„Latvijas lauksaimnieki kategoriski pieprasa politiķiem atrisināt šādus svarīgus jautājumus Kopējās lauksaimniecības politikas reformas ietvaros: izveidot tādu Kopējo lauksaimniecības politiku, lai visu ES dalībvalstu lauksaimnieki saņemtu vismaz 90% no ES vidējā tiešo maksājumu līmeņa; maksājumu nosacījumus balstīt uz jauniem, objektīviem kritērijiem; jauno tiešo maksājumu sistēmu ieviest bez pārejas perioda.”
Šo deklarāciju paredzēts iesniegt kā Eiropas Komisijas prezidentam Žozē Manuelam Barrozu, tā arī ES pārstāvniecības birojā Rīgā 12. oktobrī, kad ES Komisija prezentēs likumdošanas aktu priekšlikumus par KLP nākotni pēc 2014. gada. Prezentācija vienlaicīgi notiks Eiropas Parlamentā un visās 27 ES dalībvalstīs, to noklausīties aicināti 15 iepriekš pieteikti lauksaimnieku organizāciju pārstāvji katrā valstī.
Tajā pat dienā Briselē darba vizītes laikā lauksaimnieki Briselē šo deklarāciju nodos Latvijas prezidentam Andrim Bērziņam, kuram paredzēta tikšanās ar Eiropas Komisijas prezidentu Žozē Manuelu Barrozu. Latvijas prezidentam paredzēta tikšanās ar protestējošajiem lauksaimniekiem arī Briselē, tādējādi izrādot atbalstu lauksaimniekiem. Lauksaimnieku organizācijas augsti novērtē Valsts prezidenta teicamo izpratni par lauksaimniecību kā vienu no Latvijai svarīgākajām tautsaimniecības jomām.
Ņemot vērā ziņas par Latvijai nelabvēlīgo EK priekšlikumu par KLP nākotni, 12. oktobrī Rīgā pie ES pārstāvniecības ēkas Aspazijas bulvārī pieteikta zemnieku protesta akcija. Tas pilnībā apstiprina arī domu, ko pauda konferences dalībnieki, - ka sarunām ar ES no klusas diplomātijas formas jākļūst agresīvākām un nepiekāpīgākām.
Konferenci atklāja Latvijas Zemnieku federācijas valdes priekšsēdētāja Agita Hauka, uzsverot, ka pasākums veltīts sāpīgu jautājumu izskatīšanai par Baltijas valstu lauksaimniecības attīstību, tos vizualizējot vēl pirms Eiropas Savienības svarīgo lēmumu – KLP likumprojekta publiskošanas laika posmam no 2014. līdz 2020. gadam. Viņa sacīja, - kā mēs domāsim par nākotni, tā arī dzīvosim. Tāpēc jādomā pozitīvi un jācīnās par iespējami labākiem noteikumiem, apvienojot Baltijas valstu zemnieku nevalstisko organizāciju spēkus. Lauksaimniecības statūtsabiedrību asociācijas valdes priekšsēdētāja Aija Balode vēlēja ražīgu darbu konferences dalībniekiem un teica, ka lielākā daļa Latvijas lauksaimnieku cer uz veiksmi, turpinot cīņu par mums labvēlīgāku Eiropas politiku lauksaimniecībā.
Konferenci vadīja LLKC direktors Edgars Linde, rosinot diskusijas par katru no iztirzāto tēmu grupām, lai kopīgi domātu par to, kā pozitīvi ietekmēt Latvijas lauksaimniecības attīstības procesus tuvākajā nākotnē.
Eiropas Ekonomisko un sociālo lietu komitejas loceklis Armands Krauze uzsvēra, ka LR Saeima ir pieņēmusi vairākus ziņojumus par lauksaimniecības nozares attīstību. Diemžēl šobrīd situācija ir tāda, ka, dalot ES finansējumu atsevišķi lauksaimniecības attīstībai un platību tiešmaksājumiem, kopā abās pozīcijās nākamajā saimniekošanas periodā būtu gadā jāpieprasa līdzšinējo divu miljardu latu vietā trīs. Taču, ja pēc tiešmaksājumu aprēķinu kārtības šī sadaļa būtu mazāka, jādomā par to, vai esam gatavi atteikties no naudas daļas par labu lauku attīstībai. To nepieciešams izdiskutēt lauksaimnieku organizācijās, lai nākamā gada beigās, kad šis lēmums jāpieņem, būtu skaidrs viedoklis. Turklāt kopējais ES piedāvājums nav Baltijas valstīm labvēlīgs, jo kopš iestāšanās ES noteiktais pārejas periods septiņu gadu garumā tagad dokumentu projektos tiek pārcelts līdz 2028. gadam. Jāpanāk līdzvērtīgi platību maksājumi visām valstīm 80-120 procentu apjomā no vidējā. Latvijā šobrīd saņemtā summa, kas ir krietni mazāka, tieši ietekmē emigrāciju un vedina uz lauksaimniecības nozares iznīcību. Ievērojami samazinājies gan saimniecību, gan jauno lauksaimnieku skaits. Iepriekšējās ES lauksaimniecības reformas nav bijušas veiksmīgas, un arī paredzētā neko labu neliecina, tāpēc jādomā par agresīvākām sarunu formām ar ES, apvienojoties Baltijas lauksaimniekiem.
