Salvija nav tikai garšviela! Ko tā dod veselībai? Salviju vēl arvien mēdzam uzskatīt par garšvielu, tomēr, zinātnei attīstoties, ir atklāti jaunas, pārsteidzošas salvijas pielietojuma iespējas. Senatnē par glābjošu augu uzskatīto salviju patiešām ir vērts turēt pa rokai.
Salvijas (Salvia officinalis) vēsture ir visai sena. Auga nosaukums cēlies no latīņu vārda salvere, kas nozīmē - tikt izglābtam. Romieši to uzskatīja par svētu un ievāca tikai speciālas ceremonijas laikā. Vācējiem nebija ļauts izmantot dzelzs darbarīkus, jo metāls samazināja salvijas ārstniecisko vērtību. Cilvēkiem piešķīra īpašus darbarīkus un lika pirms darba kārtīgi nomazgāties, iesvētīties un nest upuri dieviem. Romieši, kuri uzturā lietoja ļoti daudz gaļas, bez šī gremošanas traktu glābjošā auga visticamāk būtu neskaitāmu vēdera problēmu mocīti. Grieķi salviju izmantoja vēl plašāk - dažādu ādas slimību, čūlu gadījumā un pat kā pirmo palīdzību pēc čūskas koduma. Grieķu paruna vēsta: kā gan cilvēks var nomirt, ja viņam dārzā aug salvija?
Savukārt Amerikas kolonistiem izrādījās noderīga salvijas tēja. Laikā, kad vēl nebija nekādas infrastruktūras, skarbas ziemas un maz iekrātas pārtikas un resursu neražas gadiem, bija īpaši svarīgi saglabāt labu veselību. Stindzinošā aukstumā salvijas tēja ne tikai atslābināja un sasildīja, bet arī ārstēja saaukstēšanos un drudzi. Tieši šā iemesla dēļ salvija bija teju visbiežāk izmantotais ārstniecības augs. Turklāt īpaši noderīga salvija izrādījās sievietēm - tā samazināja asiņošanu mēnešreižu laikā, atviegloja menopauzes simptomus.
Tomēr kolonisti bija ne tikai izturīgi ļaudis, bet arī tādi, kas mīl labi paēst. Vislabprātāk salviju izmantoja Pateicības dienas svinībās, pievienojot to tradicionālajam tītara cepetim ne tikai kā garšvielu - viņi zināja, ka salvija gaļu padara vieglāk sagremojamu.
