Lauksaimnieki neatbalstīs valdības piedāvāto zemes iegādes kreditēšanas programmu, jo tā vērsta uz stabilas peļņas nodrošināšanu komercbankām, nevis lauksaimniecības zemes saglabāšanu vietējo zemnieku īpašumā, šorīt intervijā Latvijas Radio sacīja lauksaimnieku pārstāvis Eiropas sociālo un ekonomisko lietu komitejā Armands Krauze.
Kā norādīja Krauze, citās Eiropas Savienības valstīs lauksaimniecības zemes iegādes kreditēšanas programmās piedāvātā procentu likme ir 2% līdz 3% gadā, kamēr Latvijas zemniekiem plānots piedāvāt 5% līdz 6%.
"Ir atsevišķi ārzemnieki - lauksaimnieki, kas godīgi strādā un rada darbavietas. Visvairāk mums sāp sirds par to, ka pensiju fondi un spekulanti saņem šo atbalstu un uzpērk lauksaimniecības zemes, kuras savukārt plāno apmežot," norādīja Krauze. "Jautājums, vai valsts atbalsta mūsu zemes saglabāšanu pašu zemnieku rokās, vai arī valdība pasaka, ka tai ir vienalga, kas saimnieko uz šīs zemes."
Patlaban šis piedāvājums ir izdevīgāks komercbankām nevis zemniekiem, sacīja Krauze, norādot, ka sarunas ar finanšu ministru Andri Vilku (V) liecinājušas, ka zemes kreditēšanas programmā tiks iesaistītas komercbankas.
Kā ziņots, Zemkopības ministrija (ZM) gan rosinājusi noteikt, ka atbalstu zemes iegādei lauksaimniecības produkcijas ražošanai aizdevuma veidā piešķir "Latvijas Hipotēku un zemes banka". Aizdevuma termiņš nebūs ilgāks par 20 gadiem, un aizdevumus izsniegs līdz 2013.gada 31.decembrim.
"Pēc vakardienas sarunām ar finanšu ministru, sapratām, ka valdība var izskatīt, ko vēlas, bet lauksaimnieku atbalsts viņiem nebūs," sacīja Krauze.
Jau ziņots, ka valdība šodien atkārtoti lems par zemes iegādes kreditēšanas programmu, kuras mērķis ir sniegt atbalstu Latvijas lauksaimniekiem, ļaujot paplašināt platības, tādējādi veicinot ražošanu un ierobežojot Latvijas zemju nonākšanu ārzemnieku un ārzemju banku rokās.
Pirms divām nedēļām valdība atlika lēmuma pieņemšanu, jo programmu vēl bija nepieciešams saskaņot ar Finanšu ministriju (FM).
Plānots, ka viens saimnieciskās darbības veicējs vai savstarpēji saistīti aizņēmēji varēs saņemt atbalstu ne vairāk kā 100 000 latu apmērā. Atbalsta summa nedrīkstēs pārsniegt 100% no iegādājamās zemes platības tirgus vērtības.
Aizdevumu kopējais apmērs ir desmit miljoni latu.
Zemes iegādes kreditēšanas programmas aizdevumi būs orientēti galvenokārt uz mazām, vidēja lieluma saimniecībām un jauno lauksaimnieku saimniecībām.
ZM rosina uzdot Finanšu ministrijai (FM) palielināt ZM valsts budžeta bāzes izdevumus 2013.gadam 26 250 latu apmērā, 2014.gadam - 35 200 latu apmērā un 2015.gadam - 32 036 latu apmērā, lai nodrošinātu aizdevumu procentu likmju pieauguma kompensācijas.
Lauksaimnieku organizāciju sadarbības padome (LOSP) pavēstīja, ka aicinās Valsts prezidentu Andri Bērziņu izskatīt finanšu ministra Andra Vilka (V) atbilstību amatam, paužot aizdomas, ka viņš mēģina lobēt komercbanku intereses. LOSP ieskatā FM vēlas novilcināt jautājuma saskaņošanu, sarežģīt procedūru un atbalstīt kritērijus, kas negatīvi ietekmē zemnieku saimniecības un citus lauksaimniecības uzņēmumus.
Jau iepriekš arī biedrība "Zemnieku saeima" norādīja, ka FM novilcina zemes iegādes kreditēšanas programmas apstiprināšanu, tikmēr zemniekiem nav iespējas saņemt atbalstu un iegādāties pagaidām vēl brīvos īpašumus, par kuriem lielu interesi izrāda ārzemnieki.