Sāk vākt parakstus, lai lielāku daļu budžeta novirzītu veselības aprūpei

Biofarmaceitisko zāļu ražotāju asociācija Latvijā (BRAL) sadarbībā ar Latvijas Brīvo arodbiedrību savienību, Latvijas Ārstu biedrību, Latvijas Jauno ārstu asociāciju, Latvijas Māsu asociāciju un Latvijas Pacientu organizāciju tīklu ir sākusi parakstu vākšanas kampaņa portālā "manabalss.lv", lai panāktu, ka no nomaksātajiem nodokļiem lielāku daļu summas novirzītu veselības aprūpei, informēja BRAL sabiedrisko attiecību pārstāvji.

Asociācija kampaņu sākusi, jo finansējums veselības aprūpei Latvijā - ap 4% no iekšzemes kopprodukta - esot viens no zemākajiem Eiropā. BRAL veiktā aptauja, par kuras metodoloģiju informācija nav sniegta, esot apliecinājusi, ka 89% Latvijas iedzīvotāju uzskatot, ka veselības aprūpei būtu jānovirza vairāk līdzekļu no nomaksātajiem nodokļiem. Šādi domājot 85% vīriešu un 91% sieviešu, visvairāk Kurzemē dzīvojošie - 94%. Katrs otrais no respondentiem esot uzsvēris, ka vairāk līdzekļu veselībai būtu jānovirza obligāti.

BRAL uzskata, ka "Latvijā ir vitāli nepieciešams palielināt veselības aprūpes budžetu", tāpēc organizācija ir sākusi parakstu vākšanas kampaņu sabiedrības iniciatīvu portālā "manabalss.lv".

"Gadu no gada Eiropas Komisija (EK), Pasaules Veselības organizācija, Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācija (ESAO), Latvijas Banka, Ārvalstu investoru padome Latvijā, Amerikas Tirdzniecības palāta Latvijā, Veselības ministrija atkārto, ka Latvijā ir nepieciešams būtiski palielināt veselības aprūpes budžetu. Un pats svarīgākais, ka to prasa Latvijas iedzīvotāji, kuri šī zemā finansējuma veselības aprūpei dēļ cieš visvairāk. Iedzīvotāji saskaras ar vieniem no augstākajiem tiešmaksājumiem Eiropā, ir novērojama liela sociālā nevienlīdzība, ir garas rindas uz pakalpojumu saņemšanu,"teikts BRAL paziņojumā.

"Finansējuma trūkumu izjūt arī mediķi, jo medicīnas nozarē strādājošo atalgojums ir zems, un tas ir arī viens no iemesliem, kāpēc esam nonākuši situācijā, kad mums ir medicīnas darbinieku deficīts," turpina asociācija, "Covid-19 pandēmija ir parādījusi Latvijas veselības sistēmas problēmas, kas tieši saistītas ar pieejamajiem finanšu resursiem un cilvēkresursu nepietiekamību, ko attiecīgi visvairāk izjūt sabiedrība".

BRAL vēlētos, lai finansējums veselības aprūpei Latvijā pietuvotos Eiropas Savienības (ES) vidējam rādītājam, kas ir 7% no iekšzemes kopprodukta. "Nepietiekamais veselības aprūpes finansējums atspoguļojas arī visai dramatiskā statistikā - vidējais mūža ilgums Latvijā ir par sešiem gadiem mazāks nekā vidēji ES, liecina ESAO un EK kopīgais ziņojums "Latvija: Valsts veselības pārskats 2019". Savukārt visās vecuma grupās tikai 44% Latvijas iedzīvotāju ir laba veselība iepretim 70% vidēji ES," norāda asociācija.

Organizācija domā, ka, palielinot veselības aprūpes finansējumu un uzlabojot veselības aprūpes sistēmu, Latvijai būtu iespējams palielināt ar profilaksi un ārstēšanu novēršamu mirstības gadījumu skaitu. 2017.gadā Latvijā bijuši otri augstākie ar profilaksi novēršamu mirstības un trešie augstākie ar ārstēšanu novēršamie mirstības rādītāji ES. Latvijā 2017.gadā esot bijis iespējams novērst gandrīz 6000 nāves gadījumu ar efektīvākiem profilakses pasākumiem un vēl 3500 nāves gadījumu - ar piemērotāku un savlaicīgāku veselības aprūpi.

"Mēs aicinām ikvienu parakstīt šo iniciatīvu, kas dotu iespēju palielināt veselības aprūpes finansējumu. Pieaugot veselības aprūpes budžetam, Latvijas iedzīvotājiem pakalpojumi kļūtu pieejamāki, tiešmaksājumi būtu mazāki, algas medicīnas personālam lielākas un kopumā Latvijā būtu iespējama labāka veselības aprūpe. Tā rezultātā mūsu iedzīvotāji būtu veselāki, un tas ļautu kāpināt produktivitāti, uzlabotu konkurētspēju un veicinātu arī Latvijas ekonomisko izaugsmi," apgalvo BRAL.

"Latvijas pacientu organizācijas pievienojas aicinājumam nekavējoties palielināt veselības aprūpes budžetu, lai uzlabotu atalgojumu ārstniecības un ārstniecības atbalsta personālam un nodrošinātu pakalpojumu un medikamentu pieejamību. Zemo algu rezultātā izveidojies ārstu un citu medicīnas personu deficīts, kas ievērojami pagarina rindas un tādējādi kavē daudzu slimību laicīgu diagnostiku un efektīvas ārstēšanas uzsākšanu. Izmisušie pacienti ir spiesti maksāt nesamērīgus tiešmaksājumus, taču nesaņem gaidīto rezultātu - veselības uzlabošanos. Veselības rādītāji Latvijā ir ievērojami sliktāki nekā citās ES valstīs. To būtu iespējams mainīt, izmantojot ārstēšanā arī inovatīvas un efektīvas zāles, kas ierobežota Kompensējamo zāļu sistēmas finansējuma dēļ Latvijas pacientiem ilgstoši nav pieejamas, tai skaitā sirds asinsvadu slimībām, onkoloģijai, retām slimībām un citām," piebildusi Latvijas Hemofilijas biedrības vadītāja Baiba Ziemele.