Saeimas Eiropas lietu komisija piektdien, 11.novembrī, apstiprināja Latvijas nacionālo pozīciju par jaunu Eiropas Savienības (ES) regulu, ar kuru plānots ieviest jaunu ES lauksaimniecības tiešo maksājumu atbalsta shēmu sadalījumu. Regulas projekts iekļauts 14.novembra ES Lauksaimniecības un zivsaimniecības ministru padomes darbakārtībā.
Deputāti apstiprināja Latvijas nacionālo pozīciju, kurā, uzsākot diskusiju par jauno regulu, akcentēta nepieciešamība nodrošināt godīgu tiešo maksājumu atbalsta apmēru visu dalībvalstu lauksaimniekiem. Komisijas sēdē izvērtās diskusija par to, vai jaunajā atbalsta shēmu sadalījumā nepieciešams iekļaut papildus kritērijus, kas ierobežotu ES tiešmaksājumu saņēmēju loku.
Saeimas Eiropas lietu komisijas priekšsēdētāja Zanda Kalniņa-Lukaševica pauda viedokli, ka Latvijai nevajadzētu noteikt papildu kritērijus, kurus neprasa Eiropas Komisija. "Mums nevajadzētu pašiem pastiprināt Komisijas piedāvātos kritērijus. Citādi mēs no tiešo maksājumu saņēmēja loka izslēgtu lielu daļu Latvijas zemnieku, kuriem lauksaimniecība nav vienīgais ienākumu avots," teica Z.Kalniņa-Lukaševica.
Tāpat komisijas priekšsēdētāja kritiski vērtēja Latvijas pozīcijā minēto ierosinājumu noteikt, ka ES finansējumu jaunajiem lauksaimniekiem turpmāk varētu saņemt tikai pretendenti, kuriem ir izglītība lauksaimniecības nozarē. Šādam priekšlikumam trūkst ekonomiskā pamatojuma, akcentēja Z.Kalniņa-Lukaševica.
Pret šāda papildu kritērija noteikšanu sēdē asi iebilda arī deputāts Dzintars Rasnačs (VL-TB/LNNK). Deputāts norādīja, ka laukos sekmīgi saimnieko pietiekami daudz zemnieku, kuri nav ieguvuši akadēmisku izglītību lauksaimniecībā. Šādi enerģiski un aktīvi lauksaimnieci zināšanas ieguvuši pašmācības ceļā, un nereti ir pat kompetentāki par citiem zemniekiem ar oficiāliem izglītības dokumentiem, pauda Dz.Rasnačs.
Deputāti akcentēja, ka gaidāmā diskusija par jauno regulas projektu Latvijas pārstāvjiem jāizmanto, lai uzsvērtu mūsu valsts nostāju, ka Eiropas Komisijas piedāvājums nākamajam daudzgadu budžeta periodam 2014.-2020.gadam Latvijai nav pieņemams. Jo saskaņā ar to 2017.gadā mūsu valsts lauksaimnieki joprojām saņemtu tikai 54 procentus no ES vidējā tiešmaksājumu līmeņa.
Z.Kalniņa-Lukaševica uzsver, ka arī deputāti apņēmušies izmantot parlamentāros kontaktus pārējās ES dalībvalstīs, lai lobētu mūsu lauksaimnieku intereses. "Latvijai pozitīvu lēmumu būs iespējams panākt tikai tad, ja šajā jautājumi aktīvi un koordinēti darbosies visi Latvijas pārstāvji - Saeimas deputāti, ministri, nozaru eksperti, diplomāti un no Latvijas ievēlētie Eiropas Parlamenta deputāti. Tieši tādēļ jau decembra sākumā vizītē apmeklēšu Briseli, lai Eiropas Savienības atbildīgo institūciju pārstāvjiem skaidrotu Latvijas nostāju par nepieciešamību izlīdzināt lauksaimniecības tiešmaksājumus," atzīmē Z.Kalniņa-Lukaševica.