Covid-19 ierobežošanai izveidota jauna stratēģija, kurā veselības aprūpes un sabiedrības veselības pasākumu kopumam tiek paredzēts finansējums 254 269 517 eiro apmērā, liecina šodien valdības sēdē izskatītā stratēģija par nepieciešamo pasākumu kopumu Covid-19 infekcijas izplatības pārvaldīšanai 2020.-2021.gadam.
Jaunā koronavīrusa pandēmija izgaismojusi nopietnus trūkumus Eiropas valstu veselības aprūpes sistēmās, teikts Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) ceturtdien publiskotā ziņojumā.
Lai ieviestu solidāru līdzdalību veselības aprūpē un novērstu Latvijas nodokļu maksātāju diskrimināciju pēc nodokļu maksāšanas statusa, tiek plānots, ka līdz 2022.gadam veselības aprūpes pakalpojumus varēs saņemt neatkarīgi no veiktajām valsts obligātās veselības apdrošināšanas iemaksām - tāpat kā līdz šim, paredz valdībā atbalstītie grozījumi "Veselības aprūpes finansēšanas likumā".
Tā vietā, lai izpildītu savu kontroldarbu augstākajā līmenī veselības nozares nākamā gada budžeta izstrādē un sakārtošanā, Veselības ministrija aicināja mediķus padalīties ar pacientiem, bet pacientus prasīt no mediķiem, politiķiem un galu galā – iziet ielās un protestēt. “Tā pretnostatīt pacientus un mediķus ir neētiski, un mēs tam kategoriski nepiekrītam,” sarunā ar Neatkarīgo saka Latvijas Pacientu organizāciju tīkla koordinatore un Reto slimību alianses vadītāja Baiba Ziemele.
Premjeram Krišjānim Kariņam (JV) būtu jāvērtē veselības ministres Ilzes Viņķeles (AP) atbilstība amatam, šādu viedokli šorīt Latvijas Radio pauda Latvijas Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrības (LVSADA) vadītājs Valdis Keris.
Biofarmaceitisko zāļu ražotāju asociācija Latvijā (BRAL) sadarbībā ar Latvijas Brīvo arodbiedrību savienību, Latvijas Ārstu biedrību, Latvijas Jauno ārstu asociāciju, Latvijas Māsu asociāciju un Latvijas Pacientu organizāciju tīklu ir sākusi parakstu vākšanas kampaņa portālā "manabalss.lv", lai panāktu, ka no nomaksātajiem nodokļiem lielāku daļu summas novirzītu veselības aprūpei, informēja BRAL sabiedrisko attiecību pārstāvji.
No nākošā gada budžeta iespējām būs atkarīgs tas, cik lielā mērā būs iespējams veikt izmaiņas dažādu manipulāciju apmaksā, uzsvēra Veselības ministrijas komunikāciju speciāliste Anna Strapcāne.
Veselības aprūpes jomā paredzēts ieguldīt 120 miljonus eiro, šo naudu novirzot gan infrastruktūrai, gan arī pacientu līdzmaksājumu nodrošināšanai, šodien pēc koalīcijas padomes sēdes pauda "Attīstībai/Par!" Saeimas frakcijas priekšsēdētājs Daniels Pavļuts.
No 29.maija tiks paplašināti dienas stacionārā sniegtie plānveida veselības aprūpes pakalpojumi, savukārt no 3.jūnija pilnībā būs atjaunota veselības aprūpes pakalpojumu sniegšana, kas bija ierobežoti Covid-19 pandēmijas dēļ, informēja VM komunikācijas speciāliste Anna Strapcāne.
Nacionālais veselības dienests (NVD) informē, ka sākot ar šodienu, 20.maiju, pieejami gandrīz visi valsts apmaksātie plānveida ambulatorie veselības aprūpes pakalpojumi. Vēl pagaidām ierobežojumi saglabāti plānveida stacionāro pakalpojumu jomā un dienas stacionārā nav pieejamas plānveida operācijas, kas tiek veiktas, izmantojot vispārējo anestēziju (endotraheālo anestēziju vai laringeālo masku). Vienlaikus ārstniecības iestādēs tiek saglabātas stingras epidemioloģiskās drošības prasības, savukārt iedzīvotājiem, pirms došanās pie ārsta vai uz izmeklējumu joprojām spēkā iepriekšējā kārtība - iepriekš jāsazinās un jāvienojas par vizītes laiku un bez iepriekšēja pieraksta doties nedrīkst.
No šodienas Latvijas ārstniecības iestādēs tiek paplašināts pieejamo plānveida veselības aprūpes pakalpojumu klāsts, tostarp tiek atsākta izmeklējumu veikšana, orgānu transplantācija un zobārstniecības pakalpojumu sniegšana, kas, tāpat kā līdz šim, tiks nodrošināta, stingri ievērojot piesardzības pasākumus.
Covid-19 "ēna" pār veselības aprūpi ietekmēs pieejamību, tāpēc būs vajadzīgas medicīnas tehnoloģijas, kas ļauj izdarīt vairāk, ātrāk un efektīvāk, mikroblogošanas vietnē "Twitter" norādījusi veselības ministre Ilze Viņķele (AP).
Veselības ministrija (VM) domā par atsevišķu ambulatoro veselības aprūpes pakalpojumu sniegšanas atsākšanu, tomēr līdz 14.aprīlim esošie ierobežojumi netiks mainīti, ceturtdien preses konferencē pavēstīja veselības ministre Ilze Viņķele (AP).
Līdz ar ārkārtas situācijas pagarināšanu līdz 12. maijam saglabāsies arī ierobežojumi ambulatorās veselības aprūpes sniegšanā. Tātad vēl vairāk nekā mēnesi ambulatoros medicīniskos pakalpojumus varēs saņemt tikai noteiktas pacientu grupas un iedzīvotāji ar akūtu veselības traucējumu. Arī plānveida stacionārajai palīdzībai pagaidām noteikts «pauzes režīms».
Kādu palīdzību turpinās sniegt slimnīcas un vai Veselības ministrija izvērtēs pacientes nāves gadījumu, kad, visticamāk, nepieciešamā aprūpe tika sniegta novēloti, par to Neatkarīgās saruna ar Veselības ministrijas valsts sekretāri Dainu Mūrmani-Umbraško.
Veselības ministrijas aprēķini liecina, ka, iesaistot valsts obligātajā veselības apdrošināšanā iedzīvotājus, kuru pašlaik šajā sistēmā nav, veselības aprūpes budžets 2021. gadā papildus iegūtu 17,5 miljonus eiro.
Divu gadu laikā, kopš klajā nāca Valsts kontroles revīzijas ziņojums par ambulatorās veselības aprūpes efektivitāti, nav izdevies ieviest nevienu no ieteikumiem, lai ģimenes ārstu loma veselības aprūpē daudz vairāk atbilstu pacienta interesēm un uzlabotos šo ārstu pieejamība. Šāds skarbs secinājums izriet no Valsts kontroles starpziņojuma par ambulatoro veselības aprūpi Latvijā.
Veselības ministre Ilze Viņķele (AP) tomēr tiksies ar Ministru prezidentu Krišjāni Kariņu (JV), lai pārrunātu ieceri palielināt veselības aprūpes finansējumu uz budžeta deficīta rēķina.