Zemnieki

Baltijas valstu lauksaimnieku organizācijas ir uzsākušas parakstu vākšanas kampaņu, aicinot iedzīvotājus parakstīties zem aicinājuma (petīcijas) Eiropas Parlamentam un Eiropas Komisijai, kurā tiek prasīts Eiropas Savienības (ES) institūcijām ievērot Lisabonas līgumā un Eiropas 2020 stratēģijā noteiktās vērtības un principus.

Pērn, salīdzinot ar 2010.gadu, ražotāju cenu indekss lauksaimniecībā pieauga par 18,0% Augkopības produkcijai ražotāju cenas kāpušas par 22,7%, lopkopības produkcijai – par 13.,1%, salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu, ko ietekmēja ražošanas resursu – degvielas, elektroenerģijas, minerālmēslu, augu aizsardzības līdzekļu, lopbarības graudu sadārdzinājums.

Papildu nauda Eiropas valstu lauksaimniecībai nākamajā plānošanas periodā netiks piešķirta, tāpēc novērst netaisnību platībmaksājumu sadalē var, vienīgi atņemot naudu bagātīgāk subsidēto valstu zemniekiem un iedodot to trūcīgākajiem. Lai arī nepopulāra, šī ideja virzās Latvijai nepieciešamajā gultnē.

Konkurences padomes un policijas veiktā kratīšana graudkopības kooperatīva "Latraps" telpās saistīta ar kādas augu aizsardzības līdzekļu izplatīšanas kompānijas darbību, biznesa portālam "Nozare.lv" sacīja kooperatīva "Latraps" izpilddirektors Edgars Ruža.

Šo piektdien, 23. martā, „Zemnieku saeimas“ ikgadējā kongresā pulcēsies zemnieki no visas Latvijas. Kongress ik gadu ir atskaites punkts, kad lauksaimnieki izvērtē paveiktos darbus nozares attīstībā un nosaka nākamā gada prioritātes. Kongress norisināsies Ķekavā, Ķekavas kultūras namā.

Lai gan ministrijas atbalsta biedrības Glābsim Latvijas laukus! ieceri mudināt pabalstu saņēmējus pašiem rūpēties par savu iztikšanu, pagaidām nav zināms, vai šā mērķa sasniegšanai valsts sniegs arī kādu praktisku palīdzību.

23. martā notiks ikgadējais biedrības „Zemnieku saeima“ kongress, kas pulcēs lauksaimniekus no visas Latvijas.

Nekustamā īpašuma krīzi Latvijā cenšas izmantot zemes uzpircēji, arī tādi, kas darbojas ārzemnieku interesēs. Lai gan dažbrīd piedāvājumi šķiet itin vilinoši, laucinieki zemi nesteidz pārdot pa galvu pa kaklu. To dara tikai tad, kad to spiež apstākļi.

Šogad lauksaimnieki subsīdijās saņems 6,18 miljonus latu. Aptuveni tikpat liels valsts atbalsts zemniekiem bija arī 1994. un 1995. gadā, tikai atšķirībā no šīs astoņpadsmit gadu senās vēstures lauksaimnieki šobrīd saņem arī tiešos maksājumus no Eiropas Savienības (ES) un var izmantot arī ES struktūrfondu atbalstu.

Baltijas lauksaimnieku cīņa par godīgāku un vienlīdzīgāku tiešmaksājumu politiku Eiropas Savienībā pagaidām vēl nerod pretimnākšanu Eiropas Ko misijā un citu Eiropas Sa vienības valstu un īpaši donorvalstu, piemēram, Vācijas, politiķu vidū.

Zemkopības ministrija (ZM) rosina paredzēt valsts atbalstu lētu kredītu veidā tiem lauksaimniekiem, kuri iegādājas zemi. Pēc ZM aplēsēm, aizdevumus šādam mērķim vajadzētu izsniegt ar gada likmi robežās no 3 līdz 4 procentiem un ar maksimālo aizdevuma termiņu līdz 20 gadiem.

Šonedēļ Rīgas policisti pabeidza izmeklēšanu lietā, kurā kāds vīrietis varētu būt apkrāpis 24 personas, piedāvājot iegādāties lauksaimniecības tehniku. Kopā lauksaimniekiem radīti vairāk nekā 36 tūkstošu latu zaudējumi.

Zemes kreditēšanas programmu lauksaimniekiem varētu ieviest no 2013.gada, pirmdien publicētā intervijā laikrakstam "Diena" prognozējis Zemkopības ministrijas (ZM) parlamentārais sekretārs Edvards Smiltēns.

Zemkopības ministre Laimdota Straujuma aicina piena ražotājus un pārstrādātājus pēc iespējas ātrāk atrisināt radušās domstarpības.

Zemkopības ministrija aicina visus lauksaimniekus aktīvi piedalīties aptaujā par lauksaimniecības un lauku attīstības turpmāko nākotni. Tas nepieciešams, jo tuvojoties nākamajam plānošanas periodam (2014-2020.gadam), Zemkopības ministrija (ZM) ir uzsākusi konsultācijas ar partneriem par aktualitātēm nozarēs un nepieciešamo rīcību turpmākai nozaru attīstībai, tālab ir sagatavota aptaujas anketa viedokļu apzināšanai par attīstības politiku, situācijas novērtējumu nozarēs un atbalsta aktivitātēm šajā periodā.

Vai nu taisnīgi, vai arī vispār likvidējami – tāds ir Latvijas lauksaimnieku viedoklis par Eiropas platībmaksājumiem.

Policija aizturējusi personu grupu, kas Latvijā reģistrētiem uzņēmumiem pārdeva lietotu lauksaimniecības tehniku, uzdodot to par jaunu, kā rezultātā no Zemkopības ministrijas Lauku atbalsta dienesta izkrāpti naudas līdzekļi 267 030,38 latu apmērā.

Latvijas platībmaksājumi nākamajā ES finanšu plānošanas periodā ir cieši saistīti ar gliemjiem, kas nonāk uz vecās Eiropas gardēžu galdiem.

Latgales zemnieki nepievienojas Latvijas politiķu un amatpersonu optimismam par Eiropas Savienības (ES) piekāpšanos tiešo maksājumu izlīdzināšanā. Govju īpašnieki strādā un vairāk cerību liek uz jaunbūvējamo piena rūpnīcu Jelgavas pievārtē.

Saeimas Eiropas lietu komisija piektdien, 11.novembrī, apstiprināja Latvijas nacionālo pozīciju par jaunu Eiropas Savienības (ES) regulu, ar kuru plānots ieviest jaunu ES lauksaimniecības tiešo maksājumu atbalsta shēmu sadalījumu. Regulas projekts iekļauts 14.novembra ES Lauksaimniecības un zivsaimniecības ministru padomes darbakārtībā.