Budžeta deficīta palielināšana līdz 1% no iekšzemes kopprodukta (IKP), lai rastu iespēju piešķirt papildu finansējumu veselības aprūpei, ir solis pareizajā virzienā, aģentūrai LETA sacīja Latvijas Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrības (LVSADA) vadītājs Valdis Keris.
Viņš atzīmēja, ka budžeta deficīta palielināšana ir viens no iespējamiem ceļiem, jo finansējuma palielinājums nozarei nepieciešams nekavējoties.
Taujāts, vai deficīta palielināšanas rezultātā iegūtie 44 miljoni eiro būs pietiekams naudas apjoms, Keris atzīmēja, ka ar to noteikti nepietiks, tāpēc, viņaprāt, budžeta deficīts varētu būt arī krietni lielāks par piedāvāto 1%, ņemot vērā, ka Māstrihtas kritēriji budžeta deficītu pieļauj pat 3% apmērā no IKP. Viņš norādīja, ka, palielinot deficītu līdz 2% no IKP, joprojām saglabātos pietiekami liela rezerve līdz atļautajiem 3%.
Taujāts, vai veselības aprūpes finansēšana uz budžeta deficīta rēķina ir ilgtspējīgs risinājums, Keris atzina, ka ilgtermiņā nāksies domāt par citiem finansējuma avotiem. Kā vienu no iespējamiem avotiem viņš norādīja sociālās apdrošināšanas budžetu. Viņš piebilda, ka daudzās valstīs tā ir ierasta prakse, ka veselības aprūpes sistēma tiek finansēta no sociālā budžeta.
Atbildot uz jautājumu, vai tiešām veselības aprūpes nozarē nepieciešamas reformas, Keris pauda, ka tā ir vārdu spēle, kas cilvēkiem, runājot par veselības aprūpi, iegājusies kā mantra. Arodbiedrības vadītājs atgādināja, ka galvenās strukturālās reformas nozarē jau ir veiktas un starptautiskās organizācijas, tostarp Eiropas Komisija, no Latvijas reformas vairs negaida. Tā vietā Latvijai tiek rekomendēts palielināt nozares finansējumu līdz adekvātam apmēram - finansējuma piešķiršana būtu iztrūkstošais reformas posms, piebilda Keris.
Jau ziņots, ka 2017.gada budžeta deficītu varētu palielināt līdz 1%, lai finansētu reformas veselības nozarē, pēc valdības sēdes aģentūrai LETA atzina finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola (ZZS).
Pēc ministres teiktā, pašreizējās prognozes liecina, ka nākamgad jaunām politikas iniciatīvām varētu būt pieejami 9 miljoni eiro, kas, zinot nepieciešamību finansēt reformas izglītības un veselības nozarēs, ir pārāk maz. Tāpēc Latvija lūgs Eiropas Komisijai (EK) atļaut palielināt valsts budžeta deficītu, lai veiktu strukturālās reformas veselības nozarē, paredzot, ka to rezultātā iegūs Latvijas ekonomika.
"Ceram, ka EK šo pieeju atļaus, tādējādi mēs varēsim palielināt budžeta deficītu, lai finansētu veselību, kas šai nozarei papildua dotu 44 miljonus eiro. Nākamgad budžeta deficīts plānots 0,9% apmērā, bet, ja EK atļaus uz veselības nozares rēķina to palielināt, tad tas būs 1%. Taču par to mums ir jāsaņem EK novērtējums," informēja finanšu ministre.