Veselības indekss: 50% vīriešu riska grupā nekad nav apmeklējuši urologu

 
©Vladislavs Proškins/F64

Vien puse Latvijas vīriešu vecumā no 45 līdz 54 gadiem kaut reizi ir apmeklējuši urologu, liecina veselības indekss*. Lai arī speciālisti norāda, ka vīriešu aktivitāte un rūpes par veselību pieaug, joprojām liela daļa izvairās apmeklēt ārstu pat sūdzību gadījumā.

“40-45 gadi ir vecuma slieksnis, kad vīrieša ķermenis sāk izrādīt jau konkrētas novecošanās pazīmes, mainās testosterona līmenis un pieaug risks saslimt ar dažādām uroloģiskām slimībām. Tas arī ir iemesls, kāpēc šajā vecumā ir jādodas profilaktiskā vizītē pie urologa. Pārbaudes laikā izvērtējam esošo situāciju, aprunājamies par slimības vēsturi pa ģimenes vīriešu līniju, un tad attiecīgi arī vienojamies par tālāko - par regulārām vizītēm reizi gadā vai reizi piecos. Tiem, kas pie manis atnāk jaunāki, iesaku vismaz reizi gadā doties pie sava ģimenes ārsta, lai nodotu analīzes un sekotu līdzi savam veselības stāvoklim. Reizēm arī mēs pildām tādu kā ģimenes ārsta funkciju, jo pacients atnāk ar vispārīgiem jautājumiem, kas nav tieši saistīti ar uroloģiju. Tas varētu būt saistīts ar to, ka vīrieši vairāk uzticas ārstiem, kas specializējušies tieši vīriešu veselības aprūpē,” skaidro ārsts-urologs Alvis Laukmanis.

Vīriešiem pie urologa ieteicams doties, sasniedzot 40-45 gadu vecumu, kā arī jebkurā vecumā un brīdī, kad rodas jautājumi par vīrieša veselību vai tiek novērotas kādas izmaiņas. Visretāk urologu pēdējā gada laikā apmeklējuši jaunieši vecumā no 18-24 gadu vecumam (2 %), savukārt visbiežāk - seniori (24 %), kas ir likumsakarīgi, jo jaunietim pie speciālista bez sūdzībām nav jādodas, savukārt senioru vecumā vizītēm jābūt jau regulārām. Novērota arī tendence, ka vīrieši ar augstāko izglītību trīs reizes biežāk vēršas pie speciālista nekā cilvēki ar pamatizglītību. Identiska situācija iezīmējas arī aptaujāto sadalījumā pēc dzīvesvietas - Rīgā urologu pēdējā gada laikā apmeklējuši 15 % vīriešu, savukārt lauku teritorijās vien 5 %.

Pirmais apmeklējums ieteicams jau pusaugu vecumā

Cilvēka zināšanas un izpratni par veselības un seksualitātes jautājumiem visbiežāk ietekmē tas, kādā ģimenē un vidē esam uzauguši, tāpēc šaubu gadījumā A. Laukmanis iesaka vienu reizi apmeklēt speciālistu jau pusaugu vecumā. “Ja vīrietis jūtas drošs, pārzina higiēnas, tai skaitā seksuālās dzīves higiēnas principus, kā arī spēj noteikt, kas ir vai nav normāli ķermeņa uzbūvē, visbiežāk pie speciālista nav jādodas. Taču, ja vīrietis jūtas nepārliecināts vai ir neatbildēti jautājumi, tad tomēr iesaku vērsties pie urologa vēl esot pusaudzim, lai vienkārši aprunātos un pārliecinātos, ka nav nekādu šķēršļu uzsākt dzimumdzīvi.”

Arvien biežāk pie speciālista vēršas jauni vīrieši

Pēc urologa novērojumiem pēdējo 10-15 gadu laikā vīrieši sākuši vairāk pievērst uzmanību savai veselībai. Turklāt arvien biežāk nāk jauni vīrieši vecumā ap 30, arī dati rāda, ka teju katrs piektais jeb 17 % vīriešu vecumā no 25-34 gadiem pēdējā gada laikā ir apmeklējuši urologu. A. Laukmanis stāsta, ka ir pat epizodes, kad veseli, labi informēti un gados jauni vīrieši ir jāatrunā no regulārām vizītēm. Situācija gan kopumā vērtējama pozitīvi, jo vīrieši jau agrīnā vecumā domā par to, lai justos labi arī vecumdienās. Vienlaikus joprojām liela daļa vīriešu kategoriski atsakās apmeklēt ārstu pat pie redzamām vai jūtamām kaitēm. Ārzemju pētījumi liecina, ka biežākie iemesli, ar kuriem vīrieši aizbildinās, ir aizņemtība, bailes uzzināt, ka kaut kas varētu nebūt kārtībā, kā arī viņi jūtas neērti pie konkrētām veselībās pārbaudēm, piemēram, veicot prostatas izmeklējumu.

“Ārsts-speciālists noteikti ir tā persona, pie kuras vīrietim griezties jau redzamu vai jūtamu veselības problēmu gadījumā, taču droši pirmo padomu var jautāt arī aptiekāram. Palīdzēsim saprast, vai esošās sūdzības prasa ārsta apmeklējumu vai, iespējams, tas saistīts ar vīrieša psihoemocionālo stāvokli, kas līdz ar straujo dzīves ritmu iet kopsolī ar stresu, neizgulēšanos, neveselīgu ēšanu. Priecē, ka arī aptiekās arvien biežāk ar farmaceitu labprāt konsultējas jauni vīrieši, kuri nekautrējoties uzdod sev interesējošos jautājumus. Visbiežāk tie ir saistīti ar spriedzi darbā un bezmiegu - tiek meklēti papildu enerģijas avoti. Tikmēr vecāka gada gājuma vīrieši ir atturīgāki - uztic pienākumu iegādāties nepieciešamās zāles vai saņemt jautājumus uz atbildēm par savu veselību dzīvesbiedrēm,” novērojumos dalās farmaceite Agnese Ritene.

Rūpes par veselību - cieņa pret sevi un partneri

Vīriešu veselības aprūpes speciālisti ir vienisprātis, ka rūpes par savu veselību ir pieauguša cilvēka cieņa pašam pret sevi un kopdzīves gadījumā cieņa arī pret savu partneri. Turklāt vīrietis savai veselībai var sekot līdzi daļēji arī pats, jo mūsdienās internetā pieejami dažādi bezmaksas materiāli gan lasāmā, gan vizuāli uzskatāmā veidā, lai veiktu regulāras pašpārbaudes. Tomēr farmaceite A. Ritene atgādina, ka internets ne vienmēr būs tas labākais padomdevējs un nepieciešams kritiski izvērtēt iegūto informāciju, un šaubu gadījumā vērsties pie kāda no veselības aprūpes speciālistiem - vai tas būtu farmaceites, ģimenes ārsts vai urologs.

*"Mana Aptieka & Apotheka Veselības indekss" ir ikgadējs Latvijas iedzīvotāju veselības stāvokļa pašvērtējuma un profilakses tendenču mērījums. Indekss tapis sadarbībā ar tirgus un sabiedriskās domas pētījumu centru SKDS, ik gadu tiešās intervijās tiek aptaujāts reprezentatīvs iedzīvotāju skaits - 1000 cilvēki vecumā no 18 līdz 75 gadiem.