Zemnieki

Izvēršot cīņu par vienlīdzīgiem Eiropas Savienības tiešajiem maksājumiem lauksaimniekiem, Latvijas, Lietuvas un Igaunijas zemnieki rīt pulcēsies protesta akcijā pie Eiropadomes, kurā tiksies ES dalībvalstu līderi.

Latvijas lauksaimnieku organizācijas pauž vilšanos par Eiropas Parlamenta (EP) nesenāko priekšlikumu ES tiešmaksājumiem, iesakot noteikt 65% no vidējā ES līmeņa. Lai arī kopumā piedāvājums ir nedaudz uzlabojies un tas liecina, ka gan Zemkopības ministrijas, gan lauksaimnieku lobija pārstāvju darbs ir ticis novērtēts, lauksaimnieki negatavojas padoties un turpinās pārliecināt kolēģus visā Eiropā par iepriekš pausto prasību - vismaz 80% no vidējā ES līmeņa.

Savvaļas zirgi un govis Latvijā tika ievesti deviņdesmito gadu beigās īpaši aizsargājamās dabas teritorijās. Nu tie atrodami ne tikai dabas parkos, bet arī zemnieku saimniecībās, palīdzot noganīt neapstrādātās platības.

Zemnieki, kas vēlas paplašināt apsaimniekotās teritorijas, tagad var būt pavisam droši – pie valsts dotajiem kredītiem viņi tiks. Valdība beidzot apstiprinājusi noteikumus, kas reglamentēs lauksaimniecības zemes iegādes kreditēšanas programmu, un, domājams, šodien, pēc publikācijas Latvijas Vēstnesī, tie stājas spēkā.

Latvijas Hipotēku un zemes bankā sākta zemnieku iesniegumu pieņemšana aizdevumu saņemšanai lauksaimniecības zemes iegādei.

Lauksaimnieki neatbalstīs valdības piedāvāto zemes iegādes kreditēšanas programmu, jo tā vērsta uz stabilas peļņas nodrošināšanu komercbankām, nevis lauksaimniecības zemes saglabāšanu vietējo zemnieku īpašumā, šorīt intervijā Latvijas Radio sacīja lauksaimnieku pārstāvis Eiropas sociālo un ekonomisko lietu komitejā Armands Krauze.

Šodien pie Ministru kabineta tradicionālās puķu dobes vietā tiks atklāta zemnieku izveidota dārzeņu dobe, biznesa portālu "Nozare.lv" informēja Latvijas Lauksaimniecības kooperatīvu asociācijas pārstāvji.

Briselē, turpinoties lielām cīņām par Eiropas Savienības lauksaimniecības budžetu nākamajiem gadiem, mazāka, taču ne mazsvarīgāka cīņa notiek tepat Rīgā. Lielzemnieki, aiz kuriem stāv dāņu, zviedru, vācu, īru un citu svešzemnieku kapitāls, grib savākt visu atbalsta naudu, mazajiem neatstājot nekā.

Baltijas valstu lauksaimnieku organizācijas ir uzsākušas parakstu vākšanas kampaņu, aicinot iedzīvotājus parakstīties zem aicinājuma (petīcijas) Eiropas Parlamentam un Eiropas Komisijai, kurā tiek prasīts Eiropas Savienības (ES) institūcijām ievērot Lisabonas līgumā un Eiropas 2020 stratēģijā noteiktās vērtības un principus.

Pērn, salīdzinot ar 2010.gadu, ražotāju cenu indekss lauksaimniecībā pieauga par 18,0% Augkopības produkcijai ražotāju cenas kāpušas par 22,7%, lopkopības produkcijai – par 13.,1%, salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu, ko ietekmēja ražošanas resursu – degvielas, elektroenerģijas, minerālmēslu, augu aizsardzības līdzekļu, lopbarības graudu sadārdzinājums.

Papildu nauda Eiropas valstu lauksaimniecībai nākamajā plānošanas periodā netiks piešķirta, tāpēc novērst netaisnību platībmaksājumu sadalē var, vienīgi atņemot naudu bagātīgāk subsidēto valstu zemniekiem un iedodot to trūcīgākajiem. Lai arī nepopulāra, šī ideja virzās Latvijai nepieciešamajā gultnē.

Konkurences padomes un policijas veiktā kratīšana graudkopības kooperatīva "Latraps" telpās saistīta ar kādas augu aizsardzības līdzekļu izplatīšanas kompānijas darbību, biznesa portālam "Nozare.lv" sacīja kooperatīva "Latraps" izpilddirektors Edgars Ruža.

Šo piektdien, 23. martā, „Zemnieku saeimas“ ikgadējā kongresā pulcēsies zemnieki no visas Latvijas. Kongress ik gadu ir atskaites punkts, kad lauksaimnieki izvērtē paveiktos darbus nozares attīstībā un nosaka nākamā gada prioritātes. Kongress norisināsies Ķekavā, Ķekavas kultūras namā.

Lai gan ministrijas atbalsta biedrības Glābsim Latvijas laukus! ieceri mudināt pabalstu saņēmējus pašiem rūpēties par savu iztikšanu, pagaidām nav zināms, vai šā mērķa sasniegšanai valsts sniegs arī kādu praktisku palīdzību.

23. martā notiks ikgadējais biedrības „Zemnieku saeima“ kongress, kas pulcēs lauksaimniekus no visas Latvijas.

Nekustamā īpašuma krīzi Latvijā cenšas izmantot zemes uzpircēji, arī tādi, kas darbojas ārzemnieku interesēs. Lai gan dažbrīd piedāvājumi šķiet itin vilinoši, laucinieki zemi nesteidz pārdot pa galvu pa kaklu. To dara tikai tad, kad to spiež apstākļi.

Šogad lauksaimnieki subsīdijās saņems 6,18 miljonus latu. Aptuveni tikpat liels valsts atbalsts zemniekiem bija arī 1994. un 1995. gadā, tikai atšķirībā no šīs astoņpadsmit gadu senās vēstures lauksaimnieki šobrīd saņem arī tiešos maksājumus no Eiropas Savienības (ES) un var izmantot arī ES struktūrfondu atbalstu.

Baltijas lauksaimnieku cīņa par godīgāku un vienlīdzīgāku tiešmaksājumu politiku Eiropas Savienībā pagaidām vēl nerod pretimnākšanu Eiropas Ko misijā un citu Eiropas Sa vienības valstu un īpaši donorvalstu, piemēram, Vācijas, politiķu vidū.

Zemkopības ministrija (ZM) rosina paredzēt valsts atbalstu lētu kredītu veidā tiem lauksaimniekiem, kuri iegādājas zemi. Pēc ZM aplēsēm, aizdevumus šādam mērķim vajadzētu izsniegt ar gada likmi robežās no 3 līdz 4 procentiem un ar maksimālo aizdevuma termiņu līdz 20 gadiem.

Šonedēļ Rīgas policisti pabeidza izmeklēšanu lietā, kurā kāds vīrietis varētu būt apkrāpis 24 personas, piedāvājot iegādāties lauksaimniecības tehniku. Kopā lauksaimniekiem radīti vairāk nekā 36 tūkstošu latu zaudējumi.