Ja pacienti piekristu, varbūt nākamgad varētu ieviest nelielu līdzmaksājumu arī tiem pacientiem, kuri pašlaik saņem kompensējamos medikamentus 100 procentu apmērā, cilvēku ar īpašām vajadzībām sadarbības organizācijas Sustento rīkotajā pacientu konferencē klātesošajiem sacīja veselības ministrs Juris Bārzdiņš (ZZS). Tomēr, pat nesagaidot pacientu organizāciju viedokli, ministrs pats apšaubīja savu ideju.
Parakstu vākšana sūdzības nosūtīšanai Eiropas Ombudam par situāciju veselības aprūpes jomā Latvijā noslēgusies, un Latvijas Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrības (LVSADA) līdz šim apkopotie dati liecina, ka parakstījušies vairāk nekā 54 000 iedzīvotāju.
Ja piepildītos politisko partiju solījumi pirms 10. Saeimas vēlēšanām, tad veselības aprūpe un ideja par veselu sabiedrību tiktu noteikta par valsts prioritāti, tikpat lielu kā iedzīvotāju labklājība.
Veselības ministrijas darba grupa atbalsta principa nauda seko pacientam ieviešanu laboratorisko un diagnostisko izmeklējumu apmaksas kārtībā, Neatkarīgā noskaidroja Veselības ministrijā (VM). Šis modelis ļautu pacientam pašam izvēlēties ārstniecības iestādi, kur saņemt laboratorisko vai diagnostisko izmeklējumu.
Valdība pāris minūšu laikā bez īpašām diskusijām vakar pieņēma lēmumu palielināt valsts budžeta izdevumu sadaļu un piešķirt papildu finansējumu veselības aprūpes pakalpojumu nodrošināšanai iedzīvotājiem – kopumā vairāk nekā 26 miljonus latu.
Kopš 20.jūlija Latvijas veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrības (LVSADA) sagatavoto sūdzību Eiropas ombudam par veselības aprūpi Latvijā arodbiedrības birojā parakstījuši aptuveni 80 cilvēki, informēja LVSADA birojā.
Pirmo triju dienu laikā Latvijas veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrības (LVSADA) sagatavoto sūdzību Eiropas ombudam par veselības aprūpi Latvijā arodbiedrības birojā parakstījuši aptuveni 30 cilvēki.
Kopējais veselības aprūpes budžets šogad ir sarucis par 71 miljonu latu. Pērn veselības budžets bija 503,73, bet šogad budžets veido 432,78 miljonus latu, teikts Veselības ministrijas (VM) ziņojumā par situāciju veselības nozarē.
Šā gada aprīlī kāda sieviete vērsusies Veselības inspekcijā (VI), lai gūtu pārliecību, ka ārsti darījuši visu, kas viņu spēkos, lai glābtu viņas divarpus gadu vecā dēla dzīvību, - informē laikraksts "Diena".
Veselības aprūpes sistēmai Latvijā tiek piešķirts aptuveni trīs reizes mazāks finansējums no iekšzemes kopprodukta (IKP) nekā vidēji citās Eiropas Savienības (ES) valstīs, šodien konferencē "Efektīva veselības aprūpe. Kuru ceļu iet Latvijai?" uzsvēra Eiropas Aritmoloģijas asociācijas prezidents Panos E.Vardas no Grieķijas.
Pērn Latvijā mazinājies gan kopējais, gan arī mākslīgi veikto abortu skaits, liecina Veselības ekonomikas centra (VEC) apkopotā informācija par 2009. gadu.
Pretaborta aktīvistam, kurš pagājušajā gadā nogalināja ārstu, kurš izdarīja abortus, tiesa ir piespriedusi mūža ieslodzījumu. Skotam Rēderam cietumā būs jāpavada vismaz 50 gadu, līdz viņš var cerēt uz apžēlošanu, ziņo Reuters.
Veselības aprūpes budžets uz vienu iedzīvotāju šogad ir 192,5 lati, biznesa portāla "Nozare.lv" rīkotajā diskusijā informēja Veselības ministrijas Sabiedrības veselības departamenta direktore un Uztura padomes pārstāve Inga Šmate.
Līdz ar dramatisko finansējuma samazinājumu veselības aprūpei nav iespējams ne tikai samaksāt ārstniecības iestādēm par jau sniegtajiem pakalpojumiem, bet arī plānot turpmāko medicīnas attīstību.
ai nākotnē iedzīvotājiem viestu lielāku skaidrību par iespējām saņemt dažāda veida veselības aprūpes pakalpojumus, ir nepieciešams precīzi definēt, kurus pakalpojumus valsts apmaksā, kurus nē, uzskata Latvijas Plastiskās un mikroķirurģijas centra vadītājs Haralds Adovičs.
"Bada nāve" – šāds ieraksts Alūksnes slimnīcā bija jāveic kāda kuņģa slimnieka miršanas apliecībā, kurš vairs nav varējis uzņemt barību. Tā kā valsts plānveida operācijām valsts naudas vairs nepietiek, cilvēki gaida līdz pēdējam brīdim, kad stāvoklis kļuvis akūts un jau kā neatliekamus pacientus viņus nogādā slimnīcā.
Kamēr slimnīcas ceļ trauksmi par valsts budžeta līdzekļu trūkumu pat neatliekamās medicīniskās palīdzības apmaksai, tā sauktā sociālā spilvena nauda, kas pamatā domāta trūcīgo un maznodrošināto personu ārstēšanai, aizvien paliek pāri.
Līdzekļi neatliekamās palīdzības finansēšanai stacionāros vispirms būtu jāmeklē veselības nozares iekšienē – tāds viedoklis izskan gan parlamentā, gan valdībā. Arī Veselības ministrijas pārstāvji atzinuši: iespējams, daļu naudas tiešām var atrast pašas nozares makā, piemēram, ambulatorajā sektorā.
Lielākie ārstniecības iestāžu kvotu jeb valsts atvēlēto līdzekļu pārtēriņi janvārī atsevišķās programmās ir bijuši invazīvajā kardioloģijā, – izriet no Veselības norēķinu centrā apkopotās informācijas. Lielajās slimnīcās, kur tiek sniegti šie medicīniskie pakalpojumi, tieši to apjoms un izmaksas lielā mērā ietekmējuši kopējo finansiālo situāciju slimnīcās.