lai­dīs gai­su zem jum­ta, lai tas va­rē­tu iz­žūt. Šāds pa­rei­zi da­ri­nāts jumts kal­pos il­gi un kva­li­ta­tī­vi. Ta­ču, ja tiek da­ri­nā­tas ko­ka ūdens re­nī­tes, tās jā­tai­sa no ko­ka, kas ir taisns un sa­griezts pa la­bi. Šāds koks pēc no­cir­ša­nas vairs ne­grie­žas.

Koks, kas grie­žas pa krei­si, ir stip­rāks ne­kā tas, kurš grie­žas pa la­bi vai aug tais­ni.

At­bil­sto­ši Mē­ness fā­zēm

Daudz­viet pa­sau­lē ko­ku cir­ša­na no­tiek, stin­gri ie­vē­ro­jot Mē­ness fā­zes, un esot pat fir­mas, ku­ras lī­gu­mos ie­kļauj pun­ktus par ko­ku no­cir­ša­nu no­teik­tās Mē­ness fā­zēs un lai­kos, stās­ta Rī­gas Teh­nis­kās uni­ver­si­tā­tes do­cents, zi­nāt­ņu dok­tors un ser­ti­fi­cēts as­tro­logs Ju­ris Biršs. Viņš pie­bilst, ka dau­dzi to, pro­tams, ne­ņem vē­rā, ne­zi­na vai arī rē­ķi­nā­ša­na šķiet pā­rāk sa­rež­ģī­ta, ta­ču tiem, kas ko­kus cērt pa­rei­za­jā lai­kā, pū­les at­mak­sā­jas.

Cil­vē­ki, kas strā­dā ar ko­ku un me­žiem, zi­na, ka ko­ku sa­ga­ta­vo­ša­nai pie­mē­ro­tā­kais laiks ir zie­ma. Tad koks pēc no­zā­ģē­ša­nas ma­zāk «strā­dā», tas it kā dus zie­mas mie­gā un su­la ne­cir­ku­lē tik in­ten­sī­vi. Ta­ču vēl ir arī da­žā­das as­tro­lo­ģis­kas ni­an­ses.

Me­žu iz­strā­dā­tā­ji un mež­sar­gi zi­na, ka vē­jā gāz­tie ko­ki mēdz būt da­žā­di. Ja Mē­ness at­ro­das Skor­pi­ona zī­mē, tad ko­kiem al­ka­tī­gi un strau­ji uz­brūk miz­grau­ži, tur­klāt tie ātr­i vai­ro­jas un bei­gu bei­gās uz­brūk arī ve­se­liem ko­kiem. Tā­pēc šā­dās die­nās me­žu ne­va­ja­dzē­tu tī­rīt.

Me­ža re­ti­nā­ša­nai lab­vē­lī­gas ir trīs die­nas ga­dā – 3. ap­rī­lis, 22. jū­nijs un 30. jū­lijs, un ide­āli, ja šīs die­nas ie­krīt dil­sto­šā Mē­ne­sī. Šā­dās die­nās no­cir­stās at­va­ses ne­at­augs. Re­ti­nā­ša­nai iz­man­tot var arī trīs pē­dē­jās feb­ru­āra die­nas. Ja Mē­ness dil­stošs, pat ko­ku sak­nes sa­pūst.

Mē­be­lēm – jaun­ā Mē­ne­sī

Ja plā­nots iz­ga­ta­vot mē­be­les, tad ko­kus vis­la­bāk cirst de­cem­brī pir­ma­jās as­to­ņās die­nās pēc jaun­a Mē­ness ie­stā­ša­nās, kad tas at­ro­das Ūdens­vī­rā vai Zi­vīs. Tad koks būs ciets un stingrs, tas sa­gla­bās sa­vu ap­jo­mu. Šis mo­ments ir sva­rīgs arī tad, ja ko­ku pa­re­dzēts iz­man­tot grī­das dē­ļiem un cir­vju kā­tiem.

Iz­tu­rī­ba pret ugu­ni

Uz Mē­ness stā­vok­ļiem jā­rau­gās arī tad, ja ne­pie­cie­šams, lai ko­kam ir aug­stā­ka iz­tu­rī­ba pret ugu­ni (lai at­ce­ra­mies et­no­grā­fis­kos mu­ze­jos re­dzē­tas mai­zes lāp­stas, kas nav ap­de­gu­šas, bet ti­kai no­mel­nē­ju­šas).

