vingrojumi

“Skaties uz sevi spogulī un nepatīk noapaļotie pleci? Ikdienā centies muguru taisnot, bet izjūti sāpes starp lāpstiņām? Nāc, vingrojam kopā,” aicina fizioterapeite Madara Sirmace.

“Daudz dzirdam izteicienus, ka sēdošs darbs ir kaitīgs veselībai: sāpes muguras lejas daļā, sprandā, vēnu problēmas, tirpšana rokās un liekais svars. Vai tas ir tikai par sēdošu darbu,” rosina aizdomāties fizioterapeite Madara Sirmace.

Sertificēta fizioterapeite Madara Sirmace stāsta, ka sāpes jostas daļā, palielināts izliekums muguras lejas daļā, izgāzies vēderiņš, arī savilkta spranda, var būt sekas vājai vēdera muskulatūrai.

“Trauksme ir tipiska cilvēka reakcija uz stresu. Bet pārāk daudz trauksmes ikdienā var traucēt dzīvot veselīgu un laimīgu dzīvi,” raksta healthline.com.

Šī pašmasāžas tehnikas var izmantot pie saspringtas, sāpošas muguras, lai atslābinātu muguras muskuļu pēc garas darba dienas vai treniņa.

Lai gan liekais svars ir visizplatītākais dubultzoda cēlonis, ne visi cilvēki, kuriem ir dubultzods, ir apaļīgi. Reizēm dubultzodu veicina arī ģenētika. Kas īsti ir dubultzods? Tas ir zemādas tauku slānis, kas atrodas zem zoda, radot iespaidu par vēl viena zoda esamību. Dažādi vingrojumi var palīdzēt samazināt dubultzodu.

Analizējot attālinātā darba apstākļus, Rīgas Stradiņa universitātes (RSU) un Vidzemes augstskolas zinātnieki secinājuši, ka liela daļa mājas biroju nav atbilstoši iekārtoti un rada dažādas veselības problēmas, tāpēc īpaši svarīgi ir rūpēties par fiziskām aktivitātēm mājas apstākļos. Rīgas Stradiņa universitātes (RSU) asistente un P.Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīcas fizioterapeite Dace Driba iesaka vienkāršus vingrinājumus, ko var veikt mājās bez īpaša aprīkojuma.

