No nākošā gada budžeta iespējām būs atkarīgs tas, cik lielā mērā būs iespējams veikt izmaiņas dažādu manipulāciju apmaksā, uzsvēra Veselības ministrijas komunikāciju speciāliste Anna Strapcāne.
Veselības aprūpes jomā paredzēts ieguldīt 120 miljonus eiro, šo naudu novirzot gan infrastruktūrai, gan arī pacientu līdzmaksājumu nodrošināšanai, šodien pēc koalīcijas padomes sēdes pauda "Attīstībai/Par!" Saeimas frakcijas priekšsēdētājs Daniels Pavļuts.
No 29.maija tiks paplašināti dienas stacionārā sniegtie plānveida veselības aprūpes pakalpojumi, savukārt no 3.jūnija pilnībā būs atjaunota veselības aprūpes pakalpojumu sniegšana, kas bija ierobežoti Covid-19 pandēmijas dēļ, informēja VM komunikācijas speciāliste Anna Strapcāne.
Nacionālais veselības dienests (NVD) informē, ka sākot ar šodienu, 20.maiju, pieejami gandrīz visi valsts apmaksātie plānveida ambulatorie veselības aprūpes pakalpojumi. Vēl pagaidām ierobežojumi saglabāti plānveida stacionāro pakalpojumu jomā un dienas stacionārā nav pieejamas plānveida operācijas, kas tiek veiktas, izmantojot vispārējo anestēziju (endotraheālo anestēziju vai laringeālo masku). Vienlaikus ārstniecības iestādēs tiek saglabātas stingras epidemioloģiskās drošības prasības, savukārt iedzīvotājiem, pirms došanās pie ārsta vai uz izmeklējumu joprojām spēkā iepriekšējā kārtība - iepriekš jāsazinās un jāvienojas par vizītes laiku un bez iepriekšēja pieraksta doties nedrīkst.
No šodienas Latvijas ārstniecības iestādēs tiek paplašināts pieejamo plānveida veselības aprūpes pakalpojumu klāsts, tostarp tiek atsākta izmeklējumu veikšana, orgānu transplantācija un zobārstniecības pakalpojumu sniegšana, kas, tāpat kā līdz šim, tiks nodrošināta, stingri ievērojot piesardzības pasākumus.
Covid-19 "ēna" pār veselības aprūpi ietekmēs pieejamību, tāpēc būs vajadzīgas medicīnas tehnoloģijas, kas ļauj izdarīt vairāk, ātrāk un efektīvāk, mikroblogošanas vietnē "Twitter" norādījusi veselības ministre Ilze Viņķele (AP).
Veselības ministrija (VM) domā par atsevišķu ambulatoro veselības aprūpes pakalpojumu sniegšanas atsākšanu, tomēr līdz 14.aprīlim esošie ierobežojumi netiks mainīti, ceturtdien preses konferencē pavēstīja veselības ministre Ilze Viņķele (AP).
Līdz ar ārkārtas situācijas pagarināšanu līdz 12. maijam saglabāsies arī ierobežojumi ambulatorās veselības aprūpes sniegšanā. Tātad vēl vairāk nekā mēnesi ambulatoros medicīniskos pakalpojumus varēs saņemt tikai noteiktas pacientu grupas un iedzīvotāji ar akūtu veselības traucējumu. Arī plānveida stacionārajai palīdzībai pagaidām noteikts «pauzes režīms».
Kādu palīdzību turpinās sniegt slimnīcas un vai Veselības ministrija izvērtēs pacientes nāves gadījumu, kad, visticamāk, nepieciešamā aprūpe tika sniegta novēloti, par to Neatkarīgās saruna ar Veselības ministrijas valsts sekretāri Dainu Mūrmani-Umbraško.
Veselības ministrijas aprēķini liecina, ka, iesaistot valsts obligātajā veselības apdrošināšanā iedzīvotājus, kuru pašlaik šajā sistēmā nav, veselības aprūpes budžets 2021. gadā papildus iegūtu 17,5 miljonus eiro.
Divu gadu laikā, kopš klajā nāca Valsts kontroles revīzijas ziņojums par ambulatorās veselības aprūpes efektivitāti, nav izdevies ieviest nevienu no ieteikumiem, lai ģimenes ārstu loma veselības aprūpē daudz vairāk atbilstu pacienta interesēm un uzlabotos šo ārstu pieejamība. Šāds skarbs secinājums izriet no Valsts kontroles starpziņojuma par ambulatoro veselības aprūpi Latvijā.
Veselības ministre Ilze Viņķele (AP) tomēr tiksies ar Ministru prezidentu Krišjāni Kariņu (JV), lai pārrunātu ieceri palielināt veselības aprūpes finansējumu uz budžeta deficīta rēķina.
Visticamāk, tiks izsludinās likumus "Par valsts budžetu 2020.gadam" un "Par vidējā termiņa budžeta ietvaru 2020., 2021. un 2022.gadam", bet uzdos sakārtot Veselības aprūpes finansēšanas likumu, kurā tika iekļauts solījums par atalgojuma palielinājumu mediķiem, šorīt intervijā LTV raidījumam "Rīta Panorāma" sacīja Valsts prezidents Egils Levits.
Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība (LBAS) aicinājusi visus arodbiedrību biedrus un darbiniekus pievienoties mediķu prasībām ceturtdien gaidāmajā protestā pie Saeimas, informēja LBSA.
Patlaban nav zināms, no kādiem avotiem ņemt papildus finansējumu mediķu algu pieauguma nodrošināšanai 2020.gadā, bet finansējums tiks atrasts līdz nākamā gada budžeta pieņemšanai, sacīja finanšu ministrs Jānis Reirs (JV).
Valsts prezidents Egils Levits šodien Rīgas pilī tikās ar Latvijas Jauno Ārstu asociācijas (LJĀA) un Latvijas Māsu asociācijas (LMA) valdes pārstāvjiem, lai izrunātu sasāpējušos veselības aprūpes jautājumus. Prezidents tika iepazīstināts gan ar atalgojuma jautājumu un pārējo Baltijas valstu atalgojuma praksi veselības aprūpē strādājošajiem, gan ar pārslodzi rezidentu un māsu lokā, gan solījumu laušanu no politiķu puses.
Valsts prezidents pateicās klātesošajiem par dziļāku ieskatu problēmā un par konkrētajiem konstruktīvajiem priekšlikumiem, ar kuriem asociācijas ir vērsušās pie politikas veidotājiem par ilgtermiņa veselības aprūpes sakārtošanu. "Veselības sistēma līdzinās pacientam ar daudzām diagnozēm vienlaikus, tā ir polimorbīda, kā ārstniecībā saka," klātesošajiem teica prezidents.
Ar katru nākamo likuma grozījumu vai, gluži otrādi, bezdarbību valdība pietuvojas varbūtībai, ka šos lēmumus caur palielināmo tiesiskuma stiklu vērtēs Satversmes tiesa. Tā jau ierosinājusi pirmo lietu par garantētā minimālā ienākuma līmeņa neatbilstību Satversmei pēc tiesībsarga pieteikuma, bet vērtē vēl divus tiesībsarga iesniegumus par situāciju sociālajā jomā. Savukārt jau pēc Labklājības ministrijas sagatavoto grozījumu par bezdarbnieka pabalstu izmaiņām pieņemšanas pirmajā lasījumā Saeimas Juridiskais birojs sagatavojis atzinumu, kurā arī iezīmēts Satversmes tiesas risks.