Izstāšanos no Stambulas konvencijas Saeima skatīs steidzamības kārtā

Parlamentāriešu vairākums ceturtdien atbalstīja steidzamības noteikšanu likumprojektam par izstāšanos no Eiropas Padomes Konvencijas par vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē novēršanu un apkarošanu.

Par steidzamības noteikšanu nobalsoja opozīcijas partiju un koalīcijā esošās Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) kopumā 52 deputāti deputāti, pret bija 31 deputāts no "Progresīvo" un "Jaunās vienotības" frakcijām, bet ZZS deputāts Andris Bērziņš balsojumā atturējās, kļūstot par vienīgo šīs partijas pārstāvi, kurš nenobalsoja par steidzamības noteikšanu. Tādējādi par steidzamības noteikšanu nobalsoja mazāk nekā divas trešdaļas klātesošo.

Priekšlikumu iesniegšanas termiņš likumprojektam noteikta tikai viena diena.

Debatēs Saeimas deputāte Agnese Krasta (JV) pauda nostāju, ka šo jautājumu nevar skatīt steidzamības kārtā, kā arī to nevar skatīt pirmajā lasījumā parlamentā, jo nav izvērtēta izstāšanās finansiālā ietekme uz Latviju, tāpēc nepieciešams veikt padziļinātu risku un ietekmes analīzi. Krasta ir pārliecināta, ka steidzamības kārtā izstāšanos no Stambulas konvencijas skatīt nav iespējams, jo nav izvērtētas tiesiskās sekas izstāšanās gadījumā.

Deputāte Zanda Kalniņa-Lukaševica (JV) arī uzskata, ka šis jautājums nedrīkst tikt iekļauts Saeimas darba kārtībā, jo nav izvērtēta tā finansiālā ietekme uz valsts budžetu. Deputāte atsaucās uz iepriekš runāto Saeimas Ārlietu komisijā, norādot, ka nav saklausāmi argumenti par to, kāpēc likumprojekts ir skatāms steidzamības kārtā.

Kalniņa-Lukaševica teica, ka izstāšanās jautājums tiek virzīts pārāk sasteigti, netiek veiktas pilnvērtīgas diskusijas. Viņa arī atsaucās uz Saeimas Kārtības rulli, sakot, ka konvencijas denonsēšana ir skatāma trijos lasījumus, nevis divos, kā to iecerējusi opozīcija kopā ar Zaļo un zemnieku savienību.

Savukārt Ārlietu komisijas priekšsēdētāja Ināra Mūrniece (NA), kura ieņēmusi pret konvenciju vērstu pozīciju, klāstīja, ka apstākļi šobrīd esot mainījušies, jo virkne valstu neatzīst deklarāciju, kuru Latvijas deputāti pievienoja konvencijai, to ratificējot.

Mūrniece pauda, ka steidzamības noteikšana nepieciešama, jo, vērtējot likumprojektu, esot jau izskatīti gan apsvērumi "par", gan "pret" izstāšanos. Viņa piesauca Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK) vēstuli, kurā esot lūgts Ārlietu komisijai strādāt pie šī jautājuma ātri, jo esot svarīgāki jautājumi, ko parlamentā skatīt, piemēram, valsts budžets.

Mūrniece uzskata, ka likumprojekts Ārlietu komisijas sēdēs izskatīts ļoti rūpīgi. Viņa pauda, ka komisijas sēdē uzklausīts Vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē novēršanas un apkarošanas plāns 2024.-2029. gadam, un tas esot jāturpina, lai arī atbildīgajām institūcijām trūkstot līdzekļu tā īstenošanai.

Viņa domā, ka paustās bažas, ka likumprojekts atstāšot ietekmi uz tautsaimniecību, neesot pamatotas - ietekmes uz tautsaimniecību konvencijas denonsēšanai nebūšot.

Satversme nosaka - ja Saeima ar ne mazāk kā divu trešdaļu balsu vairākumu pieņem likuma steidzamību, tad Valsts prezidents nevar prasīt šāda likuma otrreizēju caurlūkošanu, to nevar nodot tautas nobalsošanai un tas ir izsludināms ne vēlāk kā trešā dienā pēc tam, kad prezidents pieņemto likumu saņēmis.

Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs par Stambulas konvencijas denonsēšanu līdz šim ir izteicies ļoti atturīgi. Pēc viņa vārdiem, ja Saeima balsos par likumprojektu un to pieņems, un šis likumprojekts nonāks uz viņa galda, tad atbilstoši Satversmei viņš šo likumprojektu vērtēs un pieņems lēmumu. Rinkēvičs piebilda, ka viņš neiesaistīsies diskusijā "līdz parlamenta lēmumam vienā vai otrā virzienā".

Jau ziņots, ka trešdien Saeimas Ārlietu komisija konceptuāli atbalstīja ieceri izstāties no Stambulas konvencijas.

Četri opozīcijas partijas pārstāvošie deputāti visos balsojumos - par atbalstu pirmajā lasījumā, steidzamības noteikšanu, skatīšanu Saeimas sēdē ceturtdien - balsoja "par", bet koalīcijas partijas pārstāvošie deputāti - Edmunds Cepurītis (P), Irma Kalniņa (JV) un Zanda Kalniņa-Lukaševica (JV) balsoja "pret". Jānis Vucāns (ZZS) balsojumos nepiedalījās.

Jau vēstīts, ka septembra izskaņā, pateicoties ZZS balsojumam Saeimā par Stambulas konvencijas denonsēšanu, sākās izteikta nestabilitāte valdības koalīcijā. Koalīcijas partneri gan apņēmušies strādāt, lai pieņemtu nākamā gada "drošības budžetu", taču ticību Ministru prezidentes Evikas Siliņas (JV) valdības spējai strādāt ilgtermiņā nu jau pauž vien retais politiķis.

Latvijā Eiropas Padomes Konvencija par vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē novēršanu un apkarošanu jeb tā dēvētā Stambulas konvencija stājās spēkā pagājušā gada 1. maijā. Tas ir starptautisks līgums, kas paredz, ka tā dalībvalstīm ir jāizstrādā saskaņota politika, lai labāk varētu aizsargāt sievietes no visu veidu vardarbības, kā arī sievietes un vīriešus no vardarbības ģimenē. Tostarp dalībvalstīm ir jānodrošina cietušajiem vispusīga palīdzība un aizsardzība, krīzes centri, krīzes tālrunis, kas darbojas diennakti, specializētie atbalsta centri no seksuālas vardarbības cietušām personām, jāaizsargā un jāatbalsta bērni, kas ir vardarbības liecinieki.