Veselība

Kāda Āgenskalna iedzīvotāja Rīgā dalījusies ar piedzīvoto pie Māras dīķa. Inguna palīdzējusi sirmgalvim, kurš pēc operācijas izrakstīts no slimnīcas, taču bezspēkā saļimis uz parka soliņa.

Strauji tuvojas septembris un jauns mācību gads, kas šogad būs citādāks nekā ierasti. Lai arī pirmais septembris ir svētki visiem skolēniem, viņu vecākiem un skolotājiem, patiesi ir arī tas, ka daļai jaunais mācību gads var radīt stresu, īpaši šogad – koronavīrusa dēļ notiek pārmaiņas un ir neziņa par to, kas tuvākajā laikā ir gaidāms. Lai skolas gaitas sagādātu vairāk prieka nekā raižu, farmaceite Zane Melberga iesaka pievērst pastiprinātu uzmanību bērna emocionālajai veselībai un imunitātes stiprināšanai. Kā to paveikt, skaidro farmaceite.

39% Latvijas iedzīvotāju zobus tīra tikai vienreiz dienā, 54% to dara divreiz dienā, 2% - trīsreiz dienā, bet 3% respondentu snieguši atbildi, ka zobus netīra vispār*. Savukārt zobu diegu katru vai gandrīz katru dienu lieto 17% iedzīvotāju, 3 līdz 4 reizes nedēļā to dara 8%, reizi nedēļā - 11%, pāris reizes mēnesī vai retāk - 14%, bet gandrīz puse Latvijas iedzīvotāju (48%) zobu diegu nelieto vispār.

Rudenī, īpaši septembrī, kad laikapstākļi ir mainīgi – rīti ir drēgni, taču dienas siltas –, ir pavisam viegli apaukstēties. Turklāt šajā laikā aktivizējas arī dažādi vīrusi, taču tos ir salīdzinoši viegli pievarēt, ja ir spēcīga imunitāte. Kā šajā laikā stiprināt organismu, izmantojot dabas veltes, un kādiem ikdienas ieradumiem jāpievērš uzmanība, skaidro sertificētā farmaceite Laila Zālīte.

Daži cilvēki izvēlas savu māju/dzīvokli tīrīt katru nedēļu, citi - ik pēc 15 dienām, bet citi to dara vēl retāk. Neatkarīgi no tīrīšanas grafika, dažus priekšmetus un vietas vēlams noslaucīt katru dienu. Portāls "Bright Side" nosaucis priekšmetus, kuriem viegli piekļūst baktērijas, kas var kaitēt veselībai.

Koši zaļi zaļumi piešķir ēdienam krāsu, garšu un svaigumu un tie ir veselīgi. Iepazīstinot ar augu vērtību, speciālisti atgādina - slimības gadījumā medikamentus ar zaļumiem gan aizstāt nedrīkst!

Cilvēki vasarā mēdz ēst vairāk svaigu augļu un dārzeņu, tāpēc daudzi no mums domā, ka mūsu imunitāte ir pietiekami nostiprināta ar vitamīniem un minerālvielām. Speciālisti apgalvo, ka pat tad, ja mēs ēdam veselīgi, mums varētu būt vitamīnu un minerālvielu trūkums.

Visi zina, ka citroni ir labi, jo tajos ir daudz C vitamīna. Mēs to pievienojam tējai un izmantojam ārstējot saaukstēšanos. Tomēr tie nav visi citronu neticamās īpašības. Izrādās, ka arī citrona šķēle, kas atstāta pie gultas pa nakti, spēj darīt brīnumus.

Bērni vasarā aktīvi pavada laiku dzīvojoties pa smilšu kastēm vai pludmales smiltīm, dodoties uz lauku mājām, nometnēm, sabiedriskām vietām, tostarp zoodārziem. Esot kontaktā gan ar citiem bērniem, gan ar dzīvniekiem un kopumā ievērojami aktīvāk pavadot laiku svaigā gaisā, ir salīdzinoši lielāka iespēja iegūt parazītus, piemēram, utis, spalīšus vai blusas. Lai sevi un bērnus pasargātu no iespējamas inficēšanās ar parazītiem, farmaceite Zane Melberga dalās padomos, kā no tiem izvairīties un ko iesākt, ja inficēšanās tomēr notikusi.