Zemkopības ministrijas valsts sekretāres vietniece Rigonda Lerhe iepazīstināja ar plašu statistiku par no ES saņemtā atbalsta apjomu, gan lauksaimnieciskās ražošanas rādītājiem, kā arī KLP vīziju pēc 2013. gada. Paredzams, ka Latvijai tiešie platību maksājumi 2017. gadā tiks aprēķināti 144 eiro apmērā par hektāru – 95 eiro vietā 2013. gadā. Taču tas nemazina problēmu, ka tas nebūt nav tuvu vidējam rādītājam ES. Latvijā stabili attīstās piena un gaļas lopkopība, palielinājies graudaugu ražošanas apjoms. Bet šim procesam nepieciešams mērķtiecīgāks atbalsts, tajā skaitā mazajām lauku saimniecībām, jo apvienošanās procesā, kas tagad norit intensīvi, ne visi spēj iesaistīties dažādu iemeslu dēļ.
Lietuvas Lauksaimniecības kameras pārstāvis Broņislavs Markausks teica paldies Latvijas zemnieku organizācijām par to, ka tās uzņēmušās līderpozīcijas Baltijas valstu vidū, lai glābtos no slīkšanas šobrīd sarežģītajā saimniekošanas situācijā laukos, ko iespaido ES pašreizējie lēmumi. Skanēja sen zināmais teiciens, - ka slīcēja glābšana ir tikai paša slīcēja rokās. Tomēr iespējams, ka labāk tiks uzklausīta balss, ko ES paudīs kopā visu trīs Baltijas valstu pārstāvji.
Konferencē uzstājās Eiroparlamenta deputāte Sandra Kalniete, kura strādā EP Lauksaimniecības komitejā, lai stāstītu par to, ka pieaugusi Eiroparlamenta loma KLP likumprojekta izstrādē. Pēdējā laikā izskatīti daudzi priekšlikumi, vairāk nekā 1200, apkopojot tos 69 reālos kompromisa priekšlikumos likumprojektā. Sniegti vairāki ziņojumi un citi vēl tiek gatavoti, - gan par tiešajiem maksājumiem, lauku attīstību, lauksaimniecības tirgu un KLP finansēšanu. Sandra Kalniete uzsver, ka ir svarīgi panākt taisnīgumu tiešmaksājumu jomā. Taču vienotu formulu ieviest neizdosies, tāpēc jārunā par taisnīgākiem un izlīdzinātākiem maksājumiem, kā arī objektīvākiem kritērijiem. Latvijas pārstāvju cīņa rit par to, lai platību maksājumi būtu 80% kā „slieksnis” un 120% kā „griesti” no šobrīd vidējā maksājuma 270 eiro par hektāru dalībvalstīm atkarībā no to saimniekošanas rādītājiem. Būtiski arī nepieļaut pārejas perioda pārcelšanu Baltijas valstīm līdz 2028. gadam, kas būtu jābeidz vismaz 2015. gadā, tādējādi nodrošinot vienādus noteikumus finansējuma saņemšanai. Kalniete sacīja, ka 12. oktobrī paredzamā KLP reformas politika nav pieņemama gandrīz nevienai ES dalībvalstij, - tikai katrai citu iemeslu dēļ. Tāpēc viņai šajā dienā paredzēta tikšanās ar visiem Eiropas parlamentāriešiem no visām trijām Baltijas valstīm neatkarīgi no piederības kādai konkrētai partijai vai partiju grupai, lai jautājumā par vienlīdzīgu maksājumu attiecināšanu arī uz Baltijas valstu lauksaimniekiem pieņemtu vienotu nostāju.
Latvijas lauksaimnieki patiesi cer, ka šajā cīņā varēs turpināt iesākto labo sadarbību kā ar Alfrēdu Rubiku, kurš ir vienīgais īstenais Eiropas Parlamenta deputāts Eiropas Parlamenta lauksaimniecības komitejā un ir vairākkārtīgi uzsvēris savās uzrunās lauksaimniekiem svarīgos jautājumus, tā arī ar Sandru Kalnieti, kuras formālo aizstājējas locekļa amatu šajā komitejā stiprina ļoti uzstājīgs un pārliecinošs darbs gan komitejā, gan ārpus tās. Viņi pagaidām ir vienīgie Eiropas Parlamenta deputāti lauksaimniecības komitejā no Baltijas valstīm.
