Ražo produkciju, kas atzīta gan vietējā, gan ārvalstu tirgos

Francija, Vācija, Šveice, Somija, Lietuva un Igaunija – uz šīm valstīm aizceļo gandrīz 70% Latvijas mīksto mēbeļu ražotāja Elīza-K produkcijas. Uzņēmuma valdes loceklis Aleksejs Koročkins norāda, ka tieši eksports ļāvis pārvarēt krīzes gadus, kad apgrozījums vietējā tirgū piedzīvoja būtisku kritumu.

 Šobrīd situācija ir uzlabojusies – arvien vairāk klientu vidū parādās arī Latvijā dzīvojošie. «Mūsu klientus raksturo viena būtiska prasība – viņi vēlas un novērtē tikai augstas kvalitātes mēbeles,» akcentē A. Koročkins.

Uzņēmums savu darbību uzsāka 1994. gadā. Šobrīd Elīza-K ir savi ražošanas cehi Jelgavā un Rēzeknē, kas ir aprīkoti ar mūsdienīgām iekārtām mīksto mēbeļu ražošanai. Taču uzņēmums ir ne tikai mīksto mēbeļu, bet arī vienīgais porolona detaļu ražotājs Latvijā (cehs atrodas Rīgā), kā arī mēbeļu mehānismu, komplektējošo detaļu un mēbeļu audumu piegādātājs.

A. Koročkins norāda, ka šāda darbības jomu sadalīšana palīdzot strādāt veiksmīgāk – ja viens virziens piedzīvo kritumu, tad to kompensē pārējās nišas.

Neražo masveida produkciju

Uzņēmuma valdes loceklis ir gandarīts, ka līdztekus stabilam eksporta pieaugumam atdzīvojies ir arī vietējais tirgus un tajā apgrozījums jau apsteidz pirmskrīzes gadus. «Izgatavojot produkciju, tiek izmantotas mūsdienīgas iekārtas un tehnoloģijas, jaunāko tehnoloģiju mehānismi, apdares materiāli un iekšējais pildījums – tas mūs padara par unikālu ražotāju Latvijā, kā arī palīdz noturēties ārvalstu tirgos. Uzskatu, ka viena no mūsu stiprākajām pusēm ir orientēšanās uz individuālu pieeju katram pircējam. Mēs praktiski neražojam masveida produkciju. Pircējs atnāk uz kādu no mūsu veikaliem, izvēlas interesējošo modeli. Tad atbilstoši klienta vēlmēm un vajadzībām mainām konkrētās mēbeles audumu, krāsu, arī izmērus, ja nepieciešams,» stāsta A. Koročkins. Viņš norāda, ka klientu gaumes ir ļoti atšķirīgas. «Piemēram, franči augstu vērtē klasiskas mēbeles, viņiem ir svarīgi, lai mēbelēm būtu dabīgs audums, piemēram, vilna, kokvilna, lins, savukārt vāciešus un šveiciešus interesē moderni dizaina risinājumi. Lai varētu apmierināt ikviena klienta vēlmes, regulāri sekojam līdzi jaunākajām tendencēm. Izvērtējot mūsu dalību pēdējās izstādēs, varu droši teikt – mēs esam topā un spējam iet līdzi laikam un modes jauninājumiem,» uzsver Elīza-K valdes loceklis.

Runājot par Latvijas tirgu, A. Koročkins norāda, ka ļoti pieprasīti ir ekonomiskās klases modeļi. «Taču pērk arī mēbeles no dārgākām kolekcijām. Piedāvājums ir daudzveidīgs, jo pircēju pirktspēja ir ļoti atšķirīga. Izteikts pieprasījums pēc dārgākām kolekcijām jūtams gada siltajos mēnešos no maija līdz septembrim. Šī sezonalitāte aizsākās laikā, kad cittautiešiem palielinājās interese par iespējām Latvijā iegādāties nekustamos īpašumus,» teic A. Koročkins.

Vairāk nekā 150 darba vietu

Uzņēmuma veikalos pieejams arī plašs interjeru papildinošs aksesuāru klāsts, ko sakombinēt ar izvēlētajām mēbelēm. «Aksesuārus, piemēram, lampas, spoguļus, mēs paši neražojam, bet iepērkam no rietumvalstu ražotājiem, kuri augstā godā tur kvalitāti un klientus. Šie aspekti mums ir svarīgi,» uzsver Elīza-K valdes loceklis.

Patlaban uzņēmums ar darbu nodrošina vairāk nekā 150 strādājošo. A. Koročkins stāsta, ka vajadzība pēc komandas papildināšanas ik pa laikam kļūst aktuāla, taču ne vienmēr vakancei atrodas arī atbilstošs kandidāts. «Rīgā šī problēma nav tik asa, bet reģionos gan.»

Vēlas lielāku valsts atbalstu

Taujājot par tuvākās nākotnes prioritātēm, A. Koročkins norāda uz vairākām. «Pirmkārt, arī šogad piedalīsimies starptautiskā izstādē Ķelnē, kas uzskatams par vienu no nozīmīgākajiem gada notikumiem mēbeļu industrijas pārstāvjiem. Otrkārt, šobrīd Jelgavā top jauna ražotne. Treškārt, lai arī jaunus eksporta tirgus paši nemeklējam, par mūsu produkciju lielu interesi izrāda Lielbritānija, tāpēc, iespējams, nākamgad Elīza-K ražojumi būs pieejami arī tajā valstī,» stāsta uzņēmuma valdes loceklis.

Viņš ir lepns, ka laika gaitā uzņēmumam izdevies kļūt pazīstamam un atzītam ne tikai vietējā mērogā, bet arī ārpus valsts robežām. «Vienīgi nedaudz sarūgtina fakts, ka šajā attīstības ceļā no valsts politikas veidotāju puses atbalsts ir bijis nepietiekams. Viss ir uz pašu ražotāju pleciem. Arī iepirkuma konkursi nereti nav labvēlīgi vietējiem ražotājiem. Piemēram, izlasot konkursa nolikumu, mēs saprotam, ka tajā mēs nevaram piedalīties, jo norādītie izpildes termiņi ir ļoti īsi, bet pasūtījuma apjomi milzīgi. Dalība šādos konkursos būtu būtisks atbalsts vietējiem ražotājiem,» uzskata A. Koročkins.