I. Rone: Mūsu darbinieku kompetenču līmenis ir virs vidējā Latvijā

2012. gada WorkingDay organizētajā pētījumā Iekārojamākais darba devējs Lattelecom ieguva otro vietu. Saruna ar Lattelecom grupas personāla vadības direktori Ingrīdu Roni.

– Vai iegūtā darba ņēmēju atzinība uzliek arī pienākumus? Kas, jūsuprāt, bija galvenie iemesli, kāpēc tika saņemta šī atzinība?

– Jebkurus iegūtos laurus ir jāspēj noturēt. Mums ir kurp tiekties, jo ir visas iespējas būt nevis otrajā, bet pirmajā vietā. Domājot par to, kāpēc darba ņēmēji Lattelecom vērtē tik augstu, secinu, ka vispirms tā ir interesanta, konkurētspējīga un izaugsmi veicinoša darbavieta – pie mums strādā vairāk nekā 70 dažādu profesiju pārstāvji, kuriem ir iespēja strādāt dinamiskā darba vidē, attīstot unikālus produktus un pakalpojumus, ar nodrošinātām sociālām garantijām un ļoti labu papildu motivācijas programmu. Piemēram, darbinieku motivācijas programma Lattelecom Plus ir mūsu pašu speciālistu izstrādāts produkts, kuru varam nodrošināt arī citiem uzņēmumiem. Katrs darbinieks gada laikā konkrētas summas apmērā var izvēlēties sev piemērotākos papildu labumus – tas var būt apmaksāts ceļojums, studiju maksas segšana, paaugstināta līmeņa veselības apdrošināšanas polise, papildu brīvdienas vai īpašas atlaides Lattelecom tehnikas veikalā, kā arī daudz citu iespēju, ko nodrošina darba devējs.

– Minētie bonusi sadārdzina darbaspēka izmaksas, kas jau tā, ņemot vērā valsts nodokļu politiku, nav mazas. Vai tas būtiski nepazemina jūsu pakalpojumu konkurētspēju?

– Mūsu konkurētspējas trumpis ir augstā profesionalitāte un veiktā darba kvalitāte, jo darbinieku kompetences ir augstā līmenī. Tāpēc, lai veicinātu mūsu pakalpojumu un servisa kvalitāti, mums ir svarīgi nodrošināt labu darba vidi un konkurētspējīgu atalgojumu. Tomēr, raugoties no biznesa viedokļa, augstās darbaspēka izmaksas, ko veido darba alga, nodokļi un papildu bonusi, rada grūtības konkurēt tirgū, jo joprojām ir jūtama ēnu ekonomikas klātbūtne. Visvairāk tas jūtams būvniecības jomā, piemēram, esam izpētījuši, ka mūsu meitasuzņēmuma Citrus Solutions darbinieku vidējā darba alga ir līdz pat 40% augstāka nekā vidējais atalgojums būvniecības nozarē 2012. gadā (salīdzinot uzņēmuma 2013. gada pirmā pusgada datus ar 2012. gada Centrālās statistikas pārvaldes datiem), kas visticamāk ir skaidrojams ar to, ka Lattelecom grupa ir sociāli atbildīgs uzņēmums.

No darbinieku atlases kompānijām nācies dzirdēt, ka mūsu nodaļu vadītāji ir vidēja uzņēmuma valdes locekļa līmenī. Es atbildu: paskatieties no otras puses – jebkurš Lattelecom nodaļas vadītājs var kļūt par uzņēmuma valdes locekli. Ir taču vērts šeit strādāt, lai iegūtu tādu profesionālo līmeni?!

– Kāpēc, jūsuprāt, ir radusies duāla situācija – humanitārajās nozarēs valda bezdarbs, bet to cilvēku, kuri tiešām prot radīt pievienoto vērtību, katastrofāli trūkst?

– Latvijas IT speciālistu trūkums ir saistīts ar vairākām lietām. Primāri, joprojām ir nevienmērīga proporcija starp humanitāro un eksakto studiju programmu absolventiem. Un tas nav atrisināms ar mākslīgi radītām vai pārdalītām budžeta vietām augstskolās, bet gan nepieciešams komplekss risinājums, kā vidusskolēnus ieinteresēt eksakto zināšanu apguvē.