2012. gada pirmajā pusē risināsies aktīvs darbs KLP apspriešanā, bet gada beigās – oficiālas sarunas starp Eiropas Padomi un Eiropas Parlamentu.
LLKC izveidotā ES lauksaimniecības un lauku attīstības lietu biroja vadītāja Nora Lapiņa runāja par reālām Baltijas valstu sadarbības iespējām, ietekmējot KLP reformu procesu. Tam nepieciešams, lai katrs lauksaimnieks iesaistītos kādā nevalstiskajā organizācijā, un tā viņa vārdā aizstāvētu viņa viedokli. Tieši tāpēc šobrīd piecas lielas Latvijas lauksaimnieku organizācijas – Lauksaimnieku organizāciju sadarbības padome, Zemnieku Saeima, Latvijas Lauksaimnieku kooperatīvu asociācija, Latvijas Zemnieku federācija un Lauksaimniecības statūtsabiedrību asociācija sadarbojas ar Valsts lauku tīklu. Patīkami, ka Latvijai ar savu viedokli izdevies atrast domubiedrus ne tikai kaimiņvalstīs, bet arī Slovākijā, Polijā, Ungārijā. Tieši kopējiem spēkiem iespējams panākt procesu virzību lielākajā Eiropas lauksaimnieku un lauksaimniecības kooperatīvu organizācijas – COPA/COGECA, kur ar mūsu valsts pārstāvju balsīm vien nepietiek.
LLKC valdes priekšsēdētājs Mārtiņš Cimermanis, sākot savu prezentāciju par tēmu Lauku teritoriju sekmīgas attīstības priekšnosacījumi, uzsvēra, ka pašreizējā situācija KLP reformu gaisotnē liek no šī vārdu savienojuma svītrot vārdu „kopīga”, jo Latvijai un mūsu kaimiņvalstīm tā ir diskriminējoša un netaisnīga. Cīnoties par naudu arī mēs paši esam aizmirsuši tās vērtības, kuru dēļ nauda ir vajadzīga, - cilvēku pilnvērtīgai dzīvei laukos. Bet labklājības pamats ir produktīvs darbs. Diemžēl Latvija ir „pirmajā”, viszemākajā vietā ES, aprēķinot atšķirības starp cilvēku dzīves kvalitāti pilsētās un laukos. Taču aprēķini mēdz būt arī absurdi, piemēram, tā sauktais IKP, kuru Latvijā veido tikai 38% no ražojošās ekonomikas un 42% no neražojošās (piemēram, vadībā ir izglītības nozare un valsts pārvalde), jo vērā tiek ņemts naudas apgrozījums attiecīgajā nozarē. Taču Latvijas eksportā 45% ir to preču skaits, kas saistīts ar lauksaimniecisko nozari un apliecina tās dzīvotspēju. Diemžēl bieži ES finansējums tiek aprēķināts no IKP apjoma, un nesniedz patieso ainu, kālab pilnvērtīgi netiek atbalstīta lauku teritoriju attīstība. Tam nepieciešams dažādot lauku ekonomiku, atbalstot jaunu uzņēmumu radīšanu, attīstot ne tikai lauksaimniecisko ražošanu, bet arī lauku tūrismu, amatniecību, bioloģisko lauksaimniecību u. c.
Latvijas Bioloģiskās lauksaimniecības asociācijas valdes priekšsēdētājs Gustavs Norkārklis runāja par tā sauktās Zaļās komponentes ieviešanu KLP reformā. Paredzot to kā obligātu priekšnosacījumu tiešo maksājumu saņemšanai, pastāv vairāki riska faktori (piemēram, salīdzinoši nelielās soda naudas par noteikumu neievērošanu), tāpēc šīs prasības par videi draudzīgu saimniekošanu būtu vēlams iekļaut kā papildinājumu jau esošajos savstarpējās atbilstības noteikumos.
Konference darbu turpināja trīs darba grupās: Mazā lauksaimnieka un aktīvā lauksaimnieka definīcija, Zaļā komponente un Jaunieši laukos.
Pasākuma otrajā dienā konferences dalībnieki devās pieredzes apmaiņā uz zemnieku saimniecībām Lejnieki un Ruķi. Pirmā no tām nodarbojas ar bioloģisko saimniecību, audzējot gaļas un piena kazas. Otrā – ar piena lopkopību.
Starptautiskā konference Baltijas valstu sadarbība Eiropas kopējās lauksaimniecības politikas veidošanā notika 6. un 7. oktobrī Siguldā.