Vai valdība izdzīvos līdz vēlēšanām? Vērtē politologs

Pašreizējā valdošā koalīcija, visticamāk, turpinās darbu līdz Saeimas vēlēšanām, jo atrašanās ārpus valdības politiskajiem spēkiem patlaban nav izdevīga, aģentūrai LETA pauda politologs Juris Rozenvalds.

Viņaprāt, koalīcijas iekšējās nesaskaņas, kas spilgti izpaudušās aizvadīto mēnešu laikā, nekur nepazudīs, tomēr visas trīs koalīcijas partijas - "Jaunā vienotība" (JV), "Progresīvie" un Zaļo un zemnieku savienība (ZZS), spriežot pēc budžeta pieņemšanas, kā virsuzdevumu izvirzījušas palikšanu kopā. Rozenvalda ieskatā JV šajā situācijā ieņem vidutāja lomu un arī turpmāk centīsies mazināt konfliktus.

Politologs atzina, ka alternatīvu valdības veidošanas variantu ir maz. Opozīcijas veidota valdība, pat piesaistot ZZS, būtu mazākuma valdība, ja vien netiktu iesaistīta partija "Latvija pirmajā vietā" (LPV), kas, pēc Rozenvalda teiktā, varētu radīt reputācijas riskus, savukārt partijas "Stabilitātei" iesaiste praktiski nav iespējama. Tāpat viņš uzsvēra, ka šādai valdībai būtu jādarbojas uz jau pieņemtā budžeta pamata.

Rozenvalds uzskata, ka visreālistiskākais scenārijs ir esošās valdības saglabāšana, izvairoties no asām politiskām iniciatīvām un jautājumiem, kas varētu izraisīt jaunas konfrontācijas, tādējādi valdībai darbojoties līdz vēlēšanām.

Vērtējot politisko partiju reitingus, politologs norādīja, ka reitingu kritumu piedzīvojuši visi Saeimā pārstāvētie politiskie spēki, kas bijuši iesaistīti jaunākajos politiskajos strīdos, tostarp diskusijās par tā dēvēto Stambulas konvenciju.

Rozenvalda ieskatā šie strīdi veicinājuši vēlētāju vilšanos politikā kopumā, par ko liecinot arī to cilvēku skaita pieaugums, kuri nezina, par ko balsot. Viņš pieļauj, ka tas varētu atturēt politiskos spēkus no pārāk asām darbībām turpmāk.

Runājot par notikumu ap Stambulas konvenciju iespējamo ietekmi uz parlamenta vēlēšanām, politologs norādīja, ka Latvijas vēlētājiem vispārīgi cilvēktiesību jautājumi parasti nav tik nozīmīgi kā Rietumeiropā. Viņaprāt, daļā sabiedrības, izmantotā retorika raisījusi bažas par iespējamu politiskā kursa maiņu, kāds savulaik ir piedzīvots gan Ungārijā, gan Krievijā. To, pēc Rozenvalda teiktā, apliecina arī protesti, tostarp pasākums Doma laukumā, kurā piedalījās dažāda vecuma cilvēki.