Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība (LBAS) aicinājusi visus arodbiedrību biedrus un darbiniekus pievienoties mediķu prasībām ceturtdien gaidāmajā protestā pie Saeimas, informēja LBSA.
Patlaban nav zināms, no kādiem avotiem ņemt papildus finansējumu mediķu algu pieauguma nodrošināšanai 2020.gadā, bet finansējums tiks atrasts līdz nākamā gada budžeta pieņemšanai, sacīja finanšu ministrs Jānis Reirs (JV).
Valsts prezidents Egils Levits šodien Rīgas pilī tikās ar Latvijas Jauno Ārstu asociācijas (LJĀA) un Latvijas Māsu asociācijas (LMA) valdes pārstāvjiem, lai izrunātu sasāpējušos veselības aprūpes jautājumus. Prezidents tika iepazīstināts gan ar atalgojuma jautājumu un pārējo Baltijas valstu atalgojuma praksi veselības aprūpē strādājošajiem, gan ar pārslodzi rezidentu un māsu lokā, gan solījumu laušanu no politiķu puses.
Valsts prezidents pateicās klātesošajiem par dziļāku ieskatu problēmā un par konkrētajiem konstruktīvajiem priekšlikumiem, ar kuriem asociācijas ir vērsušās pie politikas veidotājiem par ilgtermiņa veselības aprūpes sakārtošanu. "Veselības sistēma līdzinās pacientam ar daudzām diagnozēm vienlaikus, tā ir polimorbīda, kā ārstniecībā saka," klātesošajiem teica prezidents.
Ar katru nākamo likuma grozījumu vai, gluži otrādi, bezdarbību valdība pietuvojas varbūtībai, ka šos lēmumus caur palielināmo tiesiskuma stiklu vērtēs Satversmes tiesa. Tā jau ierosinājusi pirmo lietu par garantētā minimālā ienākuma līmeņa neatbilstību Satversmei pēc tiesībsarga pieteikuma, bet vērtē vēl divus tiesībsarga iesniegumus par situāciju sociālajā jomā. Savukārt jau pēc Labklājības ministrijas sagatavoto grozījumu par bezdarbnieka pabalstu izmaiņām pieņemšanas pirmajā lasījumā Saeimas Juridiskais birojs sagatavojis atzinumu, kurā arī iezīmēts Satversmes tiesas risks.
Valdība apzinās situācijas nopietnību veselības aprūpes jomā, tāpēc pašlaik vēl tiek meklēti risinājumi tās stabilizācijai, žurnālistiem pēc koalīcijas partiju Sadarbības padomes sēdes sacīja veselības ministre Ilze Viņķele (AP).
Veselības aprūpes sistēmā viena no lielajām problēmām ir caurspīdības trūkums, šādu viedokli intervijā "Rietumu Radio" pauda Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV).
Pat ja mediķu arodbiedrība panāktu Saeimas atlaišanu, ko ir solījusi darīt gadījumā, ja politiķi budžetā neparedzēs vēl lielāku finansējuma pieaugumu veselības aprūpei, tas budžeta iespējas un finansējumu mediķiem nepalielinātu, šādu viedokli Latvijas Radio pauda apvienības "Visu Latvijai!"-"Tēvzemei un brīvībai"/LNNK (VL-TB/LNNK) līderis Raivis Dzintars.
Līdz ar ārsta kardiologa Andra Skrides (Attīstībai/PAR!) nonākšanu Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas priekšsēdētāja amatā īpaša uzmanība pievērsta medicīnas problemātikai, atklājot sabiedrībai arī veselības aprūpes ēnas puses. Intervijā Neatkarīgajai Andris Skride saka: pašlaik veselības aprūpes sistēma nestrādā pacientu interesēs. Tomēr sarunu sākam ar nākamā gada budžeta jautājumiem.
Lai 2020.gadā nodrošinātu iepriekšējos gados sākto veselības aprūpes sistēmas reformas pasākumu turpināšanu, valsts budžetā jau ir paredzēti tam nepieciešamie 44 miljonu eiro, tostarp 36,4 miljoni eiro kompensējamajiem medikamentiem un materiāliem.
