VESELĪBA: mežs kā dziedinātava – pastaigu ietekme uz veselību

Var droši apgalvot, ka Latvijas iedzīvotāji ar mežu ir visai tuvās attiecībās, jo ogošana un sēņošana teju vai ierakstīta mūsu DNS. Izrādās, ka pastaigām mežā ir arī labvēlīga ietekme uz cilvēku fizisko un psiholoģisko veselību, sarunā norāda Latvijas Ārstu biedrības prezidente Ilze Aizsilniece. Viņa ir ģimenes ārste un regulāri dodas pastaigās pa mežu, kā arī iesaka to darīt citiem.

Lielākais ieguvējs - tava veselība

Ārste iesaka pastaigām dabā veltīt vismaz 3-4 stundas nedēļā, jo tā ir lieliska fiziskā aktivitāte.

Tiem, kas katru dienu nevar doties izlocīt kājas, ieteicams to ieplānot nedēļas nogalē, jo pat viena pastaiga nedēļā var radīt pozitīvas izmaiņas. Lai pastaiga būtu efektīva un tiešām nāktu par labu, tai jābūt vismaz pusstundu garai, tomēr Aizsilniece norāda, ka japāņu pētnieki secinājuši - pat 20 minūšu gara pastaiga var labvēlīgi ietekmēt pašsajūtu.

Ja dzīvesvietas tuvumā nav mežu, pastaigas ieteicams plānot pilsētas parkos. Ārste atsaucas uz Londonā veiktu pētījumu, kur atklāts, ka parku tuvumā dzīvojošajiem stresa līmenis ir mazāks. Viņa piebilst, ka pēdējos gados Japānā tiek analizēts, kā pastaigas mežā ietekmē cilvēka veselību. Pazīstamākais pētnieks ir ārsts Kvings Li ( Quing Li), kurš Japānā pat izveidojis Meža medicīnas biedrību ( The Japanese Society of Forest Medicine). Un tieši tur radies jauns jēdziens ­- “meža peldes” (Shirin-yoku), kas apzīmē pastaigas mežā.

Runājot par to, kāpēc nereti tiek slavēts tieši meža gaiss, viņa atklāj, ka skuju koku mežā par brīnišķīgo smaržu gādā ēteriskās vielas, ko izdala skujas. To sastāvā ir fitoncīdi - alfa-pinēni un beta-pinēni, kas samazina stresa hormona kortizola daudzumu cilvēka organismā. Pastaigu laikā elpo lēnāk un dziļāk, jo fitoncīdiem piemīt arī pretiekaisuma iedarbība. Aizsilniece atgādina, ka jāuzmanās tiem, kam ir alerģijas vai astma, jo intensīvās meža smaržas var šīs slimības saasināt. Ārste uzsver, ka gaisa piesārņojums var veicināt ļoti daudzu nopietnu slimību rašanos, tādēļ pastaigas dabā nāks tikai par labu. Par labu pastaigu maršrutu kalpos vairākas AS “Latvijas valsts meži” dabas takas vai apsaimniekotie meži.

Esot mežā, nomierina gan skaņas, gan smaržas. Aizsilniece atsaucas uz Tokijas Nippon Medical School veikto pētījumu, kur analizētas imūnās šūnas cilvēkiem pirms un pēc ilgākām pastaigām mežā. Interesanti, ka visiem pētījuma dalībniekiem novērots, ka asinīs palielinās tā dēvēto NK šūnu (“natural killers) skaits, kas ir būtiskas pretvēža aizsardzībai. Citā pētījumā novērots, ka cilvēkiem pēc pastaigām mežā un pilsētas parkos samazinās asinsspiediens.

Praktiski ieteikumi pirms došanās mežā

Īpaši svarīgi ir ņemt līdzi arī bērnus, jo pētījumi pierāda, ka tiem bērniem, kuri mēdz pavadīt laiku dabā, ir labākas spējas uztvert un apstrādāt informāciju. Tāpat šie bērni precīzāk izvērtē riskus un labāk spēj veikt darbus ar rokām. Lai gan pagaidām nav rasts skaidrojums šīm atšķirībām, Aizsilniece atklāj, ka Vācijā jau izveidoti vairāk nekā 400 bērnudārzi mežu tuvumā. Vēl viens interesants pētījums ir par to, ka pēc ķirurģiskām operācijām ātrāk atveseļojas tie pacienti, kuri pa logu redz kokus. Tas nozīmē, ka pat koku tuvums cilvēkam ir dziedniecisks!

Tiem, kas no meža nedaudz baidās, ārste iesaka vispirms saprast, vai tās ir bailes no meža vai bailes doties mežā vienam. “Gana daudzi cilvēki baidās mežā doties vieni, tādēļ labāk pastaigās aicināt līdzi tuviniekus un draugus. Ja bailes no meža tomēr ir spēcīgas, ar varu sevi spiest nevajag, jo tad pasakainas pastaigas var kļūt pa baiļu pilnu ceļu,” stāsta Aizsilniece.

Bet, pirms doties mežā, jāatceras par drošību. Pirmkārt, jāizvēlas atbilstošs apģērbs - garās piedurknes un garās bikses, kā arī apavi, kas nosedz bikšu galus. “Vecmāmiņa mums ļāva skriet pa mežu basām kājām, bet ap piedurknēm un bikšu galiem lika apsiet šņorītes, kas bija darinātas no dzijas,” savu bērnību atceras Ilze. Ja tomēr ērce piesūkusies, svarīgi to noņemt pirmajās sešās stundās. Ārste atklāj, ka viņai mašīnā parasti ir ērču pincete, lai nekavējoties varētu ērci izvilkt. Lai pastaiga nebeigtos ar raizēm, pirms došanās mežā vērts iegādāties līdzekļus kukaiņu aizbaidīšanai.

Aizsilniece vēlreiz piekodina labi zināmo mācību neko neatstāt mežā: “Nerunāšu šoreiz par plastmasu, bet bioloģiskajiem atkritumiem. Es zinu daudzus cilvēkus, kuri ved uz mežu savās mājsaimniecībās saražotos bioloģiskos atkritumus, kā arī dārza atkritumus. To visu nelielā tilpumā var kompostēt dārza tālākajā stūrī. Nedrīkst tā darīt pāri mežam un dabai!”

“Jau bērnībā man nebija bail doties mežā vienai, jo bija sajūta, ka dodos pie sava drauga. Šobrīd pastaigās dodos gan viena, gan ar draugiem. Bet, ja nepieciešams atbrīvoties no pilsētā uzkrātā, tad gan labāk dodos viena pati, jo mežs ir kā dziedinātava, vieta, kur var atdzimt,” atklāj Ilze Aizsilniece.