Lai koks bū­tu iz­tu­rīgs pret ugu­ni, to va­rot cirst ti­kai di­vās mar­ta die­nās, kad Mē­ness ir dil­stošs un at­ro­das Zi­vīs. Al­ter­na­tī­va vēl va­rē­tu būt 1. marts (it se­viš­ķi pēc sau­les rie­ta).

Dau­dzām se­nām cel­tnēm si­jas bū­vē­tas no tā­diem ko­kiem, lai tās uguns­grē­kā ne­ie­bruk­tu. Ja iz­cē­lās uguns­ne­lai­me, tās ap­de­ga ap­kārt, bet iekš­pu­se pa­li­ka ne­skar­ta. (Šāds koks der arī priekš­me­tiem, kam sa­ska­re ar kar­stu­mu, pie­mē­ram, ko­ka ka­ro­tēm, ar ko va­sa­rā ap­mai­sī­sim ie­vā­rī­ju­mu.) Lai bū­tu aug­stā­ka uguns­iz­tu­rī­ba, ko­ku vis­la­bāk cirst sau­lrie­tā vai piln­mē­ne­sī, kad Mē­ness at­ro­das Sva­ru zī­mē (tā būs vie­na vai di­vas rei­zes ga­dā). Šāds koks ne­sa­ruks, to var ap­strā­dāt uz­reiz, bez žā­vē­ša­nas. La­ba ir arī de­cem­bra pē­dē­jā die­na pirms jaun­a Mē­ness un 48 stun­das pirms mar­ta jaun­ā Mē­ness.

Lai koks ne­sēs­tos

Būv­dar­bos sva­rī­gi, lai koks ne­sa­ruk­tu un ne­sēs­tos, un šā­du ko­ku vis­la­bāk cirst 21. de­cem­brī no plkst. 11 līdz plkst. 12. Ju­ris Biršs teic, ka šī ir vis­la­bā­kā die­na ko­ku cir­ša­nai, bez tās mi­nē­to ko­ku cir­ša­nai vēl arī de­rēs laiks, kad Mē­ness sāk dilt. Al­ter­na­tīvs laiks, lai tik­tu pie ne­sa­rū­ko­šiem ko­kiem, ir feb­ru­āra va­ka­ri pēc Sau­les rie­ta dil­sto­šā Mē­ne­sī, 27. sep­tem­bris, kat­ra mē­ne­ša trīs die­nas pēc jaun­a Mē­ness, kā arī 16. augusts un 8. sep­tem­bris, ja šīs die­nas ie­krīt Vē­ža zī­mē (kas no­tiek vis­no­taļ re­ti).

Ko­ki, kas no­cir­sti jaun­ā Mē­ne­sī Sva­ru zī­mē, arī ne­sa­rūk, un tos var ap­strā­dāt uz­reiz. Ja koks būs cirsts feb­ru­ārī pēc Sau­les rie­ta, tas, lai­kam ejot, kļūs cie­tāks.

La­bai iz­kal­ša­nai un mal­kai

Ja va­jag, lai koks la­bi iz­kalst, tad tas jā­cērt ne ag­rāk par ru­dens saul­grie­žiem. Tas ir 23. vai 24. sep­tem­brī, kad sā­ku­sies tre­šā Mē­ness die­na.

Sa­vu­kārt mal­ku, kam jā­būt sau­sai un la­bi jā­sil­da, vis­la­bāk sa­ga­ta­vot ok­tob­rī, lai­kā, kad Mē­ness ir augo­šā fā­zē (sep­ti­ņas die­nas pēc jaun­mē­ness).

Me­žu mal­kai var gāzt pēc zie­mas saul­grie­žiem, kad ir dil­stošs Mē­ness. Ga­lot­nes ne­va­ja­dzē­tu no­cirst uz­reiz, bet ļaut, lai lau­kā iz­iet «dzī­vi­no­šā su­la».

Da­žā­das smal­kas ni­an­ses

Ko­ku, kas pa­re­dzēts dē­ļiem un si­jām, cērt augo­šā Mē­ne­sī Ziv­ju zī­mē – tad to ne­ēd ku­kai­ņi. Celt­nie­cī­bas ma­te­ri­āls ir labs, ja tas cirsts no sep­tem­bra līdz mar­tam, kad augošs Mē­ness at­ro­das Ziv­ju zī­mē.

