Latvijas lauksaimniekiem tiek plānoti mazāki Eiropas Savienības maksājumi nekā citviet savienībā, atzīst Eiropas Komisijas pārstāvniecības Latvijā vadītāja Inna Šteinbuka, aicinot zemniekus novērtēt to, ka Latvija tomēr saņems vairāk nekā pašlaik.
Pēc plānotās Eiropas kopējās lauksaimniecības politikas reformas Latvijas zemnieki saņems ievērojami vairāk, intervijā Latvijas Neatkarīgajai televīzijai uzsvēra Šteinbuka, piebilstot, ka pieaugums ir straujš – par aptuveni 50%. Turklāt jāņem vērā, ka atšķirības maksājumos veidojušās vēsturiski, tāpēc arī maksājumu izlīdzināšana notiek ar pārejas periodu.
Problēmas maksājumu izlīdzināšanā rada apstāklis, ka reforma paredz lielāko maksājumu saņēmējiem atvēlēt mazākas summas, šādam risinājumam izraisot pretestību vecajās ES valstīs, atzina EK pārstāvniecības Latvijā vadītāja.
Turklāt no EK puses nācis tikai pirmais piedāvājums, kas ir sākums turpmākām sarunām, viņa uzsvērusi.
Ziņu portāls BNN.LV jau vēstīja, ka zemkopības ministrs Jānis Dūklavs un Ministru prezidents Valdis Dombrovskis, pārrunājot valsts turpmāko rīcību ES lauksaimniekiem izdevīgāku maksājumu panākšanai, pauduši uzskatu, ka Latvijas lauksaimniekiem tiešie maksājumi nedrīkst būt zemāki par 200 eiro par hektāru.
Zemkopības ministrija un lauksaimnieki nepiekrīt Eiropas Komisijas priekšlikumam par tiešo maksājumu izlīdzināšanu 2014.-2020.gadam. Ministrs uzsvēra, ka EK nav ņēmusi vērā jau iepriekš izdiskutētos un apspriestos objektīvos kritērijus, bet gan piedāvājusi minimāli pārdalīt finansējumu starp dalībvalstīm.
«Tādējādi tiek diskriminēti Latvijas zemnieki ES kopējā tirgū, tā veidojot nevienlīdzīgu konkurenci un pat apdraudot mūsu lauksaimniecības nozaru turpmāku pastāvēšanu,» atzinis Dūklavs.
Jau ziņots, ka EK piedāvā veikt minimālu finansējuma pārdali no tām ES dalībvalstīm, kuras tagad saņem virs vidējā ES tiešo maksājumu līmeņa (269 eiro par hektāru) uz tām dalībvalstīm, kuras saņem zem ES vidējā tiešo maksājumu līmeņa.
Lai gan EK savā priekšlikumā precīzi nenosauc konkrētu finansējuma apjomu, ko ES dalībvalstu lauksaimnieki saņemtu par vienu hektāru, pēc Zemkopības ministrijas provizoriskiem aprēķiniem, kuri veikti pēc EK piedāvātās metodikas, nozīmē to, ka Latvijas lauksaimnieki papildus jau esošajiem tiešajiem maksājumiem saņemtu klāt tikai apmēram 50 eiro. Šobrīd tieši Baltijas valstu – Latvijas, Lietuvas un Igaunijas – zemnieki saņem viszemākos maksājumus starp ES dalībvalstīm. .
Gala lēmumu par ES daudzgadu budžetu pieņems ES dalībvalstu Ministru prezidenti, ņemot vērā Eiropas Padomes un Eiropas Parlamenta viedokli.