Pacienta neapmierinātība ar ārstniecības personu attieksmi vai to, ka nesaprotami tiek izskaidrots vai vispār netiek izskaidrots viņa veselības stāvoklis, diagnoze un analīžu rezultāti, nav komunikācijas problēma, kā to mēdz dēvēt, bet gan pacienta tiesību aizskārums, norāda Veselības inspekcijas (VI) vadītāja Antra Valdmane.
Kā aģentūru LETA informēja inspekcijā, lai uzsvērtu pacientu tiesību īstenošanas nozīmību, VI rīko tikšanās ciklu slimnīcās. Šodien notika pirmā šāda veida tikšanās ar Daugavpils reģionālās slimnīcas vadību un ārstniecības personām.
VI atgādina, ka Pacientu tiesību likumā ir noteiktas pacienta tiesības uz informāciju par pakalpojuma saņemšanas iespējām, veselības stāvokli, ārstēšanas plānu, pacienta tiesībām uz ārstēšanu, laipnu attieksmi, arī piekrišanu vai atteikšanos no ārstniecības.
VI Veselības aprūpes departamenta vadītāja Iveta Hirša tikšanās laikā aicināja ārstniecības personas izprast, ka nepietiekama informācija un neiejūtīga saskarsme pacientam rada tādu veselības aprūpes pieredzi, kurā pacients jūtās atstāts un apdraudēts, jo vide ārstniecības iestādē pacientam ir sveša, pacients ir slims un, iespējams, izjūt sāpes, atšķirībā no ārsta, kurš atrodas sev ierastā vidē un ir vesels.
Savukārt VI Juridiskā departamenta vadītāja Laura Šāberte uzsvēra, ka pacientu tiesību īstenošana ir neaizvietojama mūsdienu veselības aprūpes sistēmas sastāvdaļa, kas veicina cilvēka cieņas principa, tiesību uz pašnoteikšanos un vienlīdzību, kā arī citu cilvēktiesību ievērošanu ārstniecībā.
Šāberte akcentēja pacientu tiesību īstenošanas plāna ieviešanas un īstenošanas nozīmību, norādot, ka tā veicina sabiedrības uzticību veselības aprūpes institūcijām kopumā, kas ir būtiski ilgtspējīgas un efektīvas veselības aprūpes sistēmas attīstībai.
Vienlaikus viņa uzsvēra, ka pastiprinātā uzmanība pacientu tiesību īstenošanai gan globālā mērogā, gan Latvijā akcentē nepieciešamību stiprināt ārstniecības iestāžu atbildību un veidot sistemātisku pieeju, kas orientēta uz rezultātu sasniegšanu. Tā ietvertu ne tikai pacientu tiesību īstenošanas mehānismu izveidi, bet arī izglītojošas iniciatīvas, kas vērstas uz ārstniecības personu izglītošanu pacientu tiesību jomā un uz pacientu informēšanu par viņu tiesībām un pienākumiem.
Tāpat VI Juridiskā departamenta vadītāja pauda, ka konfliktsituācijās ir būtiska ātra rīcība, un zināšanas par pacientu tiesībām samazina domstarpību rašanos vai sekmē domstarpību risināšanu un veicina labāku situāciju pārvaldību.
LETA jau rakstīja, ka par pacienta tiesību aizskārumu VI pērn saņēma 117 pacientu vai to tuvinieku sūdzības, kas ir par 15% mazāk nekā pirms gada. No tām par likumā noteiktajām pacienta tiesībām uz informāciju, tostarp par veselības stāvokli un ārstēšanas plānu, bijušas 56 sūdzības, kur 34 gadījumos konstatēts šo tiesību aizskārums.
Salīdzinoši ar 2023.gadu, kad tika skatīti 138 iesniegumi par pacienta tiesību likumā noteiktajām pacienta tiesībām uz informāciju un laipnu attieksmi, lai gan sūdzības 2024.gadā bijušas par 15% mazāk, tomēr tās veido 24% jeb vienu ceturto daļu no kopējā veselības aprūpes kvalitātes sūdzību skaita, kas pagājušajā gadā bija kopumā 491.