Pasaules Veselības organizācija ziņo, ka 1,4 miljardu pieaugušo veselību apdraud fizisku vingrinājumu trūkums. Tas attiecas uz teju visiem biroja darbiniekiem Latvijā, jo tie, kuri, veicot darba pienākumus, sēž vismaz sešas stundas, ir sēdoša darba darītāji un, sēžot ilgas stundas, ķermenī netiek nodrošināta pilnvērtīga asinscirkulācija u. c., ar laiku radot neatgriezeniskus veselības traucējumus. Rīgas Stradiņa universitātes Rehabilitācijas fakultātes asistente un fizioterapeite Daiga Pulmane iesaka ikvienam sēdoša darba darītājam vismaz reizi stundā piecas minūtes pavingrot. Video viņa pastāsta, kāpēc ir jāvingro, un nodemonstrē vairākus vienkāršus vingrinājumus, ko var veikt, sēžot un stāvot pie sava darba galda. Sēdoša darba darītājiem, kuriem muskuļi ilgstoši ir saspringtā stāvoklī un tiek saspiesti mugurkaula skriemeļi, var rasties izmaiņas mugurkaulā, veidoties kakla, krūšu un jostas daļas izmaiņas skriemeļos, kā arī parādīties galvassāpes un citi veselības traucējumi. Ilgstoši skatoties vienā punktā, t. i., dokumentos vai monitorā, tiek noslogota arī redzes muskulatūra, līdz ar to rodas ne tikai galvassāpes, bet arī sāpes kaklā, plecos un rokās visā to garumā. “Datora monitoram vienmēr jābūt novietotam darbiniekam tieši pretī, lai nesavērptos mugurkaulā ap savu asi, un noteikti reizi stundā būtu jāpaskatās monitoram pāri tālumā,” skaidro fizioterapeite. Ja ir vienveidīgs darbs ar datorpeli, tiek noslogoti arī pirksti un plaukstas locītava, un dienas beigās locītava var sāpēt, kā arī ir tirpt pēc darba un visu nakti. Ilgstoši sēžot, tiek saspiests iegurnis un cirkšņi, līdz ar to tiek traucēta asinscirkulācija uz kājām un tiek noslogota jostas un iegurņa daļa. “Arī muskulatūra ir disbalansā – kājas ir saliektas gūžās 90 grādu leņķī, vēdera muskulatūra ir atslābusi, bet tajā pašā laikā, lai noturētu ķermeni taisni, jostas daļas muskulatūra ir saspringusi,” stāsta RSU asistente Daiga Pulmane. “Kad muskuļi nogurst, sākam ieņemt nepareizas, šķības pozas, kur viena iegurņa daļa ir augšā, otra – lejā, līdz ar to izmainās stāvoklis mugurkaulā. Ja šāda poza ir ilgstoši, tad var būt muskuļu disbalanss un rodas sāpes muguras jostas daļā.” Kad sēžot tiek ieņemta sakumpusi poza, tiek saspiestas plaušas un diafragma, līdz ar to tiek traucēta elpošanas funkcija un organismam pietrūkst skābekļa. Kā liecina viss iepriekš minētais, ilga sēdēšana nav labvēlīga organismam, tādēļ ik pa brīdim ir jāizstiepjas, jāpieceļas, jāpastaigā vai jāpavingro. “Un, kad būsiet izpildījuši vienkāršos vingrojumus, ko es demonstrēju un kas no jūsu dienas aizņems tikai dažas minūtes, iesaku piecelties un aiziet izdzert glāzi ūdens,” smaidot nobeigumā piebilst fizioterapeite.

Šoreiz piedāvājam septiņu vingrinājumu kompleksu, lai nostiprinātu kāju un dibena muskuļus. Sporta kluba Atlētika trenere Evelīna Parhomenko demonstrē vingrinājumus un apstiprina, ka nāksies mazliet papūlēties, lai iegūtu tvirtu dibenu un slaidas kājas. Vingrinājumu programmu ieteicams veikt trīs reizes nedēļā un atkārtot trīs reizes.

Ar šī vingrinājuma palīdzību tu ātri vien iegūsi plakanu un vingru puncīti.

Bieži vien sportojot rodas dažādas traumas tikai tāpēc, ka nav ievēroti visvienkāršākie nosacījumi un pamatlietas, kas sportošanu padarītu par efektīvu, nevis gluži otrādi, radītu ķermenī pārmērīgas sāpes vai pat traumas. Jebkuras fiziskās aktivitātes ir veselīgas un vajadzīgas, tomēr nebūtu prāta darbs noslogot savu ķermeni ar fiziskiem vingrinājumiem, pirms tam nezinot, kā pareizi uzsākt un nobeigt treniņu, un to pareizi iesildīt. “Arī haotiskā secībā veiktas fiziskas aktivitātes nelīdzēs, pretējā gadījumā mēs riskējam sastiept muskuļus vai pat trenējoties tos saraut,” norāda fitnesa klubu tīkla “Atlētika” galvenā trenere Veronika Kim.”

Lielai daļai strādājošo darba dienas aizrit, strādājot pie datora. Stundu pēc stundas, dienu pēc dienas, jo darbs dzen darbu. Taču, ja netiek ievērots pārtraukums un ilgas stundas tiek aizvadītas pie datora statiskā pozā, biroja darbinieki var sākt sūdzēties par muguras, locītavu un muskuļu sāpēm. Tāpat, neatpūtinot acis, var rasties redzes problēmas.

Piektdien, 24.februārī plkst. 12.00 Rīgas domes Izglītības, kultūras un sporta departamenta (RD IKSD) Izglītības pārvalde organizē metodiskā materiāla pirmsskolas izglītības iestāžu pedagogiem "Vingrinājumi pirmsskolas vecuma bērniem sporta un grupu nodarbībās" prezentāciju.