Valsts prezidents politiķiem liks sakārtot Veselības aprūpes finansēšanas likumu

 
©Oksana Džadana/F64 Photo Agency

Visticamāk, tiks izsludinās likumus "Par valsts budžetu 2020.gadam" un "Par vidējā termiņa budžeta ietvaru 2020., 2021. un 2022.gadam", bet uzdos sakārtot Veselības aprūpes finansēšanas likumu, kurā tika iekļauts solījums par atalgojuma palielinājumu mediķiem, šorīt intervijā LTV raidījumam "Rīta Panorāma" sacīja Valsts prezidents Egils Levits.

"Es rūpīgi pārbaudīšu jautājumu par valsts budžetu, taču uzreiz varu teikt, ka mana prasība parlamentam būs savest kārtībā Veselības aprūpes finansēšanas likumu atbilstoši budžeta likumam," sacīja Levits un piebilda, ka tagad tauta ir apmuļķota un tas nav pareizi. Tāpēc likumā iestrādātais solījums ir jālabo un tas būtu jādara Saeimai.

Viņaprāt Latvijā ir izstrādājies bezatbildīgs mehānisms, proti, iesakņojusies "neprakse" no zila gaisa pieņemt likumus, kuros iekļauti solījumi, kas vēlāk netiek pildīti.

Viņaprāt Veselības aprūpes finansēšanas likums nav vienīgais likums, kur noteikts konkrēts finansējums, kas vēlāk valsts budžetā nav paredzēts.

Jau ziņots, ka Latvijas Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrība (LVSADA) nākamnedēļ, 28.novembrī, nolēmusi rīkot protesta akciju pie Saeimas, tās laikā prasot parlamenta atlaišanu, izsakot neuzticību veselības ministrei un lūdzot prezidentam atgriezt otrreizējai caurlūkošanai 2020.gada budžetu.

Veselības ministre Ilze Viņķele (AP) pa šādu soli žurnālistiem sacīja, ka arī turpmāks mediķu spiediens ir nepieciešams, tomēr neesot skaidrs LVSADA protesta vēstījums.

Viņķele skaidroja, ka budžeta veidošana nav veselības ministres, bet gan visas valdības atbildība. "Lai kā man gribētos, es nevaru viena nolemt par budžeta sadalījumu. Līdz ar to LVSADA protestu uzskatu vairāk par simbolisku rīcību, vai arī arodbiedrībai nebija dūšas prasīt visas valdības demisiju," sacīja Viņķele.

Lūgta vērtēt situāciju, ja Valsts prezidents Egils Levits atsauktos arodbiedrības prasībai un atgrieztu 2020.gada budžetu otrreizējai caurlūkošanai, veselības ministre skaidroja, ka LVSADA kā nacionālā trīspusējā dialoga partnerim vajadzētu būt "pietiekami zinošam" normatīvo aktu aprites regulējumā, kas skaidri un gaiši pasaka, ka budžetu, kas pieņemts steidzamības kārtā, nevar atgriezt izskatīšanai Saeimā.

Savukārt, atbildot uz jautājumu, vai ministre arī gaidāmajā protestā solidarizēsies ar mediķiem, kā to darīja iepriekšējā protesta akcijā, Viņķele atzina, ka šis ir jautājums par protesta vēstījumu.

"Man ir skaidrs, ar kādu vēstījumu startē Latvijas Ārstu biedrība un Latvijas Jauno ārstu asociācija, bet to pašu nevaru teikt par LVSADA prasībām. Tomēr, runājot par protestiem, spiediens joprojām ir nepieciešams, lai nākamgad, veidojot 2021.gada budžetu, mēs nenonāktu situācijā, kad ir vajadzības un solījumi, bet nav konkrēta finansējuma avota. Tāpēc būs kritiski svarīga mediķu klātbūtne 2021.gada budžeta un gaidāmās nodokļu politikas izstrādē," piebilda veselības ministre.

Kā ziņots, LVSADA priekšsēdētājs Valdis Keris mediju pārstāvjiem paziņojis, ka līdztekus protesta akcijai Centrālajā vēlēšanu komisijā (CVK) tiks iesniegts LVSADA ierosinājums rīkot parakstu vākšanu referenduma rosināšanai par priekšlaicīgu Saeimas atlaišanu.

Vienlaikus arī tikšot pieprasīta veselības ministres Viņķeles demisija un tiks izteikta neuzticība ministrei.

Tāpat arodbiedrību pārstāvji plāno lūgt Valsts prezidentam Egilam Levitam nodot likumus "Par valsts budžetu 2020.gadam" un "Par vidējā termiņa budžeta ietvaru 2020., 2021. un 2022.gadam" otrreizējai caurskatīšanai.

Sīkāk par nākamnedēļ gaidāmās protesta akcijas norisi vēl tiks lemts, norādīja Keris.

Jau ziņots, ka Saeima 14.novembrī galīgajā lasījumā pieņēma 2020.gada valsts budžetu, medicīnas darbinieku atalgojuma celšanai papildus piešķirot aptuveni 60 miljonus eiro.

Pērn Saeimā pieņemtais lēmums mediķu algu celšanai 2020.gadā paredzēja 120 miljonus eiro, kas nozarē strādājošo algas ļautu pacelt par vidēji 20%. Taču, koalīcijai, atzīstot, ka šāda likuma pieņemšana esot bijusi kļūda, jo netika paredzēti finanšu resursi, mediķu algām izdevās rast vien aptuveni pusi nepieciešamās naudas.

Sākotnēji mediķu algām tika plānots piešķirt 42 miljonus eiro, tomēr, reaģējot uz nozares augošo neapmierinātību, tika pieņemts lēmums pārskatīt iepriekš atbalstītās prioritātes. Pārskatot nākamā gada prioritātes, kā arī aktualizējot valsts uzņēmumu un centrālās bankas peļņu, izdevies rast vēl 18 miljonus eiro, tādējādi kopumā mediķu algām nākamajā gadā nodrošinot aptuveni 60 miljonus eiro.

Arī LĀB prezidente Aizsilniece aģentūrai LETA iepriekš sacīja, ja mediķu priekšlikumi tiks ignorēti, notiks medicīnas darbinieku streiks. Viņasprāt, budžeta izskatīšanas laikā mediķi tika ignorēti, un tika izmantotas dažādas metodes, lai budžets tiktu izskatīts pēc iespējas ātrāk un bez mediķu izvirzīto problēmu adresēšanas.

Arī iepriekš rīkotā mediķu protesta akcija "Viena diena bez ārstniecības personāla" nenesa vēlamos rezultātus, un lai gan akcijā piedalījās aptuveni 4000 medicīnas darbinieku, studentu un iedzīvotāju, joprojām netika panākta garantija par atalgojuma prasību izpildi. Mediķi joprojām turpināja protestēt un visā Latvijā rīkoja akciju "Nolaid karogu, iededz sveci!" - no 8.novembra līdz 13.novembrim lielākajām slimnīcām, ģimenes ārstu praksēm un citiem aizdedzot sveces, kā arī pusmastā nolaižot valsts karogu.