Baltijas valstu lauksaimnieki vienojušies plānot kopīgus protestus cīņā par taisnīgiem Eiropas Savienības (ES) tiešmaksājumiem, ziņo Lauksaimnieku organizāciju sadarbības padomes (LOSP) galvenā eksperte Ginta Jakobsone.
Viņa atgādināja, ka 22.septembrī Briselē notika vairākas Baltijas valstu lauksaimnieku organizāciju pārstāvju tikšanās gan ar Eiropas Parlamenta (EP) Lauksaimniecības un lauku attīstības komitejas locekļiem Albertu Desu un Luisu Santušu, gan Eiropas līmeņa profesionālo lauksaimnieku organizāciju komitejas "COPA" prezidentu Gerdu Zonnleitneru un viceprezidentu Juhu Martilu.
Tikšanās laikā Baltijas valstu lauksaimnieku organizācijas iesniedza deklarāciju un oficiālu Baltijas valstu lauksaimnieku aicinājumu nodrošināt taisnīgu reformu pēc 2013.gada, kurā tiek prasīta tiešo maksājumu sistēma ar taisnīgiem un godīgiem konkurences nosacījumiem visu ES dalībvalstu lauksaimniekiem, uzsverot, ka tiešajiem maksājumiem ir jābūt vismaz 90% apmērā no ES vidējā atbalsta apmēra.
"Baltijas valstu lauksaimnieku organizācijas izskaidroja situāciju, uzsverot vairākas lietas, piemēram, Baltijas valstu lauksaimniekiem nav pieņemams kārtējais pārejas periods tiešo maksājumu izlīdzināšanai, jo, iestājoties Eiropas Savienībā, jau bija noteikts pārejas periods – pakāpenisks tiešo maksājumu palielinājums līdz 2013.gadam," sacīja Jakobsone un uzsvēra, ka lauksaimnieki arī norādījuši, ka Baltijas valstu izmaksu līmenis lauksaimniecībā būtībā ir tuvu citu ES dalībvalstu izmaksu līmenim, izņemot dažas izmaksas, piemēram, darbaspēka, nomas, turpretim tiešo maksājumu likmes Baltijas valstīs ir zemākās. "Tas nostāda Baltijas valstis nevienlīdzīgā situācijā, lauksaimniecības ražotājiem nav vienlīdzīgas iespējas vienotajā tirgū," pastāstīja LOSP pārstāve.
Baltijas valstu lauksaimnieki arī uzsvēruši, ka, ņemot vērā pasaules tendences un pieaugošo pieprasījumu pēc pārtikas, Baltijas valstīs neizmantotās lauksaimniecības zemes varētu būs īpaši svarīgas nākotnē kā papildus pieejams ražošanas resurss. "Eiropas Komisijai būtu jāņem vērā šī situācija, plānojot tiešos maksājumus," norādīja Jakobsone.
Noslēgumā Baltijas valstu lauksaimnieku organizāciju pārstāvji vienojās, ka arī turpmāk ir jāturpina kopīgi cīnīties par tiešo maksājumu izlīdzināšanu. "Svarīgi kopīgā cīņā iesaistīt visus iespējamos līmeņos. Tas nozīmē, ka Baltijas valstu vadītājiem, politiķiem vai Zemkopības ministrijas ekspertiem ir vienoti un pārdomāti jāiesaistās kopīgu interešu lobēšanā," teica LOSP pārstāve un atzina, ka jābūt vienotam Baltijas valstu rīcības plānam, stratēģijai, kā kopīgi savas intereses lobēt. "Jāplāno kopīgi Baltijas valstu lauksaimnieku organizāciju protesti, lai Eiropas Komisija ieklausītos mūsu valstu problēmās un sāktu tās risināt," uzsvēra Jakobsone.
Jau vēstīts, ka tiešmaksājumu izlīdzināšana lauksaimniekiem ir viena no Latvijas prioritātēm ES daudzgadu budžetam 2014.‒2020.gadam. Saeima 14.jūlijā ārkārtas sēdē atbalstīja paziņojumu saistībā ar EK tiešo maksājumu izlīdzināšanas piedāvājumu, ar kuru nav apmierināti Latvijas lauksaimnieki, uzsverot, ka noteiktā tiešo maksājumu aprēķina metodika pēc 2013.gada nenodrošinās Latvijas lauksaimniekiem iespēju taisnīgi un godīgi konkurēt ar citu dalībvalstu lauksaimniekiem.