Latvija riskē kļūt par pirmo valsti, kas izstāsies no kāda svarīga EP cilvēktiesību līguma
Eiropas Padomes Parlamentārās asamblejas (EPPA) prezidents Teodors Rusopuls ceturtdien aicināja Saeimu balsot pret izstāšanos no Stambulas konvencijas.
"Esmu ārkārtīgi nobažījies par Saeimā šodien un nākamnedēļ paredzētajiem parlamenta balsojumiem steidzamības kārtā par izstāšanos no Stambulas konvencijas, nesagaidot Venēcijas komisijas atzinumu, ko ir pieprasījis Latvijas tieslietu ministrs," teikts Rusopula paziņojumā.
"Latvijas parlamentārieši riskē sūtīt vēstījumu vardarbībā cietušajām sievietēm, ka viņu tiesības un vajadzības netiek uztvertas nopietni un ka viņas nav pelnījušas šīs konvencijas augstos aizsardzības un atbalsta mehānismus," viņš uzsvēra.
Ja deputāti nobalsos par šīs svarīgās konvencijas denonsēšanu tikai nedaudz vairāk nekā gadu pēc tās stāšanās spēkā Latvijā, valsts kļūs par pirmo ES valsti, kas izstāsies no kāda svarīga Eiropas Padomes cilvēktiesību līguma, teikts paziņojumā. "Tas ir vēl jo nopietnāk, ņemot vērā, ka ES pati 2023. gadā kļuva par Stambulas konvencijas līgumslēdzēju pusi un ka Stambulas konvencija neapšaubāmi ir viens no galvenajiem Eiropas Padomes juridiskajiem instrumentiem, kas ir tās pamatvērtību centrā," pavēstīja Rusopuls.
"Es stingri aicinu Saeimu balsot par to, lai saglabātu Stambulas konvencijā noteikto sieviešu tiesību un dzīvības aizsardzību, kas Eiropā un ārpus tās tiek uzskatīta par "zelta standartu" cīņā par vardarbības pret sievietēm novēršanu un sodīšanu par to," norādīja Rusopuls.
Jau ziņots, ka parlamentāriešu vairākums ceturtdien atbalstīja steidzamības noteikšanu likumprojektam par izstāšanos no Eiropas Padomes Konvencijas par vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē novēršanu un apkarošanu.
Par steidzamības noteikšanu nobalsoja opozīcijas partiju un koalīcijā esošās Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) kopumā 52 deputāti, pret bija 31 deputāts no "Progresīvo" un "Jaunās vienotības" frakcijām, bet ZZS deputāts Andris Bērziņš balsojumā atturējās, kļūstot par vienīgo šīs partijas pārstāvi, kurš nenobalsoja par steidzamības noteikšanu. Tādējādi par steidzamības noteikšanu nobalsoja mazāk nekā divas trešdaļas klātesošo.
Priekšlikumu iesniegšanas termiņš likumprojektam noteikts tikai viena diena.
Trešdien Saeimas Ārlietu komisija konceptuāli atbalstīja ieceri izstāties no Stambulas konvencijas.
Četri opozīcijas partijas pārstāvošie deputāti visos balsojumos - par atbalstu pirmajā lasījumā, steidzamības noteikšanu, skatīšanu Saeimas sēdē ceturtdien - balsoja "par", bet koalīcijas partijas pārstāvošie deputāti - Edmunds Cepurītis (P), Irma Kalniņa (JV) un Zanda Kalniņa-Lukaševica (JV) balsoja "pret". Jānis Vucāns (ZZS) balsojumos nepiedalījās.
Tāpat vēstīts vēstīts, ka septembra izskaņā, pateicoties Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) balsojumam Saeimā par Stambulas konvencijas denonsēšanu, sākās izteikta nestabilitāte valdības koalīcijā. Koalīcijas partneri gan apņēmušies strādāt, lai pieņemtu nākamā gada "drošības budžetu", taču ticību Ministru prezidentes Evikas Siliņas (JV) valdības spējai strādāt ilgtermiņā nu jau pauž vien retais politiķis.
Latvijā Eiropas Padomes Konvencija par vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē novēršanu un apkarošanu jeb tā dēvētā Stambulas konvencija stājās spēkā pagājušā gada 1. maijā. Tas ir starptautisks līgums, kas paredz, ka tā dalībvalstīm ir jāizstrādā saskaņota politika, lai labāk varētu aizsargāt sievietes no visu veidu vardarbības, kā arī sievietes un vīriešus no vardarbības ģimenē. Tostarp dalībvalstīm ir jānodrošina cietušajiem vispusīga palīdzība un aizsardzība, krīzes centri, krīzes tālrunis, kas darbojas diennakti, specializētie atbalsta centri no seksuālas vardarbības cietušām personām, jāaizsargā un jāatbalsta bērni, kas ir vardarbības liecinieki.
