Finanšu ministrs sola naudu mediķu algām atrast

© Oksana Džadana/F64 Photo Agency

Patlaban nav zināms, no kādiem avotiem ņemt papildus finansējumu mediķu algu pieauguma nodrošināšanai 2020.gadā, bet finansējums tiks atrasts līdz nākamā gada budžeta pieņemšanai, sacīja finanšu ministrs Jānis Reirs (JV).

LETA jau vēstīja, ka valdība mediķu algu palielināšanai nākamgad varētu rast vēl papildu aptuveni 18 miljonus eiro, tai skaitā atliekot plānoto vēstniecības atvēršanu Austrālijā, kas nozīmē, ka kopumā šim mērķim tiktu novirzīti ap 60 miljoni eiro, otrdien pēc tikšanās ar medicīnas darbinieku organizācijām žurnālistiem atzina valdības pārstāvji.

Kā viens no finansējuma avotiem tika minēta Austrālijas vēstniecības atvēršanai ieplānotā nauda no Ārlietu ministrijas budžeta. Tāpat finansējumu plānots rast Latvijas Bankā un no valsts kapitālsabiedrību peļņas.

Reirs stāstīja, ka patlaban stabils avots mediķu atalgojuma palielināšanai ir Austrālijas vēstniecībai iezīmētie līdzekļi jeb aptuveni 1,8 miljoni eiro, tomēr par pārējo nepieciešamu summu patlaban skaidrības nav.

"Mēs esam uzrakstījuši vēstules Latvijas Bankai un valsts kapitālsabiedrībām, tāpēc vēl jāgaida to izvērtējums. Patlaban atbildes neesam saņēmuši," piebilda finanšu ministrs.

Vaicāts, vai mediķi tiešām var rēķināties ar kompromisa variantu, kas paredz medicīnas darbinieku algām nākamgad novirzīt 60 miljonus eiro, Reirs norādīja, ka koalīcijas partneri sadarbības sanāksmē apņēmāmies, ka nauda ir jāatrod, nepalielinot nodokļus.

Savukārt uz jautājumu, kā plānots rīkoties, ja valsts kapitālsabiedrības savās saimniecībās papildus līdzekļus nerod, finanšu ministrs atzina: "Mēs vērtēsim."

Vienlaikus Reirs norādīja, ka patlaban papildus līdzekļu meklēšana ir procesā un to plānots atrast līdz 2020.gada budžeta pieņemšanai Saeimā.

Jau ziņots, ka pēc Ministru prezidenta Krišjāņa Kariņa (JV) teiktā, koalīcijas partneri vakar vienojās, ka 2020.gada budžetā varētu rast papildu līdzekļus, lai mediķu algām nodrošinātu līdz 60 miljoniem eiro. Premjers piebilda, ka finansējuma palielinājums nenotiks uz nodokļu izmaiņu rēķina, bet gan, pārdalot finansējumu no citu ministriju budžeta programmām.

Arī veselības ministre Ilze Viņķele (AP) piebilda, ka koalīcija ir vienojusies mediķu atalgojumam nākamgad novirzīt papildu 60 miljonus eiro, kas ļautu minimālā atalgojuma slieksni vidēji palielināt par 10%.

2020.gadā mediķu atalgojuma pieaugumam sākotnēji tika solīti 120 miljoni eiro, kas ļautu palielināt algas par 20%.

Tāpat vēstīts, ka, protestējot pret plānoto veselības aprūpes finansējuma apmēru tuvākajiem gadiem, mediķi ceturtdien rīkos protesta akciju "Viena diena bez ārsta", aicinot visus ārstus, izņemot neatliekamās palīdzības mediķus, vienu dienu paņemt bezalgas atvaļinājumu. Šajā dienā pie Saeimas norisināsies arī protesta akcija.

Mediķi norādījuši, ka 2020.gadā paredzētie 42 miljoni eiro atalgojuma pieaugumam ir pretrunā ar iepriekš solītajiem 120 miljoniem eiro.

Ekonomika

Kopējais valsts parāds jau tagad ir lielāks par Latvijas gada budžetu, bet, lai finansētu visus nākamajā gadā ieplānoties tēriņus, tas pieaugs vēl par aptuveni pusotru miljardu eiro, vēsta LTV raidījums “de facto”. Parāda apmērs gan nebūtu nekas ārkārtējs, īpaši salīdzinoties ar citām valstīm. Taču pesimistiskās ekonomikas prognozes, lielais budžeta deficīts un kredītreitingu aģentūru lielāka skepse par Latvijas situāciju uz parāda audzēšanu liek raudzīties ar lielāku piesardzību.

Svarīgākais