Ja meža veltes pirms lietošanas uzturā gandrīz vienmēr tiek noskalotas zem tekoša ūdens, tad ar pašmāju dārzā audzētu labumu mazgāšanu tiek grēkots biežāk. Kāpēc, tikai mazgājot ogas, dārzeņus un zaļumus, iespējams pasargāt sevi no inficēšanās ar diviem mūsu reģionā sastopamajiem parazītiem - cērmēm un ehinokoku, skaidro infektoloģe Sniedze Laivacuma, savukārt farmaceite Līga Cīrule stāsta, kurām cilvēku grupām jābūt īpaši piesardzīgām.

Eksperti no divām universitātēm pētījuši saistību starp ilgstošu rīsu, kuros ir ļoti zems arsēna līmenis, lietošanu uzturā un veselības problēmām, piemēram, sirds un asinsvadu slimībām, raksta "Daily Mirror".

Veselībai svarīga ir ne tikai produktu izvēle, bet arī laiks, kurā tos ēd. Piemēram, ābolu ēšana nepareizā laikā var izraisīt zarnu problēmas, nevis uzlabot gremošanu.

Daudzi nezina, ka, piemēram, olu čaumalas var pārveidot par kalcija pulveri, ārbūza mizas var marinēt, bet ziedkāpostu lapas var kļūt par garšīgu zupu. Tie ir tikai daži piemēri par produktu pārpalikumiem, kurus parasti izmetam miskastē. Turklāt šie pārpalikumi ir ļoti veselīgi.

Cilvēki nevar būt veseli, ja planēta nav vesela, šodien Pasaules talkas ieskandināšanas pirmajā pasākumā Rīgas pilī teica Latvijas Ārstu biedrības prezidente Ilze Aizsilniece.

Ģimenes ārste Zane Zitmane skaidro, ka regulāra mošanās naktīs ne vien pasliktina darbaspējas, bet arī var liecināt par nopietnām saslimšanām - cukura diabētu, urīnpūšļa problēmām, sirds mazspēju, savukārt vīriešiem - arī prostatas saslimšanu.

Keratīns ir olbaltumvielu veids, kas atrodams matos, ādā un nagos. Bieži tiek teikts, ka keratīna uztura bagātinātāji palīdz novērst matu izkrišanu, palielina nagu augšanu un uzlabo ādas struktūru. Tomēr daudzi veselīgi pārtikas produkti palīdz ķermenim sintizēt keratīnu. Portāls "healthline" uzskaitījis produktus, kas palīdz organismam palielināt keratīna daudzumu.

Kaut arī dateles neuzskata par superēdienu, tās ļoti tuvu šim apzīmējumam. Tās dod tik daudz ieguvumu veselībai, ka mums vajadzētu tās ēst biežāk! Turklāt tās ir saldas un ļoti labi garšo. Atliek tikai pamēģināt nedēļu ēst šos garšīgos augļus, lai justu pozitīvas izmaiņas organismā. 

Neskaitāmie darba e-pasti, projektu atskaites un prezentāciju veidošana darba ikdienā. Mīļākā filma vai seriāls, Instagram un Facebook pārbaude, un ikdienas čats telefona aplikācijā. Vidēji 6 stundas 42 minūtes dienā mēs pavadām internetā un vēl vairāk laika patērējam, skatoties ierīču ekrānos.

Lai gan tiek uzskatīts, ka alkoholam ir negatīva ietekme uz mūsu organismu, ārste-dietoloģe Arina Smolova atklāj, ka rozā un sarkanvīnu lietošana (ar mēru, protams) palēnina novecošanās procesus organismā un mazina holesterīna līmeni, raksta "newsyou.info".