Premjeram Krišjānim Kariņam (JV) būtu jāvērtē veselības ministres Ilzes Viņķeles (AP) atbilstība amatam, šādu viedokli šorīt Latvijas Radio pauda Latvijas Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrības (LVSADA) vadītājs Valdis Keris.
Keris un Viņķele jau ilgāku laiku apmainās ar dzēlībām viens par otra darbu. Šoreiz Keris kritizēja Viņķeles teikto, ka nākamā gada budžetā papildu līdzekļi tiks mediķiem, bet ne pacientiem, tāpēc viņa mēģināšot ar mediķiem sarunāt, lai daļu papildu iegūtā finansējuma novirza arī pacientu vajadzībām.
LVSADA vadītājs šādu aicinājumu vērtēja kā faktiski pretlikumīgu un tādu, kas būtu pamats premjeram vērtēt Viņķeles atbilstību amatam. Viņš atgādināja, ka LVSADA neuzticību Viņķelei izteica jau pirms laba laika, un Keris no šīs nostājas neatkāpjas.
Keris Viņķeles teikto vērtēja kā mēģinājumu sarīdīt pacientus pret mediķiem. Viņš uzstāšot, lai nozarei iegūto papildu naudu novirza tikai algu celšanai. Algu palielinājums gan neesot pašmērķis, apgalvoja Keris.
Arodbiedrības pārstāvis stāstīja, ka iegūtais 183 miljonu eiro palielinājums būšot obligātais likumā paredzētais minimums, un arī tā noteikti esot laba ziņa un valdībai šajā ziņā neesot ko pārmest, attiecīgi arī protestēt nav pamata.
Keris tomēr uzsvēra, ka nevar teikt, ka nozarē viss jau ir izdarīts, jo līdzekļu trūkums nozarei joprojām esot ievērojams.
Kā ziņots, Ministru kabinets 22.septembrī atbalstīja priekšlikumu 2021.gada budžetā novirzīt papildu līdzekļus mediķu un pedagogu atalgojuma celšanai, kā arī veikt izmaiņas nodokļos, "lai vecinātu iedzīvotāju sociālo aizsardzību". 2021.gada budžetā paredzēti papildus 304 miljoni eiro ministriju prioritārajiem pasākumiem. No tiem lielākā daļa jeb 183 miljoni eiro paredzēti mediķu atalgojuma celšanai.
Savukārt LVSADA pārmet Veselības ministrijai (VM), ka tā nespējot atspēkot arodbiedrības konstatētos trūkumus jaunajā mediķu atalgojuma modelī.
Kā aģentūru LETA informēja LVSADA darba koordinētāja Inga Rudzīte, arodbiedrība piektdien iepazīstināja Nacionālās trīspusējās sadarbības padomes (NTSP) Veselības aprūpes nozares apakšpadomi ar LVSADA padomes konstatētajiem trūkumiem VM sagatavotajā ziņojumā par jaunu ārstniecības personu darba samaksas kārtību.
Šīs sēdes laikā LVSADA esot detalizēti iepazīstinājusi klātesošos ar padomes lēmuma pamatojumu, taču, pēc Rudzītes paustā, neviens no arodbiedrības konstatētajiem ziņojuma trūkumiem pēc būtības neesot atspēkots ne no darba devēju puses, nedz arī no VM puses.
Analizējot šo ziņojumu, arodbiedrības padome konstatējusi, ka tas satur virkni nepatiesību par esošās darba samaksas sistēmas trūkumiem, kā arī "vairākus nopietnus, veselības aprūpes nozari apdraudošus riskus, kas sekotu jaunās kārtības ieviešanai", pauda Rudzīte.
Pēc viņas paustā, pastāv risks, ka labākie speciālisti aizies no valsts sektora, kā arī mazināsies motivācija jaunākajam medicīniskajam personālam. Arodbiedrības ieskatā, pasliktināsies arī darbinieku tiesības uz taisnīgām piemaksām, pieaugs birokrātija, tiks pārkāpta personas datu aizsardzība, kā arī notikšot izvairīšanās no likumā noteiktās darba samaksas paaugstināšanas 2020. un 2021.gadā.
Piemēram, risks, ka mazināsies jaunākā medicīniskā personāla (māsu palīgi) motivācija, ir saistīts ar jaunajā mediķu atalgojuma modelī paredzēto viņu vidējās darba samaksas proporcijas mazināšanu no 40% uz 29% no ārstu vidējās darba samaksas, klāstīja Rudzīte.
Savukārt risks, ka jaunā kārtība palīdzēs valdībai izvairīties no likumā noteiktās vidējās darba samaksas paaugstināšanas veselības aprūpes nozares darbiniekiem 2020. un 2021.gadā, pastāvot tāpēc, ka ziņojuma kopsavilkumā piedāvātais finansējuma modelis mērķa algas sasniegšanai septiņu gadu periodā, sākot ar nākamo gadu, likumā noteikto darba samaksas paaugstināšanu neparedz.
Tikmēr veselības ministre Viņķele pagājušajā nedēļā par NTSP Veselības aprūpes nozares apakšpadomē notiekošo sociālajos tīklos veltīja dzēlīgas piezīmes LVSADA un tās līderim Valdim Kerim.
"Notiek NTSP veselības apakškomitejas sēde, kurā skatām jauno mediķu atalgojuma modeli. Nozares pārstāvji, kas to izstrādāja, uzsvēra, ka esošais atalgojuma modelis ir necaurskatāms un nav taisnīgs. To pašu atzīst mediķi, kas pilotē jauno modeli. Keris - tā ir nepatiesība, viss ir ok," rakstīja ministre un turpināja: ""Tā demagoģija un necieņa, ko dzirdējām no Kera kunga prezentācijā ir tāda, ka lūdzam vienu - pārtraucam šo sēdi" - darba devēju puses viedoklis NTSP veselības apakškomisijas sēdē."
VM aģentūrai LETA skaidroja, ka kopš gada sākuma veselības nozares profesionāļi strādāja domnīcās, pēc kuru noslēguma tika uzsākta potenciālā atalgojuma modeļa testēšana, balstoties uz trīs slimnīcu datiem - Cēsu klīnikas, Paula Stradiņa klīniskā universitātes slimnīcas un Rīgas Austrumu klīniskā universitātes slimnīcas.
Tika uzsvērts, ka jaunais atalgojuma modelis vairākās domnīcas sēdēs kolektīvi veidots kopā ar veselības aprūpes nozares pārstāvjiem un darba devējiem, mācībspēkiem un ekspertiem, lai nodrošinātu taisnīgu, konkurētspējīgu, caurskatāmu, elastīgu un mērķtiecīgu darba samaksu ārstniecības personām, vienlaikus akcentējot, ka tas neparedz atteikšanos no Veselības aprūpes finansēšanas likumā ierakstītā ārstniecības personu atalgojuma pieauguma.
Ministrijā norādīja, ka kopumā jaunā atalgojuma modeļa izstrādē iesaistīto nozares profesionāļu skatījums uzskatāms par pozitīvu, "un jau tagad tiek atzinīgi novērtēts, kā rīks, kas ne tikai nodrošinātu ārstniecības personu atalgojuma pieaugumu, bet arī ir vienlīdzīgs un saprotams pašiem lietotājiem".