Virkne nevalstisko organizāciju (NVO) ceturtdien plkst.12 pie Saeimas nama rīkos miermīlīgu protestu, aicinot deputātus saglabāt Latvijas starptautiskās saistības cilvēktiesību jomā un nekavējoties noraidīt likumprojektu par izstāšanos no Stambulas konvencijas.
Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) priekšlikumus valsts budžeta otrajam lasījumam "Progresīvie" uzskatīs par koalīcijas līguma pārkāpumu, intervijā Latvijas Televīzijas raidījumā "Rīta panorāma" norādīja partijas "Progresīvie" Saeimas frakcijas līderis Andris Šuvajevs.
Pirmdienas “valdības krīzes novēršanas” sarunas starp premjerministri Eviku Siliņu un ZZS pārstāvjiem iesākās ar publisku rezolūcijas nodošanu labklājības ministram Reinim Uzulniekam un beidzās ar visu koalīcijas partiju kopēju sēdi par tēmu: kā dzīvosim tālāk? Īsāk sakot, Siliņas valdības krišana, par kuru pagājušo ceturtdien jau bija sasapņojusies opozīcija, tiek atlikta. Valstiskās atbildības un budžeta pieņemšanas vārdā. Uz cik ilgu laiku, tas jau ir cits jautājums.
"Jaunā vienotība" (JV) un "Progresīvie" ar Zaļo un zemnieku savienību (ZZS) ir pārrunājuši tās balsojumu Saeimā pret Stambulas konvenciju un visas trīs partijas apņēmušās turpināt strādāt vienotā koalīcijā, lai pieņemtu "drošības budžetu".
Zaļo un zemnieku savienība (ZZS) uzskata, ka politiskā spēka pirms pāris gadiem pievienotā deklarācija Stambulas konvencijai ir pārkāpta, teikts politiskā spēka paziņojumā medijiem.
Zaļo un zemnieku savienībai (ZZS) rīkojoties kā gangsteriem, premjeri pārstāvošā partiju apvienība "Jaunā vienotība" (JV) nedrīkst pakļauties šantāžai un tai ir jārīkojas, intervijā TV3 raidījumā "900 sekundes" pauda partijas "Progresīvie" Saeimas frakcijas priekšsēdētājs Andris Šuvajevs.
Valsts budžetā nākamajiem gadiem, izdabājot koalīcijas partneru iegribām, iestarpināti arī tādi priekšlikumi, kas uz papīra izskatās daudz labāk nekā dzīvē. Taču, neskatoties uz panāktajiem kompromisiem budžeta sakarā, Zaļo un zemnieku savienība (ZZS) ceturtdien, 25. septembrī, Saeimā kopā ar opozīcijas partijām faktiski balsoja pret tā dēvēto Stambulas konvenciju. Šis solis izsauca skarbus koalīcijas partneru savstarpējus pārmetumus. Tagad uz robežas ir pati valdība, vēsta Latvijas Televīzijas raidījums “defacto”.
Zaļo un zemnieku savienība (ZZS) balsojumā Saeimā par izstāšanos no tā dēvētās Stambulas konvencijas faktiski ir izteikusi savu vērtējumu par labklājības ministra Reiņa Uzulnieka (ZZS) darbu, žurnālistiem sestdien teica Ministru prezidente Evika Siliņa (JV).
Zaļo un zemnieku savienība (ZZS) ar balsojumu Saeimā par Stambulas konvenciju gatavojas nākamajām Saeimas vēlēšanām un nebaidās līdz tām palikt opozīcijā, aģentūrai LETA norādīja Latvijas Universitātes (LU) Ekonomikas un sociālo zinātņu fakultātes profesors, politologs Jānis Ikstens.
Situācija pēc balsojuma par Stambulas konvenciju nav dramatiska un nenozīmē pilnīgu politisku krīzi, tādu viedokli aģentūrai LETA pauda Rīgas Stradiņa universitātes Sociālo zinātņu fakultātes lektore, politoloģe Lelde Metla-Rozentāle.
Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) balsojums Saeimā par izstāšanos no Stambulas konvencijas ir koalīcijas līguma pārkāpums, aģentūrai LETA ar savas konsultantes Annas Ūdres starpniecību uzsvēra Ministru prezidente Evika Siliņa (JV).
Zaļo un Zemnieku savienība (ZZS) nākamajā sadarbības sanāksmē aicinās iekšlietu ministru informēt par situāciju saistībā ar dzimumnoziegumu ierobežošanu un valsts iestāžu rīcību šādu gadījumu novēršanā.
Parlamentārieši ceturtdien nodeva vērtēšanai komisijās vairākus opozīcijas partijas "Latvija pirmajā vietā" (LPV) likumu grozījumus, ar kuriem rosināts ierobežot nepilngadīgo dalību lesbiešu, geju, biseksuāļu un transpersonu (LGBT) pasākumos un noteikt sodus saistībā ar nepilngadīgo dzimuma maiņu.
Vienošanās valdībā par nākamā gada budžetu pagaidām vēl ir iestrēgusi, jo izlīduši daži īleni no maisa – starp koalīcijas partijām nav vienprātības par koku ciršanas vecuma samazinājumu, ko vēlas Zaļo un zemnieku savienība (ZZS), bet pret ko asi iebilst “Progresīvie”.
Ja koalīcijas partneriem nākamā gada budžetā ir "jaunas prasības", tad viņiem pašiem arī ir jāatrod tām finansējums, pēc valdošās koalīcijas partiju sadarbības sanāksmes žurnālistiem teica Ministru prezidente Evika Siliņa (JV).
No valdības krišanas visvairāk šajā brīdī zaudētu "Jaunā vienotība" (JV), jo tas būtu apliecinājums, ka valdības darbs izgājis ārpus jebkādas kontroles, aģentūrai LETA sacīja Rīgas Stradiņa universitātes Sociālo zinātņu fakultātes lektore, politoloģe Lelde Metla-Rozentāle.
Aizvadītajā nedēļā atkal no jauna uzliesmoja domstarpības starp ZZS un “Progresīvajiem”. Pirms Saeimas vasaras brīvdienām jau bija šo partiju saķeršanās saistībā ar partijas “Latvija pirmajā vietā” rosinātajiem grozījumiem Satversmē par to, ka ir tikai divi – vīriešu un sieviešu – dzimumi. Šoreiz ZZS vadītā Zemkopības ministrija rosināja grozījumus Meža likumā, bet “Progresīvie” sola šos grozījumus nepieļaut. Pagaidām pušu pozīcijas izskatās nelokāmas. Vai tas var novest pie dziļākas krīzes valdībā?
Saeima ceturtdien skatīšanai Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā nodeva Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) piedāvātos grozījumus likumā "Par nodokļiem un nodevām", kas paredz noteikt 10 000 eiro slieksni, no kura sākotnējiem skaidras naudas darījumiem vai pārrobežu maksājumiem būs jāsniedz sliekšņa deklarācija Valsts ieņēmumu dienestam, izmantojot Finanšu izlūkošanas dienesta sistēmu.