Veseli zobi, smaganas un skaists smaids ietekmē ne tikai veselību, bet arī pašvērtējumu un dzīves kvalitāti. Katrā vecuma posmā ir savi izaicinājumi zobu kopšanā. Kādi tie ir un, kā no tiem izvairīties, lai zobi priecētu un sagādātu pēc iespējas mazāk raižu, skaidro farmaceite Zane Melberga.
Mēs atkārtojam to dienu pēc dienas un pat nenojaušam, ka mūsu iearastās darbības var būt bīstamas. Kā mēs kaitējam savām acīm un ko darīt, lai saglabātu izcilu redzi? Latvijas oftalmologs Andrejs Solomatins pastāstīja par 8 ikdienas ieradumiem, kas ir bīstami acīm.
Veselīgs ēdiens ne vienmēr ir garšīgs. Bet tas neattiecas uz banāniem. Tāpēc ir divtik patīkami uzzināt, ka tie ne tikai iepriecina garšas kārpiņas, bet dod arī ļoti daudz labuma veselībai.
Vides piesārņojums ir cēlonis 13% no nāves gadījumiem Eiropā, un tas veicina tādas neinfekciozas saslimšanas kā vēzis un sirds slimības, teikts otrdien publicētā Eirops Vides aģentūras (EEA) ziņojumā.
Cilvēki uzreiz pēc ēšanas mēdz justies miegaini un vēlas pasnaust. Bet, kā izrādās, tieši no tā vajadzētu izvairīties. Gulēšana vai pat neliela snauda tūlīt pēc ēšanas var izraisīt diskomfortu.
Dodoties pie acu ārsta vai optometrista noteikti būsiet dzirdējis tādu jēdzienu kā acu spiediens. Ne velti tam tiek pievērsta uzmanība, jo paaugstināts acu spiediens var izraisīt nepatīkamas sekas. Par to, kā sevi savlaicīgi pasargāt, stāsta optometriste Jeļena Stūriška.
Ja vasarā daudz vairāk laika tiek pavadīts svaigā gaisā, tad rudenī, atgriežoties ikdienas darba režīmā, acis tiek noslogotas vairāk, un ir vieglāk pamanīt, ka redze pasliktinājusies. Cik bieži jādodas pie acu ārsta, kādi ikdienas ieradumi redzei ir kaitīgi un kādu produktu iekļaušana uzturā stiprina acu veselību, skaidro sertificētā farmaceite Mārīte Šukele.
Bērna pilnvērtīgai augšanai ļoti svarīgs ir miegs, svaigs gaiss un veselīgs uzturs, tāpat veselam organismam vajadzīga sportošana. Šobrīd aug iekštelpu bērnu paaudze, kuriem fizisko aktivitāšu pamats ir jāorganizē apzināti. Kādu sporta veidu izvēlēties - individuālo vai komandas? Un kādi ir sportošanas plusi no psiholoģiskā aspekta? Skaidro Rimi Bērniem eksperte psiholoģe Iveta Aunīte.
Var droši apgalvot, ka Latvijas iedzīvotāji ar mežu ir visai tuvās attiecībās, jo ogošana un sēņošana teju vai ierakstīta mūsu DNS. Izrādās, ka pastaigām mežā ir arī labvēlīga ietekme uz cilvēku fizisko un psiholoģisko veselību, sarunā norāda Latvijas Ārstu biedrības prezidente Ilze Aizsilniece. Viņa ir ģimenes ārste un regulāri dodas pastaigās pa mežu, kā arī iesaka to darīt citiem.
Atmiņai ir nozīmīga loma ikviena cilvēka ikdienā, bez tās nav iespējams dzīvot pilnvērtīgi, un pat ikdienišķas darbības var sagādāt milzu grūtības. Atmiņas sarežģītos procesus būtiski ietekmē smadzeņu darbība, un tāpēc tā tiešā veidā atkarīga no mūsu dzīvesveida. Kā iespējams uzlabot atmiņu un kādi vitamīni un minerālvielas nepieciešami smadzeņu darbībai, skaidro sertificētā farmaceite Alīna Fleišmane.
Ārsti ir pārliecināti, ka diena jāsāk ar gardām, bet vēl svarīgāk - ar veselīgām - brokastīm, lai sniegtu organismam enerģiju un visas nepieciešamās uzturvielas, raksta "golos.ua".
D vitamīns ir ārkārtīgi svarīgs vitamīns, kam ir spēcīga ietekme uz vairākām ķermeņa sistēmām, norāda portāls "Healthline". Izrādās, ka D vitamīna deficīts ir ļoti izplatīts un tiek lēsts, ka aptuveni 1 miljardam cilvēku visā pasaulē ir zems D vitamīna līmenis asinīs. Lūk,8 D vitamīna deficīta pazīmes un simptomi.
Mēs visi vēlamies izvairīties no aptaukošanās. Portāls "Bright Side" ir uzskaitījis dažas visbiežāk sastopamās uztura kļūdas, kuras, iespējams, neamz nenojaut, ka pieļauj ikdienā.
Karstā vasaras saule un ūdens peldes ir tikai daži no faktoriem, kas ietekmē matus, tāpēc rudens ir īstais laiks, lai tos atjaunotu un pievērstu tiem pastiprinātu uzmanību. Kā uzlabot matu veselību un skaistumu, 5 ieteikumos dalās farmaceite Zane Melberga.
Šāgada Latvijas pākšaugu raža jau ienākusies. Tātad – ir īstais laiks tos iekļaut ikdienas vai vismaz iknedēļas ēdienkartē, jo pākšaugi ir patiešām vērtīgi. Starp citu, pākšaugu grupai pieder ne tikai mums tik zināmās pupas un zirņi, bet arī, piemēram, lēcas un zemesrieksti. „Vai zināt, kas ir struļčs,” vaicā Veselības centru apvienības uztura speciāliste Anita Baumane.
Kāda Āgenskalna iedzīvotāja Rīgā dalījusies ar piedzīvoto pie Māras dīķa. Inguna palīdzējusi sirmgalvim, kurš pēc operācijas izrakstīts no slimnīcas, taču bezspēkā saļimis uz parka soliņa.