Baltijas lauksaimnieku cīņa par godīgāku un vienlīdzīgāku tiešmaksājumu politiku Eiropas Savienībā pagaidām vēl nerod pretimnākšanu Eiropas Ko misijā un citu Eiropas Sa vienības valstu un īpaši donorvalstu, piemēram, Vācijas, politiķu vidū.
Pagājušās nedēļas nogalē Vācijā, Berlīnē, pasaules lielākās lauksaimniecības izstādes Gruene Woche (Zaļā nedēļa) ietvaros notika arī lauksaimniecības ministru galotņu sanāksme, kurā piedalījās 70 valstu lauksaimniecības ministri, arī Latvijas zemkopības ministre Laimdota Straujuma.
Paraksta kopīgu deklarāciju
Šīs sanāksmes tēma bija pasaules pārtikas krīzes risinājuma modeļi, lauksaimniecības izaugsme ierobežotu resursu ietvaros. Taču Baltijas valstīm, protams, šis bija mēģinājums kārtējo reizi starptautiski atgādināt par savu kopējo pozīciju cerībās uz Eiropas Savienības lauksaimniecības politikas izmaiņām. Piektdienas vakarā Baltijas valstu – Igaunijas, Latvijas un Lietuvas – zemkopības ministri un lauksaimnieku nevalstisko organizāciju līderi parakstīja kopēju deklarāciju Par godīgu kopējo lauksaimniecības politiku visām Eiropas Savienības dalībvalstīm.
Trīs Baltijas valstis deklarācijā pieprasa, lai, sākot ar Eiropas Savienības (ES) nākamā daudzgadu finansēšanas perioda no 2014. līdz 2020. gadam pirmo dienu, būtu nodrošināti taisnīgi un godīgi konkurences apstākļi visā ES tirgū. Triju Baltijas valstu zemnieki saņem vismazākos tiešos maksājumus ES salīdzinājumā ar pārējām ES dalībvalstīm. Deklarācijā norādīts, ka Baltijas valstis līdz ar pārējām dalībvalstīm ir nepārtraukti pildījuši vienas un tā pašas ES likumdošanas prasības par spīti lielajām atbalsta apjomu atšķirībām ES. Šādā situācijā tiek ierobežotas Baltijas valstu zemnieku iespējas vienlīdzīgi konkurēt ES kopējā tirgū. Deklarācijā uzsvērts, ka turpmāk nav pieļaujamas milzīgās atšķirības tiešo maksājumu līmeņos starp dalībvalstīm, kad tiešo maksājumu apjoms starp ES dalībvalstīm atšķiras līdz pat piecām reizēm, kas apdraud Baltijas valstu lauksaimnieku konkurētspēju pārējo ES dalībvalstu zemnieku starpā.
Deklarāciju parakstīja zemkopības ministre Laimdota Straujuma, Igaunijas lauksaimniecības ministrs Helirs Valdors Seders, Lietuvas lauksaimniecības ministrs Kazis Starkevičs, Latvijas Lauksaimnieku organizāciju sadarbības padomes valdes loceklis Armands Krauze, Latvijas Zemnieku saeimas priekšsēdētāja vietniece Maira Dzelzkalēja, Latvijas Lauksaimniecības kooperatīvu asociācijas valdes loceklis Uldis Krievārs, Igaunijas Lauksaimnieku centrālās savienības prezidents Juhans Sargava, Lietuvas Lauksaimnieku savienības priekšsēdētājs Jons Talmants, Igaunijas Lauksaimniecības un tirdzniecības kameras prezidents Avo Molders, Lietuvas Lauksaimniecības kameras prezidenta vietnieks Bronus Markausks un Igaunijas Lauksaimnieku federācijas ģenerālsekretārs Kauls Nurms.
«Tikai kopā cīnoties, Latvijas, Igaunijas un Lietuvas zemkopības ministriem ciešā sadarbībā ar triju Baltijas valstu lauksaimnieku nevalstiskajām organizācijām ir cerība panākt, ka mūsu pamatotās prasības par taisnīgu tiešo maksājumu sadali visu Eiropas Savienības dalībvalstu lauksaimnieku starpā tiks ievērotas un beidzot tiks novērsta Baltijas valstu lauksaimnieku interešu diskriminācija,» pēc deklarācijas parakstīšanas uzsvēra zemkopības ministre Laimdota Straujuma. Sarunā ar Neatkarīgo ministre atzina, ka kopēja nostāja šajā jautājumā ir liels sasniegums, lai gan pagaidām nav lielu cerību uz milzīgu izpratni starp citām ES dalībvalstīm. Viņa pauda cerību, ka izdosies pārliecināt Eiropas Komisiju un arī ES valstu politiķus, ka jāpalielina ES fondu finansējums vismaz lauksaimniecības attīstībai kopumā. Par to ir iecerētas turpmākās Baltijas valstu zemkopības ministru sarunas arī ar Vācijas pārtikas, lauksaimniecības un patērētāju tiesību aizsardzības ministri Ilzi Aigneri šā gada martā, par ko vienošanās panākta Gruene Woche sanāksmes ietvaros.
