Veselības ministrija (VM) aizstāvēs to veselības aprūpes finansēšanas modeļa variantu, kurš neparedz kopējo nodokļu sloga pieaugumu, tomēr prasa daļu no sociālā nodokļa novirzīt veselībai, teikts konceptuālā ziņojuma kopsavilkumā "Par Latvijas veselības aprūpes sistēmas finansēšanas modeļa maiņu".
Šis veselības aprūpes finansēšanas modeļa variants balstās uz esošā vienlīdzības principa saglabāšanu visiem valsts iedzīvotājiem. Neatkarīgi no ienākumu līmeņa, veselības stāvokļa vai vecuma tiek nodrošinātas vienlīdzīgas iespējas saņemt veselības aprūpes pakalpojumus, kas nav tieši sasaistīti ar katra indivīda samaksu un apdrošināšanu, norāda VM.
Līdz ar to, lai nepalielinātu kopējo nodokļu slogu, šis finansēšanas modelis paredz pakāpeniski samazināt darba devēja valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas (VSAOI) likmes. Piemēram, 2017.gadā likme tiktu samazināta no 23,59% uz 22,59%, 2018.gadā - no 22,59% uz 21,59%.
Paralēli tiktu ieviestas "veselības obligātas iemaksas". 2017.gadā šīs iemaksas būtu 1% apmērā, 2018.gadā - 2% apmērā un 2019.gadā - 3% apmērā. "Veselības obligāto iemaksu" apliekamais objekts ir tāds pats kā VSAOI, skaidro VM un norāda, ka iemaksas tiktu ieskaitītas pamatbudžetā.
Kā aģentūru LETA informēja VM parlamentārais sekretārs Jānis Trupovnieks, 1% pārdale no sociālā nodokļa veselībai ļautu papildus jau esošajam budžeta finansējumam veselības aprūpei novirzīt ap 70 miljoniem eiro gadā.
Pēc VM ieskatiem, šāds modelis nodrošinātu vienlīdzības principu, savlaicīgu veselības aprūpes pakalpojumu, kompensējamo medikamentu pieejamību pacientiem, kā arī palielinātu algas veselības aprūpē strādājošajiem.
Kā iespējamos riskus VM min sākotnēju iedzīvotāju neizpratni par identificējamu valsts obligātās veselības apdrošināšanas iemaksu izveidi.
VM arī atzīmē, ka vienlīdzīga veselības aprūpes pakalpojuma sadalījums pie noteikta finansējuma apjoma paredz iespēju tirgū līdzdarboties privātajiem apdrošinātājiem, kas nodrošinātu ārpus definētā pakalpojuma groza pakalpojumus, kurus ikviens, kam būtu interese, varētu iegādāties. Tāpat, līdzdarbojoties privātajiem apdrošinātājiem, tiktu radīta iespēja saņemt pakalpojumus ātrāk nekā valstī noteiktajā pakalpojumu gaidīšanas laikā. Šobrīd Latvijā ir apdrošināti aptuveni 300 000 strādājošo iedzīvotāju, kuriem ir privātā veselības apdrošināšanas polise.
Savukārt otrais konceptuālā ziņojuma kopsavilkumā minētais modeļa variants balstās uz obligātās privātās apdrošināšanas iemaksām. Kā trešdien žurnālistiem norādīja veselības ministre Anda Čakša, šāds modelis daļai iedzīvotāju radītu finansiāli sarežģītu situāciju, jo prasīt, piemēram, 25 eiro iemaksu mēnesī no medicīnas māsas algas būtu salīdzinoši daudz.
Kā skaidro VM, šis modelis paredz, ka valsts iedzīvotājiem nodrošinātu tikai neatliekamo palīdzību, savukārt citi pakalpojumi tiktu segti no obligātajām privātajām veselības apdrošināšanas iemaksām. Pēc Latvijas Bankas vērtējuma, lai nodrošinātu iedzīvotājiem veselības finansiālo aizsardzību, veselības iemaksu polises aptuvenā cena sāktos no 300 eiro gadā jeb 25 eiro mēnesī vienam strādājošajam iedzīvotājam.
Tas nozīmē, ka valsts noteiktu finansējuma apmēru, kas gada laikā jāiemaksā pašam iedzīvotājam. Atsevišķām sociālā nodrošinājuma grupām gan tiktu nodrošināta iemaksu subsidēšana noteiktā apmērā, kas samazinātu slogu uz cilvēkiem ar zemākiem ienākumiem. Savukārt gadījumos, kad cilvēks ir saņēmis veselības aprūpes pakalpojumus, bet nav varējis samaksāt par tiem, valsts pret viņu vērstu piedziņu līdzekļu atgūšanai.
Visbeidzot, trešais veselības aprūpes finansēšanas modeļa variants balstās uz valsts budžeta finansējumu, kas nodrošinātu neatliekamo medicīnisko palīdzību. Tomēr, kā skaidroja Čakša, pārējais pakalpojumu grozs tiktu nodrošināts, balstoties uz konkrētā cilvēka maksātajiem nodokļiem. Savukārt par atsevišķām sociālajām grupām iemaksas tiktu veiktas no valsts budžeta. Ministres skatījumā šī gan nav eiropeiska pieeja, un viņa uzskata, ka visiem iedzīvotājiem būtu jānodrošina pilns pakalpojumu grozs.
Trešais modelis gan paredz arī brīvprātīgo veselības apdrošināšanu. Tomēr VM vērš uzmanību, ka šādi iedzīvotāji aizvien vairāk izvēlēsies brīvprātīgo veselības apdrošināšanu un nebūs ieinteresēti maksāt nodokļus.
Jau ziņots, ka Čakša atbalsta valsts obligātās veselības apdrošināšanas ieviešanu, tomēr iebilst sistēmu nodot privātajiem apdrošinātājiem.