Lietavas nokauj cerības uz labu ražu

Zemnieki pašlaik laika prognozes pēta vēl cītīgāk nekā atpūtnieki. Lietavas daudzviet traucē graudu, kartupeļu un sīpolu novākšanu. Un, kaut arī dažas dienas spīd saule, uz laukiem daudzviet nevar uzbraukt, jo zeme ir pārāk mitra un kombaini stieg dubļos.

Tomēr, neraugoties uz dabas kaprīžu radīto postu, lauksaimnieki negrasās lūgt valdībai palīdzību kompensācijas veidā.

Latvijas Zemnieku saeimas valdes priekšsēdētājs Juris Lazdiņš Neatkarīgajai atzīst, ka dažviet situācija tiešām ir traģiska. «Lietavas mērcē laukus, un atsevišķās vietās graudi jau sākuši dīgt vārpās. Līdz ar to par īpaši labu ražu un graudu kvalitāti runāt vairs nevaram,» teic J. Lazdiņš. Taču viņš uzsver: lai gan Latvija teritorijas ziņā nav liela, situācija atšķiras pat viena pagasta robežās. Piemēram, Latgalē, kur laiks pieturējās sausāks, daļa zemnieku jau pagājušās nedēļas vidū pilnībā pabeidza graudu kulšanu. Savukārt Zemgali – Latvijas labības klēti – lietavas tā mērcējušas, ka mazās upes ir ūdeņu pilnākas nekā pavasarī palu laikā.

«Ja teorētiskā graudu raža izskatījās gana laba, par kopievākumu varēsim runāt vien tad, kad labība būs novākta. Kamēr tā vēl ir uz lauka, par labības ražu pāragri spriest,» uzsver J. Lazdiņš. Turklāt jārēķinās, ka smagās lauksaimniecības tehnikas izvagotos laukus būs daudz grūtāk apstrādāt.

Jaunās ražas graudus Rīgas dzirnavnieks šogad sāka pieņemt jūlija beigās. Tobrīd gan zemnieki, gan uzņēmuma vadība cerēja, ka graudu raža varētu būt itin laba vai vismaz vidēja. «Jau no pirmo nedēļu atvestajiem graudiem varēja secināt, ka kvalitāti nevar vērtēt viennozīmīgi. Vidzemē šogad ir labākas raža nekā parasti, bet Zemgalē un Kurzemē diemžēl sējumi cieta jau ziemā, tāpēc daudziem saimniekiem graudaugu tīrumus pavasarī nācās pārsēt. Savukārt vasarā pēc ilglaicīga sausuma uznāca spēcīgas lietavas, vietumis pilnībā iznīcinot jau ne tā padevušos laukus,» Neatkarīgajai stāsta Rīgas dzirnavnieka ģenerāldirektors Sandis Jansons.

Kavējas arī ziemāju sēja

Līdz ar graudu novākšanu rapšu audzētāji steidz sēt ziemas rapsi. Taču arī šos darbus kavē lietavas.

«Ziemas rapsi, cik paspēja iesēt bezlietus nedēļā, tik arī ir. Zemgalē ar rapsi apsēti labi ja 10–20 procenti no plānotā apjoma. Optimālākais laiks šīs kultūras sējai ir no 10. līdz 20. augustam. Taču nu jau ir augusta vidus un vajadzīgas vismaz četras bezlietus dienas, lai varētu domāt par augsnes apstrādi, tā ka šobrīd balansējam uz robežas. Ja lietavas nerimsies, var gadīties, ka daļa lauku paliks neapsēta ar ziemas rapsi. Jācer, ka varbūt tad, kad būs jāsēj ziemas kvieši, laika apstākļi būs labāki,» optimistiski teic J. Lazdiņš.

Dažiem arī labvēlīgs

Lai gan arī Lēdmanes un Mārupes laukus lietus nav žēlojis, Ezerkauliņu saimniece un Sabiedrības Mārupe valdes locekle Kristīne BrunovskaMarinaki šī gada lauksaimniekiem nelabvēlīgo laika apstākļu dēļ rokas nav nolaidusi. Viņa stāsta, ka daļai lauksaimniecības kultūru ilgstošais lietus nav kaitējis, pat gluži otrādi – veicinājis augšanu.