Ko­ku in­stru­men­tiem la­bi cirst 26. feb­ru­ārī, ja Mē­ness ie­krīt Vē­ža zī­mē.

Lai koks bū­tu viegls, to cērt augus­tā, kad Mē­ness ie­iet Skor­pi­ona zī­mē, bet, ja koks no­cirsts tad, kad Mē­ness at­ra­dies Vēr­sī, tas pa­liks smags.

Dar­ba rī­ku (cir­vju, iz­kapts, āmu­ru u.c.) kā­tiem ne­pie­cie­šams koks, kas ir viegls, iz­tu­rīgs un la­bi ie­guļ ro­kā. Lai ie­gū­tu šā­du ma­te­ri­ālu, koks jā­cērt augus­tā, kad Mē­ness Skor­pi­onā, tur­klāt vēl ne­il­gi pirms jaun­mē­ness. Ja ko­kam jā­būt iz­tu­rī­gam, elas­tī­gam, bet jā­pa­liek sma­gam, tad pie­mē­rots laiks būs pirm­ā die­na pēc jaun­a Mē­ness, kad Mē­ness Vēr­sī (ga­dās vi­sai re­ti). Ja ne­pie­cie­šams īpa­ši iz­tu­rīgs koks, kas ne­plai­sā un kam jā­iz­tur lie­la slo­dze (arī mē­be­lēm), tad šā­du ko­ku vis­la­bāk cirst die­nās pirms jaun­a Mē­ness sā­ku­ma no­vem­brī. Līdz­vēr­tī­gas die­nas ir 26. marts, 29. jū­nijs, 31. de­cem­bris.

Lai ko­kam ne­bū­tu plai­su, to cērt pirms jaun­a Mē­ness, ce­tur­ta­jā ce­turk­snī, no­vem­brī, de­cem­bra sā­ku­mā, kad ie­krīt at­bil­sto­ša Mē­ness fā­ze. (Jā­cērt tā, lai ga­lot­ne aug­stāk par res­ga­li un su­las plūst pa­rei­zā vir­zie­nā.)

Ja ko­ku va­jag uz­reiz un tas ne­drīkst plai­sāt, tad jā­cērt 24. jū­ni­jā no plkst. 12 līdz 13. Koks pre­to­jas no­dil­ša­nai, ja tas cirsts 22. jū­ni­jā no plkst. 11 līdz plkst. 12.

Til­tiem un lai­vām ko­kus cērt dil­sto­šā Mē­ne­sī Ziv­ju un Vē­ža zī­mē.

Lai koks ne­trū­dē­tu, to cērt dil­sto­šā Mē­ne­sī Ziv­ju zī­mē (ne­būs kat­ru ga­du). Kā al­ter­na­tī­vu var iz­man­tot 1. jan­vā­ri, 7. jan­vā­ri, 25. jan­vā­ri, 31. jan­vā­ri un 1. un 2. feb­ru­āri. Mi­nē­ta­jās die­nās cir­stos ko­kus ne­ēd ku­kai­ņi.

Ko­ki, kas cir­sti no 1. jan­vā­ra līdz 31. jan­vā­rim un 1. un 2. feb­ru­ārī, jo kļūs ve­cā­ki, jo cie­tā­ki. Ju­ris Biršs pie­bilst, ka šā­di ko­ki esot pa­ma­tā Ve­nē­ci­jai. Ja ko­ki ne­bū­tu cir­sti lab­vē­lī­gās die­nās, diez vai šis ar­hi­tek­tū­ras brī­nums bū­tu sa­gla­bā­jies. Tā­di ko­ki der pā­ļiem, til­tiem u.tml. Al­ter­na­tī­va ir sil­tās va­sa­ras die­nas augo­šā Mē­ne­sī. Tā­dus ko­kus var dzīt kā pā­ļus, tiem jā­būt pil­niem ar su­lu un ma­te­ri­āls tū­daļ jā­iz­man­to.

IN­TE­RE­SAN­TI

Koks un Mē­ness fā­zes tau­tas ti­cē­ju­mos

«Prak­tis­kā As­tro­lo­ģi­ja» iz­pē­tī­ja, kas teikts lat­vie­šu tau­tas ti­cē­ju­mos, jo, kā zi­nāms, mū­su sen­či sa­vu pie­re­dzi bie­ži bal­stī­ja uz Mē­ness cik­liem un stā­vok­ļiem.

*

Ja ko­kus cērt jaun­ā mē­ne­sī, tad ne­pa­liek lī­ki.