Vācijas zemnieki: ne uz mūsu rēķina!
Vācijas zemnieku savienības viceprezidents un Vācijas Bundestāga deputāts Norberts Šindlers sarunā ar Vācijas Gētes institūta uzaicinātājiem žurnālistiem, kuru vidū bija arī Neatkarīgās pārstāve, uzsvēra, ka, pēc viņa domām, tiešmaksājumu palielinājumam Latvijas, Lietuvas, Igaunijas un arī Polijas zemniekiem būtu jānotiek uz kopējā ES fondu finansējuma pārdales, nevis palielināšanas rēķina. Proti, tiešmaksājumus zemniekiem tiešām varētu palielināt, taču tas būtu jādara no lauku attīstības programmas fondu līdzekļiem, kopējo ES līdzdalības apjomu nepalielinot. Viņa pozīciju zināmā mērā var saprast – Vācijas zemnieki iemaksā Eiropas Savienības fondos 8 līdz 10 miljardus eiro, bet no tiem saņem 5 miljardus eiro. N. Šindlers Vācijas Zemnieku savienības (kas ir ļoti ietekmīga sabiedriskā organizācija Vācijā) viedokli izskaidroja šādi – jā, tiešām, vajag samazināt augstāko tiešmaksājumu līmeni, kas, piemēram, dažos Francijas rajonos ļauj zemniekiem saņemt pat 1500 eiro par hektāru, bet tiešmaksājumu līmenis būtu izlīdzināms, nešķirojot nozares un lauksaimnieciskās darbības veidus un kopējo lauksaimniecības finansējuma līmeni nepaaugstinot. Vācijā visi zemnieki saņemot apmēram 300 eiro par hektāru, un tas nav maināms princips nākamās ES budžeta perspektīvas ietvaros, uzskata Vācijas Zemnieku savienības viceprezidents.
Savukārt Vācijas pārtikas, lauksaimniecības un patērētāju tiesību aizsardzības ministre Ilze Aignere, atbildot uz Neatkarīgās un Lietuvas žurnālistu jautājumu par tiešmaksājumu izlīdzināšanas prognozēm, uzslavēja Baltijas valstu solidaritāti šajā jautājumā un solīja atbalstu tiešmaksājumu paaugstināšanas jomā «līdz pat 70% no Eiropas Savienības kopējā līmeņa». Taču no atbildes netapa skaidrs, vai šī tiešmaksājumu palielināšana ietvertu kopīgā finansējuma palielināšanu Baltijas valstu zemniekiem, vai arī Vācijas Zemnieku savienības piedāvāto modeli ar finansējuma pārdali.
ES zemniekus satrauc Eiropas Komisijas prasība
Eiropas lauksaimniecības komisārs Dacijans Čološs Gruene Woche sanāksmes ietvaros prezentēja arī galvenos uzstādījumus ES lauksaimniecības politikai un ES daudzgadu budžetam līdz 2020. gadam. Kopumā ES atbalsts lauksaimniecībai netiks samazināts, saglabājot to 40 miljardu eiro apjomā, kā tas ir bijis līdz šim. Tomēr katrai zemnieku saimniecībai būšot jāsaglabā 7% no saimniecības neapstrādātas zemes, lai lauksaimnieciskā ražošana pilnībā nesagrautu ekoloģiju. Šā uzstādījuma aktīvākie lobisti ir Pasaules dabas fonda Vācijas filiāle un arī ekoloģijas atbalsta organizācija Germanwatch, ar kuras pārstāvjiem Berlīnē bija iespēja tikties arī Neatkarīgajai. Viņu viedoklis ir skaidrs – pasaules pārtikas krīzes risinājumam nav jābūt lauksaimniecības intensifikācijai attīstītajās zemēs Eiropā, piemēram, Vācijā, kur jau tā pārtika tiekot saražota pārpārēm. Eiropā lauksaimnieciskā ražošana ir nevis jāintensificē, bet gan jāmazina, investējot lauksaimnieciskajā ražošanā tajās valstīs, kur pārtikas tiešām trūkst. Pret šo EK ielobēto zaļo uzstādījumu Gruene Woche sanāksmju ietvaros aktīvi iebilda Vācijas Zemnieku savienības prezidents Gerds Zonnleitners, savukārt ministre Ilze Aignere uzsvēra, ka viņai nav nekas pret ekoloģiju, taču vērtīgāko lauksaimniecības zemju atstāšana atmatā arī neesot pieļaujama.
Jādomā, ka šī ES prasība par 7% neapstrādātas zemes saglabāšanu katrā saimniecībā nebūs Latvijas zemnieku lielākā sāpe, jo Latvija pagaidām nepieder pie pārmēru intensificētas lauksaimniecības zemēm. Un jācer arī, ka šī problēma neaizēnos gatavību izprast Latvijas zemnieku prasības pēc tiešmaksājumu izlīdzināšanas Eiropā.