Valdība otrdien atbalstīja Veselības ministrijas pieprasījumu turpmākos trīs gadus piešķirt 144 miljonus eiro veselības nozares budžetam. Lai arī šī nauda nav paredzēta papildu iniciatīvām, ne arī mediķu algu palielinājumam, tā tomēr ir ievērojama summa valsts budžeta izdevumu kontekstā. Tāpat šī nav vienīgā summa, ko saņemt savā maciņā vēlas Veselības ministrija, – saskaņā ar prioritāšu sarakstu veselības nozarē nepieciešami vēl vismaz 277 miljoni eiro papildus, to skaitā 120 miljoni eiro tieši mediķu algu palielināšanai. Par šīs naudas piešķiršanu Veselības ministrijai gan būs jāpacīnās.
Tikai 4% aptaujāto uzskata veselības aprūpei novirzīto finansējuma apmēru par pietiekamu, noskaidrots pēc Biofarmaceitisko zāļu ražotāju asociācijas Latvijā (BRAL) pasūtījuma veiktajā aptaujā.
Latvijas Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrība (LVSADA) sagaida, ka valdība steidzami nāks klajā ar garantijām par to, ka turpmāko gadu budžetā finansējums veselības aprūpes darbinieku algu paaugstināšanai tiks piešķirts vismaz likumā paredzētajā apmērā.
Ministru prezidenta Krišjāņa Kariņa (JV) paustais par veselības nozares neefektivitāti varētu būt saistīts ar precīzas informācijas trūkumu par veselības aprūpi Latvijā, šādu viedokli pauda Latvijas Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrības (LVSADA) priekšsēdētājs Valdis Keris.
Lai efektīvi izmantotu veselības aprūpes nozares finansējumu, sistēmā jābūt noteiktam finanšu resursu līmenim - tādējādi varētu investēt ilgtermiņa risinājumos, kas izmaksas samazinātu, norādīja veselības ministre Ilze Viņķele (AP), komentējot premjera Krišjāņa Kariņa (JV) paustās bažas par veselības nozares finansējuma efektīvu izmantošanu.
Valsts kontrole (VK) veikusi apjomīgu revīziju, vētījot cilvēkresursu problemātiku veselības aprūpes sistēmā, no izglītības ieguves līdz dažāda līmeņa nozares darbiniekiem. Secinājumi lieku reizi apliecina kritisko stāvokli nozarē un situācijas pasliktināšanos. Par revīzijas atklājumiem un ieteikumiem krīzes mazināšanai Neatkarīgās intervija ar VK 3. revīzijas departamenta direktori Ingu Vāravu un revīzijas grupas vadītāju Mareku Zvirgzdiņu.
Kopš 2005.gada ir apstiprinātas dažādas pamatnostādnes, programmas un konceptuālie ziņojumi, kas izstrādāti, lai Latvijā strādājošie mediķi būtu pieejami pacientu pieprasījumam atbilstošā skaitā un kvalifikācijā, tomēr šis mērķis ne tuvu nav sasniegts, revīzijā konstatējusi Valsts kontrole (VK).
Saeima konceptuāli atbalstīja ieceri līdz 2021. gadam saglabāt līdzšinējo pieeju veselības aprūpes finansēšanā, tomēr situācija, kad par šo likumprojektu Saeimas plenārsēdē nenotiek nekādas diskusijas, dara bažīgu. Iedzīvotājus interesē, kāda būs situācija pēc 1. jūlija un kāpēc veselības iemaksas nav jāveic visiem strādājošajiem
Diemžēl Saeimas vakar pirmajā lasījumā pieņemtie grozījumi Veselības aprūpes finansēšanas likumā neparedz divu veselības aprūpes pakalpojumu grozu atcelšanu. Tas izriet no likuma normas, kas iegrozīta likumā. Tiesa, vēl sagaidāmas diskusijas Saeimas Budžeta un finanšu komisijā, kas noteikta par atbildīgo šī likuma nākotnes varianta izstrādei.
Veselības ministre Ilze Viņķele (AP) jaunajā veselības apdrošināšanas sistēmā piedāvās neapdrošinātajiem noteikt mazu, bet obligātu iemaksu, kas faktiski nozīmēs vienota veselības aprūpes pakalpojumu groza ieviešanu Latvijā.
Nepieciešamās izmaiņas valsts veselības apdrošināšanas sistēmā jāpieņem līdz Jāņiem, sacīja Veselības ministrijas (VM) valsts sekretāre Daina Mūrmane-Umbraško.
Valdību veidojošās partijas vienojušās nodrošināt vienotu veselības aprūpes pakalpojumu klāstu, neizmantojot veselības aprūpes pakalpojumu sadalījumu divos grozos, kā arī viena procentpunkta sociālo likmi veselības apdrošināšanai attiecināt ne tikai uz vispārējā nodokļa režīmā strādājošajiem, bet arī uz alternatīvajos nodokļu režīmos strādājošajiem, piemēram, mikrouzņēmumiem, patentmaksu veicējiem un autoratlīdzību saņēmējiem. Veselības ministre Ilze Viņķele norāda, ka «ieejas biļete publiski finansētā veselības aprūpē lielākoties būs balstīta uz sociālās apdrošināšanas pamata».
Veselības ministre Ilzes Viņķeles (AP) piedāvātos grozījumus veselības aprūpes finansēšanas likumā plāno izstrādāt un pieņemt Saeimā līdz 1.jūlijam, lai tās varētu stāties spēkā no 2020.gada 1.janvāra, šodien pēc koalīcijas Attīstības komitejas tikšanās sacīja ministre.
Veselības aprūpes sistēma 28 gadus ir tikusi būvētā pati sev, nevis cilvēkam, atzina bijusī veselības ministre, tagad Saeimas deputāte Anda Čakša (ZZS).
Vairākas veselības nozares organizācijas sliecas atbalstīt veselības ministres Ilzes Viņķeles (AP) piedāvātās izmaiņas valsts veselības apdrošināšanas kārtībā, liecina aptaujāto organizāciju pārstāvju paustais.
Pagaidām ir pāragri runāt par veselības ministres Ilzes Viņķeles (AP) piedāvātajām izmaiņām valsts veselības apdrošināšanas organizēšanā, šodien pēc koalīcijas Attīstības komitejas sanāksmes sacīja Ministru prezidenta Krišjāņa Kariņa (JV) padomnieks veselības aprūpes jautājumos Renārs Putniņš (JV).
Visi valdību veidojošo partiju pārstāvji atbalsta virzību uz vienu veselības aprūpes pakalpojumu grozu, šodien pēc koalīcijas Attīstības komitejas sanāksmes sacīja veselības ministre Ilze Viņķele (AP).