Izvēršot cīņu par vienlīdzīgiem Eiropas Savienības tiešajiem maksājumiem lauksaimniekiem, Latvijas, Lietuvas un Igaunijas zemnieki rīt pulcēsies protesta akcijā pie Eiropadomes, kurā tiksies ES dalībvalstu līderi.
Protesta akcija būšot mierīga, pulcēšoties apmēram desmit vienādi tērpušies pārstāvji no katras valsts.
Gatavojoties šim pasākumam, Latvijas lauksaimnieku organizācijas maijā sāka vākt parakstus zem petīcijas, kurā aicina ES līderus pārtraukt diskriminējošo praksi, kad mūsu lauksaimnieki, salīdzinot ar citu dalībvalstu lauksaimniekiem, saņem ārkārtīgu mazus tiešos maksājumus. Latvijā par vienu hektāru lauksaimnieks saņem 63 latus par hektāru jeb apmēram 34% no ES vidējā – 186 latiem.
Latvijā zem petīcijas parakstījušies vairāk nekā 18 tūkstoši iedzīvotāju. Līdzīgs skaits parakstu zem identiskas petīcijas ir savākts arī Igaunijā un Lietuvā. Kopīgā petīcija rīt tiks Eiropas Parlamenta prezidentam Martinam Šulcam.
Eiropas Parlaments gan ir piedāvājis palielināt šo attiecību līdz 65%, taču zemniekus tas neapmierina un viņi nav gatavi samierināties ar piedāvājumu, kas būs mazāks par 80%. Turklāt Eiropas Parlamenta ierosinājums paredz, ka 65% no vidējā maksājuma ES Latvija saņemtu, sākot ar 2017., nevis 2014. gadu, kad sākas jaunā ES finanšu perspektīva. Tiesa, lielākās Eiroparlamenta grupas, Eiropas Tautas partiju grupas, vadītājs Jozeps Dauls ir paudis atbalstu Latvijas lauksaimniekiem un publiski apsolījis, ka viņa vadītā partiju grupa darīs visu, lai Latvijas lauksaimnieki saņemtu prasīto.
Mudinot Eiropadomē aktīvi aizstāvēt viņu intereses, lauksaimnieki otrdien tikās ar premjerministru Valdi Dombrovski, kas pēc tikšanās ar lauksaimniekiem atzina – fakts, ka Baltijas valstu zemnieki un valdības beidzot spējušas atrast kopīgu valodu tiešmaksājumu jautājumā, palielina iespējas mūsu zemniekiem saņemt cerētos 80% no ES vidējā maksājuma.
Zemnieku Saeimas vadītāja Maira Dzelzskalēja neslēpa, ka pilnīgas vienprātības šajā jautājumā starp Baltijas valstu lauksaimniekiem un valdībām nav. To apliecina arī petīcijā iekļautā prasība tiešmaksājumus Baltijas valstu lauksaimniekiem pielīdzināt vidējam maksājumam ES par 100%. Speciāliste paskaidroja, ka šajā jautājumā katrā valstī valda atšķirīgi iekšpolitikas uzstādījumi, taču jau tas, ka ir spēts vienoties par kopīgas petīcijas iesniegšanu, vieš cerību par izdošanos.
Premjers apliecināja, ka turpināsies sabiedroto meklēšana smagajai cīņai. «Pašlaik aktīvs darbs noris Eiropas Parlamenta Tautas partijas grupas ietvaros, kur tiek meklēti sabiedrotie Latvijas interešu aizstāvībai. Tomēr aktīvi jāstrādā arī Zemkopības ministrijai un attiecīgo valstu valdību līmenī. Lai gan saņemam pozitīvus signālus par atbalstu no atsevišķām valstīm, sarunās par finanšu perspektīvu nekas vēl nav izlemts,» teica premjerministrs. Jautāts, kura valsts bez Lietuvas un Igaunijas varētu kļūt par šādu sabiedroto, V. Dombrovskis nevarēja to prognozēt, jo darbs pie finanšu perspektīvas esot ārkārtīgi sarežģīts un «kaut ko droši pateikt var tikai tad, kad tas beidzies».
Lauksaimnieku akcijas Briselē turpināšoties arī rudenī. «Šī būs mierīga akcija, bet gatavojamies daudz plašākiem protestiem rudenī,» teica M. Dzelzskalēja.