31. jūlijā pēc plkst. 12.00 Bādenes-Virtembergas Valsts kaltuvē («Staatliche Münzen Baden-Württemberg») Štutgartē Latvijas Bankas prezidents Ilmārs Rimšēvičs iedarbināja naudas izgatavošanas iekārtu, lai sāktos Latvijas eiro monētu kalšana.
Šīs dienas astroloģiskās iezīmes: 23. Mēness diena, kas ir samērā veiksmīga, ja mērķi ir cēli. Mēness atrodas saimnieciskajā Vērša zīmē, taču Mēness šajā laikā nav labos stāvokļos. Visas dienas garumā ir tā dēvētais čika laiks, kad uzsāktiem darbiem var nebūt auglīgs rezultāts. Kā jau minēts, Mēness simbolizē tautu, un konkrētās pozīcijas varētu nozīmēt, ka cilvēkiem šīs skaistās monētas labumu nenesīs. Saulei (kas konkrētā gadījumā simbolizē pašu eiro) ir bloķējošs aspekts ar Saturnu (vara, valstiskas struktūras, ierobežojoši apstākļi), kas varētu nozīmēt grūtības apritē u.tml. Venera, kas pati par sevi atbild par naudu, ir samērā labās kombinācijās, taču atrodas Jaunavas zīmē, kurā nav spēcīga.
Izvērtējot astroloģiskos aspektus, nākas secināt, ka kalšanas uzsākšanai šis nav bijis tas labākais brīdis.
Kā medijos jau ziņots, Latvijas eiro monētas, kas nepieciešamas pārejai no latiem uz eiro un pirmajam eiro apgrozības gadam, tiek kaltas divās Bādenes-Virtembergas Valsts kaltuves ražotnēs – Štutgartē un Karlsrūē.
Latvijas Bankas prezidents Ilmārs Rimšēvičs pasākumā uzsvēra, ka šis ir ļoti nozīmīgs brīdis Latvijai. «Ceļš līdz eiro ieviešanai bija ilgs – desmit gadi kopš Latvijas pievienošanās Eiropas Savienībai,» sacīja Latvijas Bankas prezidents un norādīja, ka sadarbība ar Bādenes-Virtembergas Valsts kaltuvi ir bijusi ļoti sekmīga.
Kaltuves direktors Peters Hūbers atzina, ka Latvijas Banka ir ļoti prasīgs klients, bet Bādenes-Virtembergas kaltuvei ir pietiekami liela pieredze un profesionālās zināšanas, lai spētu strādāt ar pašiem sarežģītākajiem pasūtījumiem. Kopumā divās Bādenes-Virtembergas kaltuvēs nokalti 12 miljardi eiro monētu. 20 naudas preses paredzētas apgrozības monētu kalšanai, astoņas – kolekciju monētām un medaļām.
Eiro monētām Eiropas puse – tā, kurā redzams arī tās nomināls, visās eirozonas valstīs ir vienāda, bet nacionālās puses – atšķirīgas. Apgrozībā eirozonā ir astoņu dažādu nominālu eiro un centu monētas – 1 un 2 eiro un 1, 2, 5, 10, 20 un 50 centi. Tātad nomināli ir tādi paši kā latu un santīmu monētām.
Latvijas eiro monētu dizains tika izvēlēts tautas ideju konkursā 2004. gadā, kurā par labāko atzina jēkabpilietes Ilzes Kalniņas priekšlikumu. Eiro rotās Latvijas naudas dizaina lepnums – pieclatnieka tautumeita, bet centus – lielais un mazais Latvijas ģerbonis.
Viena un divu eiro monētu grafisko dizainu veidojis Guntars Sietiņš, bet eiro centu grafisko dizainu – Laimonis Šēnbergs.
Latvija nākamgad kļūs par 18. eirozonas valsti. Pāreja no latiem uz eiro notiks saskaņā ar līdz šim Latvijas Bankas apstiprināto oficiālo kursu – viens eiro ir 0,702804 lati jeb 1,42 eiro par vienu latu.
Atbildot uz jautājumu, vai no apgrozības izņemtos latus tomēr nevajadzētu saglabāt nenoskārstai vajadzībai, Latvijas Banka norāda: nav pamata bažām, ka eiro ķibeļu dēļ drīz atkal var ievajadzēties latus. Latus neatmaksājas glabāt ar apsvērumu, ka reiz nākotnē Latvijai var nākties atkal domāt par atgriešanos pie nacionālās valūtas. «Tādā iedomātā gadījumā jaunus latus nodrukāt un nokalt būtu lētāk nekā glabāt no apgrozības izņemtos,» skaidro centrālā banka.