Attiecīgi jau pamatskolā un vidusskolā ir jāveido šī interese par eksakto priekšmetu apguvi. Piemēram, skolās esošo projektu nedēļu ietvaros, būtu svarīgi tās veidot ar atbilstošu ievirzi, kas skolēniem ļautu izprast eksakto priekšmetu nozīmi profesijas izvēlē. Tāpat vajadzētu valstiskā līmenī atjaunot tā saucamo skolēnu vasaras darbu programmu, kas ļauj praktiskā veidā iepazīties ar nākotnes profesiju.

Otra būtiska lieta ir nozares un izglītības jomas cieša sadarbība, kuras ietvaros ir jāizvērtē kopējā situācija darba tirgū ne tikai Latvijā, bet visā pasaulē, un jāmodelē darba tirgus nākotnes vajadzības. Piemēram, ja šobrīd Eiropā, tai skaitā Latvijā, ir liels pieprasījums pēc inženieriem un IT jomas speciālistiem, tad šādas kopīgas partnerības rezultātā būtu jāizstrādā konkrēti mērķi, kas darba devējiem nodrošinātu augsti kvalificētu speciālistu pieejamību. Tāpēc būtiski realizēt zinātnes un biznesa sinerģiju, kas ir galvenais, kas nodrošina inovācijas un valsts izaugsmi. Mūsu mērķis ir izmantot Latvijas talantus, noturēt viņus, neļaujot aizceļot.

– Uzņēmumi ir ieinteresēti jaunu kadru sagatavošanā, tāpēc praksē varētu ņemt arī par saviem līdzekļiem...

– Jāsaprot, ka mēs tomēr neesam izglītības iestāde, bet gan darba devējs. Praktikanti uzņēmumā, tas nozīmē arī izmaksas – ir jānodrošina speciālistu klātbūtne, kas strādā ar jaunieti; jāiekārto darba vieta; jāiedod dators vai cita tehnika, jāapdrošina, jāiegādājas darba instrumenti. Sanāk, ka lielie darba devēji visu laiku kaut ko subsidē: pērkam veselības apdrošināšanas polises, subsidējot veselības aprūpes sistēmu, apmācām jaunos speciālistus, subsidējot augstskolas.

Tai pašā laikā mēs ik gadu darbā pieņemam praktikantus, sniedzot viņiem ne tikai teorētiskās zināšanas par izvēlēto profesiju, bet arī praktiski ļaujot to izmēģināt.

– Nevarat nepiekrist – lai arī cik laba būtu pabeigtā mācību iestāde, neviens jaunais speciālists nav gatavs patstāvīgam darbam...

– Tā tas ir, turklāt mēs strādājam jomā, kas ir nemitīgā attīstības procesā – tehnoloģijas un risinājumi mainās ļoti strauji, bet mācību programmu sagatavošana un akreditācija prasa vairākus gadus. Mēs to zinām, tāpēc jaunajiem speciālistiem ir iespēja pilnveidoties ne tikai praktiskajā darbā, bet arī kursos un semināros. Jāsaka, ka tieši dinamiskais darba saturs ir viens no tiem elementiem, kāpēc cilvēkiem šeit patīk strādāt. Mēs ieguldām mūsu darbinieku profesionālā attīstībā, jo strādājam nozarē, kas attīstās strauji, līdz ar to no speciālistiem prasa jaunas, reizēm pat unikālas kompetences.

– Vai Lattelecom montieris, strādājot uzņēmumā, var kļūt par inženieri?

– Pavisam noteikti, jo mūsu klientu līniju speciālistiem ir ne vien labas inženiertehniskās zināšanas, bet arī izcilas komunikācijas prasmes ar klientiem. Tāpēc iekšējā izaugsme ir pašsaprotama, un šādu piemēru mums ir ļoti daudz.

Varu minēt divus, kas visspilgtāk raksturo iekšējo karjeras izaugsmi no darbinieka līdz pat augstākās vadības līmenim. Mūsu komercdirektore Kerli Gabriloviča karjeru Lattelecom grupā sāka kā biznesa konsultante, bet Reģionālās biznesa attīstības daļas direktors Oļegs Žigunovs sāka pie mums strādāt kā elektromontieris. Karjeras izaugsme ir vērtība gan darba devējam, gan darbiniekam, kurš, no vienas puses, uzlabo savu konkurētspēju, bet, no otras puses, ar labāku un efektīvāku darbu sniedz uzņēmumam lielāku pievienoto vērtību.