Veselības nozares reformu turpināšanai nākamgad nepieciešami 144 miljoni eiro, liecina Finanšu ministrijas (FM) ziņojums par valsts budžeta izdevumu pārskatīšanas rezultātiem.
Valdība otrdien atbalstīja Veselības ministrijas pieprasījumu turpmākos trīs gadus piešķirt 144 miljonus eiro veselības nozares budžetam. Lai arī šī nauda nav paredzēta papildu iniciatīvām, ne arī mediķu algu palielinājumam, tā tomēr ir ievērojama summa valsts budžeta izdevumu kontekstā. Tāpat šī nav vienīgā summa, ko saņemt savā maciņā vēlas Veselības ministrija, – saskaņā ar prioritāšu sarakstu veselības nozarē nepieciešami vēl vismaz 277 miljoni eiro papildus, to skaitā 120 miljoni eiro tieši mediķu algu palielināšanai. Par šīs naudas piešķiršanu Veselības ministrijai gan būs jāpacīnās.
Tikai 4% aptaujāto uzskata veselības aprūpei novirzīto finansējuma apmēru par pietiekamu, noskaidrots pēc Biofarmaceitisko zāļu ražotāju asociācijas Latvijā (BRAL) pasūtījuma veiktajā aptaujā.
Latvijas Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrība (LVSADA) sagaida, ka valdība steidzami nāks klajā ar garantijām par to, ka turpmāko gadu budžetā finansējums veselības aprūpes darbinieku algu paaugstināšanai tiks piešķirts vismaz likumā paredzētajā apmērā.
Ministru prezidenta Krišjāņa Kariņa (JV) paustais par veselības nozares neefektivitāti varētu būt saistīts ar precīzas informācijas trūkumu par veselības aprūpi Latvijā, šādu viedokli pauda Latvijas Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrības (LVSADA) priekšsēdētājs Valdis Keris.
Lai efektīvi izmantotu veselības aprūpes nozares finansējumu, sistēmā jābūt noteiktam finanšu resursu līmenim - tādējādi varētu investēt ilgtermiņa risinājumos, kas izmaksas samazinātu, norādīja veselības ministre Ilze Viņķele (AP), komentējot premjera Krišjāņa Kariņa (JV) paustās bažas par veselības nozares finansējuma efektīvu izmantošanu.
Valsts kontrole (VK) veikusi apjomīgu revīziju, vētījot cilvēkresursu problemātiku veselības aprūpes sistēmā, no izglītības ieguves līdz dažāda līmeņa nozares darbiniekiem. Secinājumi lieku reizi apliecina kritisko stāvokli nozarē un situācijas pasliktināšanos. Par revīzijas atklājumiem un ieteikumiem krīzes mazināšanai Neatkarīgās intervija ar VK 3. revīzijas departamenta direktori Ingu Vāravu un revīzijas grupas vadītāju Mareku Zvirgzdiņu.
Kopš 2005.gada ir apstiprinātas dažādas pamatnostādnes, programmas un konceptuālie ziņojumi, kas izstrādāti, lai Latvijā strādājošie mediķi būtu pieejami pacientu pieprasījumam atbilstošā skaitā un kvalifikācijā, tomēr šis mērķis ne tuvu nav sasniegts, revīzijā konstatējusi Valsts kontrole (VK).
Saeima konceptuāli atbalstīja ieceri līdz 2021. gadam saglabāt līdzšinējo pieeju veselības aprūpes finansēšanā, tomēr situācija, kad par šo likumprojektu Saeimas plenārsēdē nenotiek nekādas diskusijas, dara bažīgu. Iedzīvotājus interesē, kāda būs situācija pēc 1. jūlija un kāpēc veselības iemaksas nav jāveic visiem strādājošajiem
Diemžēl Saeimas vakar pirmajā lasījumā pieņemtie grozījumi Veselības aprūpes finansēšanas likumā neparedz divu veselības aprūpes pakalpojumu grozu atcelšanu. Tas izriet no likuma normas, kas iegrozīta likumā. Tiesa, vēl sagaidāmas diskusijas Saeimas Budžeta un finanšu komisijā, kas noteikta par atbildīgo šī likuma nākotnes varianta izstrādei.