Papildu nauda Eiropas valstu lauksaimniecībai nākamajā plānošanas periodā netiks piešķirta, tāpēc novērst netaisnību platībmaksājumu sadalē var, vienīgi atņemot naudu bagātīgāk subsidēto valstu zemniekiem un iedodot to trūcīgākajiem. Lai arī nepopulāra, šī ideja virzās Latvijai nepieciešamajā gultnē.
Trešdien Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejā pieņemts aicinājums izlīdzināt tiešmaksājumus tā, lai ikviena ES valsts nesaņemtu mazāk par 90% no vidējā maksājumu apmēra. Un Baltijas valstis šai rekomendējošajā dokumentā pieminētas īpaši. Armands Krauze, Latvijas pārstāvis šai konsultatīvajā institūcijā, stāsta, ka Nīderlande dokumentu centās bloķēt, tomēr rezultāts ir Latvijai labvēlīgs.
Jāatgādina, ka pašlaik mūsu zemnieki saņem trīs reizes mazāk par Eiropā vidējiem 266 eiro, un šīs netaisnības avots ir absurda aprēķinu metodika, kas balstās uz aizvēsturiskiem datiem par lauksaimniecības zemju platībām. Komitejas atzinumā piesauktie 90% gan ir programma maksimums. Mērķuzdevums, pie kā strādā Latvijas delegācija parlamentā, ir slieksnis: ne mazāk par 80% no vidējā, un griesti: ne vairāk par 120% no vidējā. Šādi skaitļi attiektos uz katru Eiropas valsti. Tātad kādai, piemēram, tai pašai Grieķijai, nāktos stipri vien savilkt jostas, savukārt Latvija to varēs palaist vaļīgāk.
Tomēr par gaidāmo taisnīguma triumfu zemniekiem nāksies maksāt, piedaloties vai imitējot piedalīšanos vides saudzēšanas pasākumos. Finansējums lauksaimniecībai nākamajā periodā tiek likts vienā katlā ar vides aizsardzības naudu. Līdz ar to lauksaimniekiem faktiski nāksies uzturēt viņiem naidīgu nozari.
Latvijas deputāte Sandra Kalniete, kura darbojas Eiropas Parlamenta Lauksaimniecības un lauku attīstības komitejā, šo pretrunu dēvē par «budžeta taktiku». Tas ir vienīgais veids, kā nepieļaut ES lauksaimniecības kopējā budžeta samazinājumu.
«Sabiedrība pieprasa ekoloģiskumu, zaļāku saimniekošanu, kas, protams, maksā naudu. Bet nevar prasīt, lai zemnieks vienkārši aiz mīlestības kopj upmalu vai mēslo lauku ar tēvutēvu metodēm. Viņiem par to ir jāsaņem atlīdzība. Līdz ar to zaļo pasākumu iekļaušana kopējā lauksaimniecības politikā kļūst par tādu attaisnojumu, kāpēc budžets ir tāds, kāds tas ir.»
Eiropas Komisijas priekšlikums paredz, ka katrai valstij nāksies uzņemties noteiktu skaitu zaļo pasākumu. Administratīvo slogu to kontrole palielinātu par 15%, un tas parlamentam nepatīk. Taču asākās diskusijas ir par Eiropas Komisijas ierosinājumu noteikt kopējā lauksaimniecības politikā daļēju aizliegumu nodarboties ar lauksaimniecību, proti, katru gadu 7% zemju laist atmatā bioloģiskās daudzveidības veicināšanai. Viens no lielākajiem zemniekiem Kurzemes pusē Kārlis Akums spriež, ka šādu prasību izpildīt sevišķi grūti būtu mazo platību apsaimniekotājiem: «Viņiem neiegūtā raža būs nazis pie rīkles! Tā vien šķiet, ka mēs ar visām tām Eiropas prasībām jau kļūstam pārāk zaļi!» Attiecībā uz Baltijas valstīm un Somiju šāda ideja patiesi būtu absurda, jo vairāk nekā 50% mūsu teritoriju klāj meži. Arī eiroparlamentāriete S. Kalniete atzīst, ka mums drīzāk būtu jāsatraucas par aramzemes trūkumu. Tāpēc parlaments Eiropas Komisijas priekšlikumus varētu krietni izrevidēt, iekļaujot tajos gan reģionālo aspektu un gan arī samazinot zaļos ierobežojumus.
Tieši Latvija šobrīd izdara lielāko spiedienu uz Kopējās lauksaimniecības politikas veidotājiem. Lietuviešus vairāk interesē atomelektrostacijas celtniecība, igauņus – dzelzceļš. Vēl divi citi mazo subsīdiju saņēmēji – Rumānija un Bulgārija – nav spēcīgi partneri, jo pēc struktūrfondu sliktas lietošanas cenšas vispār nepievērst sev lieku uzmanību. Tomēr Latvijas panākumi savu interešu lobēšanā ir vērā ņemami. Ar individuālām sarunām, braukāšanu turp un atpakaļ uz Briseli, ietekmīgu politiķu aicināšanu uz Latviju un viņu barošanu ar karstiem pīrādziņiem izdevies panākt labvēlīgu sapratni.
Kā ziņo parlamentārais asistents Mārtiņš Spravņiks, kopumā Baltijas valstu zemnieku godīgai subsidēšanai Eiropai savā makā nākamajos septiņos gados jāatrod 2,1 miljards eiro. Uz kopējā fona tā ir tik maza summa, ka, iespējams, Baltijai tiks atrasts individuāls risinājums. Šādu pieļāvumu izteicis Francijas galvenais pārstāvis Lauksaimniecības komitejā Mišels Dantēns.
Galīgā lēmuma termiņš oficiāli ir 2013. gada beigas, kad jāpieņem viss Eiropas Savienības budžets. Taču skeptiķi Eiropas Parlamentā jau tagad lēš – nākamo septiņu gadu finanses tiks apstiprinātas vismaz ar pusgada nobīdi. Eiropas Savienības budžets, iespējams, būs jāsamazina aptuveni par 100 miljardiem eiro.