«Lopbarības gatavošanai šis laiks ir ļoti labs – ir visi priekšnosacījumi, lai zāle trešajam pļāvumam izaugtu laba. Arī burkāniem, kuriem turpinās veģetācijas periods, mitrums ir nepieciešams. Graudus Mārupē esam jau nokūluši, līdz ar to pašreizējais lietus graudu ievākumu mums neietekmē. Tiesa, kartupeļiem pārlieku liels mitrums gan nepatīk, jo tas rada riskus, ka zemākās vietās augušie kartupeļi var neglabāties. Arī sīpoliem, kuru novākšanai vajadzēja ritēt pilnā sparā, lietus traucē. Katru kultūru – kartupeļus, graudus, sīpolus, burkānus un citas – laika apstākļi ietekmē dažādi. Turklāt tie nav vienādi visā Latvijā. Vienā pagastā līst vairāk, citā mazāk, bet vēl citur lietus nav bijis sen,» saka K. BrunovskaMarinaki.

Arī Neatkarīgā pārliecinājās, ka Lielvārdes novadā, piemēram, kartupeļu lauka gali mirkst ūdenī, bet citā laukā strādā kombains.

Kompensācijas neprasīs

Neskatoties uz lietavu radīto postu, J. Lazdiņš ir pārliecināts, ka zemniekiem nav vērts prasīt kādu kompensāciju. «Jau ceturto gadu darbojas apdrošināšanas sistēma lauksaimniecībā, tāpēc tāda opcija kā palīdzības lūgšana valdībai vairs nepastāv, jo īpaši ņemot vērā pašreizējo ekonomisko situāciju. Lauksaimniecības biznesā iesaistītajiem jārēķinās, ka šī uzņēmējdarbība ir ļoti atkarīga no laika apstākļiem,» atzīst J. Lazdiņš.

Diemžēl lietavas graudu novākšanu izjauc jau otro gadu pēc kārtās.

Prognozes neiepriecinošas

Kaut arī starp lietavām uzspīd saule, tā nepaspēj apžāvēt laukus tā, lai uz tiem varētu uzbraukt kombaini. Tāpēc zemnieki cer uz sausāku laiku, kas atļautu atsākt ražas novākšanu. Latvijas vides ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs informē, ka šodien pāri Latvijai turpinās virzīties mākoņu un nokrišņu zona, atnesot lietu visā Latvijas teritorijā, bet austrumos līs stipri. Vietām ducinās arī pērkons. Pūtīs mērens rietumu puses vējš, kas pērkona laikā būs brāzmains. Diena gaidāma mēreni silta: 18 līdz 23 °C, savukārt siltāks laiks būs austrumos, tur gaiss sasils līdz 26 °C. Trešdiena un ceturtdiena būs bez lietus, bet piektdien atkal līšot visā Latvijas teritorijā. n

***

VIEDOKĻI

Ilgvars KRŪMIŅŠ, a/s Latfood Agroserviss direktors:

– Vēl ir pāragri runāt par jaunās kartupeļu ražas kvalitāti. Svarīgas ir nākamās divas trīs nedēļas – kāds laiks pieturēsies; vai būs labs laiks, lai varētu novākt ražu. Par spīti lietavām, kartupeļu laksti saglabājušies labi, bet svarīgi, lai lietus nelītu tuvākās dienas, jo kartupeļi nedrīkst atrasties zem ūdens. Tas viennozīmīgi atstās ietekmi uz kvalitāti. Bet mēs līdz pēdējam brīdim būsim pozitīvi noskaņoti un cerēsim uz labu laiku un labām ražām, lai nodrošinātu ar jauno kartupeļu ražu Ādažu čipsu

ražošanu!

Sandis JANSONS, a/s Rīgas dzirnavnieks ģenerāldirektors:

– Nemitīgo lietavu dēļ ir iekavējusies graudaugu kulšana, un, kaut arī dažas dienas spīd saule, uz lauka daudzviet nevar uzbraukt, jo zeme ir pārāk mitra un kombaini stieg dubļos. Jācer, ka saulains laiks pieturēsies vēl vairākas dienas un graudaugu audzētāji varēs nokult laukus.

Diemžēl pēdējās nedēļas nepastāvīgie laika apstākļi un lietavas vēl vairāk pasliktina graudaugu kvalitāti. Lielā mitruma dēļ graudiem krītas kvalitātes rādītāji, it īpaši samazinās tā sauktais krišanas skaitlis – graudi sāk jau dīgt un nav vairs izmantojami miltu ražošanai.

Tomēr zemnieki ir aktīvi un, tiklīdz parādās iespēja, graudus novāc un ved uz pārstrādi.