Pirmdien, 7.novembrī zemkopības ministre Laimdota Straujuma dosies darba vizītē uz Briseli, kur piedalīsies visaugstākā līmeņa Eiropas Savienības (ES) dalībvalstu lauksaimniecības amatpersonu konferencē "Kopējās lauksaimniecības politikas reforma".
Latvijas lauksaimniekiem tiek plānoti mazāki Eiropas Savienības maksājumi nekā citviet savienībā, atzīst Eiropas Komisijas pārstāvniecības Latvijā vadītāja Inna Šteinbuka, aicinot zemniekus novērtēt to, ka Latvija tomēr saņems vairāk nekā pašlaik.
Lai gan Eiropas Komisijas (EK) jaunais priekšlikums kopējai lauksaimniecības politikai pēc 2013. gada paredz lielākus tiešmaksājumus Latvijai, nekā šobrīd saņem mūsu zemnieki, tomēr tie joprojām būs zemākie Eiropas Savienībā (ES) un gandrīz piecas reizes mazāki nekā Maltā.
Lauksaimnieku protesta akcija Briselē norit mierīgi, turklāt uzklausīt lauksaimnieku viedokli iznākuši arī vairāki Eiropas Parlamenta (EP) deputāti, aģentūrai BNS pastāstīja biedrības "Zemnieku saeima" projektu koordinators Ingmārs Sniedze.
„Latvijas lauksaimnieki kategoriski pieprasa politiķiem atrisināt šādus svarīgus jautājumus Kopējās lauksaimniecības politikas reformas ietvaros:
izveidot tādu Kopējo lauksaimniecības politiku, lai visu ES dalībvalstu lauksaimnieki saņemtu vismaz 90% no ES vidējā tiešo maksājumu līmeņa;
maksājumu nosacījumus balstīt uz jauniem, objektīviem kritērijiem;
jauno tiešo maksājumu sistēmu ieviest bez pārejas perioda.”
Baltijas valstu lauksaimnieki vienojušies plānot kopīgus protestus cīņā par taisnīgiem Eiropas Savienības (ES) tiešmaksājumiem, ziņo Lauksaimnieku organizāciju sadarbības padomes (LOSP) galvenā eksperte Ginta Jakobsone.
Zemnieki pašlaik laika prognozes pēta vēl cītīgāk nekā atpūtnieki. Lietavas daudzviet traucē graudu, kartupeļu un sīpolu novākšanu. Un, kaut arī dažas dienas spīd saule, uz laukiem daudzviet nevar uzbraukt, jo zeme ir pārāk mitra un kombaini stieg dubļos.
Lauku atbalsta dienests (LAD) no šī gada 15.augusta līdz septembra vidum veiks avansa izmaksu par atdalītajiem papildu valsts tiešajiem (PVTM) maksājumiem. Avansu 70% apmērā saņems tie lauksaimnieki, kuri būs izpildījuši atbalsta saņemšanas nosacījumus.
Eiropas Komisijas (EK) piedāvājums par tiešo maksājumu reformēšanu neapmierina ne Latvijas zemniekus, ne politiķus, tāpēc viņi lūgs prezidentam Andrim Bērziņam izveidot Eiropas lietu padomi, kuras rūpju lokā būtu arī tiešie maksājumi Latvijas lauksaimniekiem.
Lai gan graudu cenas pašlaik ir ļoti labas, Latvijas zemniekiem lieli ienākumi nav gaidāmi, ziņo Lauksaimniecības tirgus veicināšanas centra (LTVC) vadītāja Ingūna Gulbe.
Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera (LTRK) un Zemnieku Saeima (ZSA) otrdien, 19. jūlijā parakstīja līgumu, kurā vienojas par sadarbību un savstarpēju kompetences stiprināšanu, kā arī par principiem un interešu jomām, kuru ietvaros organizācijas kopīgi darbojas.
Vidrižu pagasta kartupeļu laukus šogad neierasti lielā daudzumā apsēdušas maijvaboles. Zemnieks Edmunds Lestlands no Vecpemmām stāsta, ka savā kartupeļu audzēšanas pieredzē līdz šim neko tādu nav piedzīvojis.
Lai lauksaimniekiem būtu vieglāk kredītā saņemt lauksaimnieciskajā ražošanā nepieciešamos līdzekļus, Zemkopības ministrija (ZM) izstrādājusi un valdība vakar akceptējusi grozījumus Lauksaimniecības un lauku attīstības kredītu garantēšanas kārtībā. Pēc ZM domām, tie palielinās kredītiestāžu ieinteresētību izsniegt kredītus lauksaimniekiem.
Neskatoties uz optimistiskajām Eiropas Komisijas prognozēm par graudaugu platības un kopražas palielināšanos Latvijā 2011. gadā, eksperti prognozē, ka šī gada kopējā graudu un rapša platība saglabāsies 2010. gada līmenī.
Augstās graudu cenas, kas mudinājušas izpārdot teju visas graudu rezerves, un nepieciešamība pārsēt bojā gājušies ziemājus, radījuši sējas graudu deficītu Latvijā.
Lieldienās pie tirdzniecības centra Spice tiks atklāts ikgadējais Lauku labumu tirdziņš, kur varēs iegādāties ne vien lauku labumus, bet pilsētnieki arī varēs pieteikties zemnieku saimniecībās, iepazīt lauku dzīves romantiku un pastrādāt laukos par vēdera tiesu.
Par lauksaimniekiem – miljonāriem Latvijā tiek uzskatīti divpadsmit zemnieku saimniecību īpašnieku. Top trijniekā ierindojas – Valentīns Kokalis, Arnis Burmistris un Jānis Vinters, liecina Latvijas Avīzes apkopotie Lursoft dati.
Partiju apvienības Vienotība popularitātei un reitingiem krītot, gandrīz 100 zemnieku vakar pulcējās pie Ministru kabineta, lai publiski pateiktos par atbalstu premjeram Valdim Dombrovskim (Vienotība) un zemkopības ministram Jānim Dūklavam (ZZS).