Uz Lattelecom meitasuzņēmuma Baltijas datoru akadēmija bāzes, kas nodarbojas ar dažādu IT projektu un vadības kompetenču apmācību, esam izveidojuši iekšējo apmācību programmu – Lattelecom akadēmija, jo esam sapratuši, ka, runājot gan par klientu apkalpošanu, gan projektu vadību, mums ir svarīgi, lai darbinieki uzņēmumā strādātu, izmantojot vienu pieeju. Lattelecom akadēmijā ir vairāki mācību programmu virzieni. Turklāt pasniedzēju funkcijas pilda un ar savu pieredzi dalās un citus kolēģus iedvesmo mūsu pašu darbinieki. Līdz ar to mācībās varam stāstīt par konkrētiem piemēriem no mūsu pašu uzņēmumu dzīves – izdarīt secinājumus, kā arī rast jaunus risinājumus un saskatīt varbūt vēl neizmantotās iespējas.

– Lattelecom nodarbināti vairāk nekā 2000 cilvēku – ne visi visus pazīst un bieži pat nezina par otra eksistenci. Kā satuvināt cilvēkus, jo darbā valdošā gaisotne ir viens no būtiskākajiem faktoriem, lai cilvēkam no rīta gribētos iet uz darbu?

– Kā jau minēju iepriekš, mēs strādājam ļoti dinamiskā nozarē, kas ļoti ātri attīstās, taču mēs mākam ne vien intensīvi strādāt, bet arī kopā atpūsties un atzīmēt mūsu panākumus.

Manuprāt, viens no visjaukākajiem pasākumiem ir Pasaki paldies kolēģim. Ikviens darbinieks, izmantojot elektronisku kartīti, var pateikt paldies savam kolēģim par, viņaprāt, svarīgāko – pat par to, ka kolēģis vienmēr pasmaida vai pasaka labu vārdu, vai vienmēr ir atsaucīgs un izpalīdzīgs. Rezultātus apkopojam novembra beigās, savukārt decembra sākumā 100 mīlētākos kolēģus aicinām uz svinīgu pasākumu. Tas ir emocionāls brīdis ne tikai tiem, kuri saņem šo kolēģu atzinību, bet arī visiem uzņēmumā strādājošajiem.

Man ļoti patīk arī Lattelecom Gada balva, kas ir īpaši svinīgs pasākums, kurā mēs ik gadu sveicam sešus izcilniekus un vienu izcilnieku komandu. Ir vērts būt labākajam no labākajiem, jo tā ir ne tikai atzinība, bet arī iespēja doties savā sapņu ceļojumā kopā ar ģimeni. Uz Gada balvu mūsu darbinieki ierodas kopā ar savām otrajām pusītēm – tā ir iespēja būt kopā svētkos, saposties un ikdienas rūpes atlikt malā, jo mēs saprotam, ka pie mums ir ļoti intensīvs darba ritms, tāpēc šis pasākums ir arī paldies ģimenes locekļiem.

Savukārt uz sporta spēlēm aicinām ģimenes ar bērniem – tas arī ir fantastisks pasākums, kas vienlaikus saliedē kolēģus un ģimenes.

Īpašu cieņu izrādām ilggadīgajiem darbiniekiem – ik gadu tiek rīkots pasākums, kurā īpašā gaisotnē sveicam tos, kuri šeit nostrādājuši 10, 20, 30 un pat 40 un 50 gadu.

– Tehnoloģiju pasaule mainās strauji, un arī jūsu uzņēmumā mainās nodarbinātības veidi – mazāk cilvēku vajag tīri tehnisko darbu veikšanai, vairāk klātienes un neklātienes saziņai ar klientu. Un kā personāla mainība notiek pie jums?

– Uzskatu, ka cilvēkam regulāri jāmācās kaut kas jauns. Tāpēc cilvēkam, kurš visu mūžu strādājis par klientu līniju inženieri, gadiem ejot, vajadzētu būt atvērtam jaunām iespējām, lai uzkrāto pieredzi varētu izmantot jaunā veidā. Ir taču lieliski, ja klientu apkalpošanas centrā jūs sagaida burvīgs seniors, kurš zina visu par mūsdienu komunikāciju iespējām un var padalīties ar citiem cilvēkiem ne tikai ar savām teorētiskajām zināšanām, bet arī to, ko viņam devusi dzīves pieredze. Uzburiet ainiņu: opis omei māca, kā apieties ar pulti, kā strādāt ar datoru. Vai nav lieliski?!

Lattelecom es salīdzinu ar pirmo formulu: ne visi šoferi kļūst par pirmās formulas braucējiem, un ne visi cilvēki var strādāt Lattelecom.