*

La­pu ko­ki jā­cērt ve­cā, sku­ju ko­ki jaun­ā mē­ne­sī, tad ko­kos ķir­mji ne­me­tas.

*

Ja ve­cā mē­ne­sī cērt ko­kus, tad tiem ne­aug at­va­ses.

*

Ja ko­kus cērt dil­sto­šā mē­ne­sī, tad iz­nāk tais­ni dē­ļi.

*

La­pu ko­ki jā­cērt ve­cā mē­ne­sī, tad no vi­ņiem pa­ga­ta­vo­tās mē­be­les ātr­i ne­mai­tā­jas.

*

La­pu ko­ki jā­cērt tad, kad mē­ness ir ra­gos, un jā­gāž ar ga­lot­ni uz dien­vi­diem, tad iz­nāk iz­tu­rī­gi lie­tas ko­ki un vi­ņi ne­kad ne­plai­sā.

*

De­cem­brī un jan­vā­rī ko­ki guļ, tad vi­ņus var cirst ve­cā un jaun­ā mē­ne­sī.

IE­VĒ­RO!

Zi­bens aiz­sar­dzī­ba, fol­klo­ra un as­tro­lo­ģi­ja

Tā kā ēkas nav pa­sar­gā­tas no zi­bens spē­rie­niem, mū­su sen­či, dzī­vo­da­mi da­bas rit­mā, pie­vēr­sa uz­ma­nī­bu kok­ma­te­ri­ālu sa­ga­ta­vo­ša­nai arī no uguns­aiz­sar­dzī­bas vie­dok­ļa.

Vi­ņi uz­ska­tī­ja, ka pēr­kons sper ko­kos, ku­ri grie­žas uz krei­so pus­i, un zem tā­da ko­ka stā­vēt ne­va­jag. Tau­tas ti­cē­ju­mu klās­tā ro­da­mi da­žā­di pa­do­mi, pie­mē­ram:

Mā­jas cel­ša­nai pir­mais baļ­ķis jā­ved ar tiev­ga­li pa priekš­u no me­ža ār­ā, tad mā­jā pēr­kons ne­spers.

Tā­du baļ­ķi, kam ir di­vi ser­des, ne­drīkst ēkā ie­bū­vēt, jo tā­dā ko­kā sper pēr­kons.

Ja, būv­ko­ku cēr­tot, no cir­vja iz­lec dzirk­ste­le, tad no tā ko­ka ne­var mā­ju bū­vēt, jo tai mā­jai ie­spe­rot pēr­kons.

Tik­tāl par fol­klo­ru, ta­ču mūs­die­nās, pro­tams, ir mo­der­nas zi­bens aiz­sar­dzī­bas sis­tē­mas, un, kā sa­ka: sar­gies pats, tad Dievs te­vi sar­gās.

Ir cil­vē­ki, ku­ru in­di­vi­du­āla­jās as­tro­lo­ģis­ka­jās kar­tēs pa­rā­dās pa­aug­sti­nā­ti elek­trī­bas trau­cē­ju­mu, uguns­ne­lai­mes vai teh­nis­ku ie­rī­ču pro­blē­mu ris­ki. Vis­bie­žāk uz to no­rā­da Mar­sa un/vai Urā­na at­ra­ša­nās in­di­vi­du­ālās ho­ro­sko­pa kar­tes ce­tur­ta­jā sek­to­rā, kas at­bild par mā­jas dzī­vi. It īpa­ši pie­sar­dzī­gam jā­būt, ja ga­da cik­la jeb so­lār­ho­ros­ko­pā šīs kom­bi­nā­ci­jas at­kār­to­jas – tas var no­rā­dīt gan uz teh­nis­kām pro­blē­mām, gan pa­aug­sti­nā­tu uguns­bīs­ta­mī­bu.

Jā­teic, ka mi­to­lo­ģi­jā de­be­su un pēr­ko­na die­viem bi­ja at­vē­lē­ta cie­nī­ja­ma vie­ta. Ro­mie­šiem Ju­pi­ters bi­ja de­be­su un pēr­ko­na dievs, grie­ķiem Zevs, lat­vie­šiem Pēr­kons. De­be­sis per­so­ni­fi­cē­jo­ša die­vī­ba grie­ķiem bi­ja arī Urāns, bet skan­di­nā­viem pēr­ko­na un zi­bens dievs Tors.